1966. gada 21. decembrī. 0

Ar pilnu jaudu sāk strādāt Pļaviņu HES

Pirms 50 gadiem ar pilnu jaudu sāka strādāt Pļaviņu HES. Prieku par elektroenerģijas pārpilnību aizēnoja fakts, ka ūdenskrātuves dzelmē palika Staburags, Pērses ūdenskritums, Oliņkalns, Kokneses pilsdrupu augstais kalns un ap 30 m augstie, klinšainie Daugavas krasti. 1966. gadā uzplūdinājums bija sasniedzis maksimālo līmeni. Upe, kas agrāk bija kādus 300 metrus plata, tagad platumā izrādījās 600 – 900 metru. Agrāk krāču vietās Daugavu varēja pārbrist, bet pēc uzplūdināšanas tām pāri klājās vismaz 40 m dziļa dzelme. Oficiāli staciju pieņēma ekspluatācijā 1968. gadā. Šobrīd Pļaviņu HES ar desmit hidroagregātiem un 883,5 MW jaudu ir lielākā Baltijā un otra lielākā ES. Latvija tā saražo 25 – 30% nepieciešamās elektroenerģijas. Taču vienlaikus atklājušās nevēlamas HES blakusparādības – Daugavas krastu erozija un iebrukšana, lielākas plūdu briesmas Pļaviņām un Jēkabpilij. Tūlīt pēc HES izbūves par retumu kļuva arī agrāk slavenais Daugavas lasis, jo šai zivij nu bija aizšķērsots ceļš uz nārsta vietām.

Reklāma
Reklāma