Laika orbitālajā aparātā.

Pirms 60 gadiem no Baikonuras kosmodroma startēja raķete ar orbitālo aparātu “Sputņik 2”, kurā atradās suns Laika. Agrākā Maskavas ielu bezpajumtes kucīte bija viens no pirmajiem izmēģinājuma dzīvniekiem, kurus cilvēce izmantoja agrīnajās kosmisko lidojumu programmās, kad vēl nebija zināms, kā un vai lidojumu un apstākļus spēs izturēt cilvēks. Laika turklāt kļuva par pirmo dzīvo būtni, kas orbītā apriņķojusi Zemi. Jau sākumā bija skaidrs, ka suns ir nolemts. Atgriešanās nebija paredzēta – nebija vēl izstrādātas atbilstošas tehnoloģijas. Zinātniekiem svarīgākie bija dati par organisma pārslodzēm, pulsu un sirdsdarbību, ko lidojuma laikā uz vadības centru noraidīja dzīvniekam piestiprinātie sensori. Laika gāja bojā, pārkarstot orbitālajam aparātam septiņas stundas pēc starta, četras reizes apriņķojusi Zemi. Suņa drīzā nāve bija aparāta konstruktoru tehniskās kļūmes rezultāts. Tomēr publiski līdz pat 2002. gadam tika stāstīts, ka Laika orbītā pavadījusi sešas dienas un nobeigusies, izsīkstot skābekļa rezervēm, vai arī ka tai automātiski ievadīta aizmidzinoša injekcija. Diemžēl patiesība bija daudz nepatīkamāka.