Pirms 50 gadiem, 1964. gada 6. augustā, ASV mežu dienesta ļaudis un pētnieki pie Vīlerpīka kalna Nevadas štata austrumos zinātniskos nolūkos nozāģēja līdz šim vecāko zināmo mūsu planētas koku un vienlaikus arī vecāko dzīvo organismu – seno priedi (”Pinus longaeva” – latīn.), sauktu par Prometeju.

Lasītākie

Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154

Lasīt citas ziņas

Brīdī, kad koks krita, bija zināms, ka tas ir vairāk nekā 4000 gadu sens, taču vēlāk noskaidrojās, ka Prometejs audzis ap 5000 gadu. Par precīzu tā vecumu zinātnieki strīdas, tomēr vienojušies, ka minētajai priedei bijuši vismaz 4862 gadi. Prometeja nozāģēšana ir ļoti pretrunīgi vērtēts pasākums, kaut neapstrīdami, ka zinātnei tas bija ārkārtīgi svarīgi, lai izpētītu tūkstošgadīgos gadskārtu riņķus un līdz ar to konstatētu klimata izmaiņu gaitu. Tāpat uzskata, ka Prometeja bojāeja pievērsa sabiedrības uzmanību tūkstošgadīgo seno priežu audzēm Nevadā un veicināja to aizsardzību.