Mobilā versija
+2.7°C
Andulis, Alnis
Ceturtdiena, 19. janvāris, 2017
22. oktobris, 2014
Drukāt

1964. gada 22. oktobrī

22okt_Sartrs_2

Pirms 50 gadiem, 1964. gada 22. oktobrī, franču domātājam Žanam Polam Sartram piešķīra Nobela prēmiju literatūrā, taču filozofs no tās atteicās. Sartrs kļuva par pirmo cilvēces izcilnieku, kurš spēris tādu soli.

Publiskajā paskaidrojumā laikrakstā “Le Figaro” Sartrs pauda nožēlu, ka viņa lēmums izraisījis skandālu, un paskaidroja, ka viņam neesot nekas pret Zviedrijas Karalisko zinātņu akadēmiju vai Nobela prēmiju, taču viņa kā personas uzskati par rakstnieka misiju liedz pieņemt oficiālus pagodinājumus un balvas. Sartrs jau pirms tam bija atteicies pieņemt Francijas Goda leģiona ordeni, paudis nevēlēšanos kļūt par prestižās Francijas Koledžas (“Collège de France”) profesoru un pieņemt PSRS Ļeņina prēmiju. Viņa ieskatā, rakstniekam jāpaliek neitrālam, bet pagodinājumi automātiski saista ar oficiālajām institūcijām, kas tos sagādā. Vēsture zina tikai divus atteikšanās gadījumus no Nobela prēmijas. Otrs attiecas uz 1973. gadu un vjetnamiešu politiķi Le Diku Tho.

Pievienot komentāru

Bērnu vecāki varēs ātrāk iet pensijā? (18)Līdz valsts simtgadei plānots iedarbināt ambiciozu demogrāfiskās atveseļošanas programmu, kurai dots nosaukums “Māras solis”. Viens no tās priekšlikumiem – dot iespēju bērnu vecākiem ātrāk doties pensijā, vēstīja "TV3 ziņas".
Draugiem Facebook Twitter Google+