Aizdedzināts padomju tanks Prāgā.
Aizdedzināts padomju tanks Prāgā.
Aizdedzināts padomju tanks Prāgā.

1968. gada 20. augustā. “Prāgas pavasara” apspiešana 3

Pirms 50 gadiem PSRS un tās sabiedroto Varšavas pakta valstu karaspēks – 750 000 karavīru un 6500 tanku ar aviācijas atbalstu – neilgi pirms pusnakts šķērsoja Čehoslovākijas robežu, lai apspiestu “Prāgas pavasari”, tas ir, Čehoslovākijas reformkomunistu mēģinājumu par spīti Maskavas neapmierinātībai liberalizēt režīmu, ieviešot tajā demokrātijas elementus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Akcijas kodētais nosaukums bija “Operācija Donava”. Lai nodibinātu kontroli pār Prāgu, vispirms padomju desantnieki ar viltību ieņēma galvaspilsētas Ruzinas lidostu. Pēc tam nolaidās citas transportlidmašīnas un ieradās papildspēki.

Desantnieki vienu pēc otra ieņēma Prāgas stratēģiski svarīgākos punktus. Čehoslovākijas kompartijas pirmo sekretāru, reformistu līderi Aleksandru Dubčeku, kurš bija runājis par “sociālismu ar cilvēcisku seju”, arestēja un aizveda uz Maskavu.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Donava” bija lielākā militārā operācija Eiropā pēc Otrā pasaules kara beigām un galvenais triecienspēks tajā bija tieši PSRS armija, jo citu sociālistisko valstu “ieroču brāļiem” padomju stratēģi lāgā neuzticējās, atvēlot tiem otršķirīgus uzdevumus.

Čehi un slovāki pretojās, taču ne militāri, bet pilsoniskās nepakļaušanās akcijās. Izplatītākais veids bija sagrozīt ceļa zīmes, lai dezorientētu padomju tehnikas kolonnas.

Mazāki ciemi kā savu nosaukumu plāksnes izlika uzrakstus “Svoboda” (“Brīvība”) vai “Dubček”. Dubčeks bija aicinājis saglabāt mieru, baidoties, ka pretējā gadījumā sāksies “bezjēdzīgā asinsizliešana”.

Atsevišķas pretošanās akcijas tomēr notika. Kopumā “Prāgas pavasara” apspiešana dažādos incidentos prasīja 137 civiliedzīvotāju dzīvības; ievainoto skaitu lēš ap 500. Ap 300 tūkstoši čehu un slovāku atstāja valsti un devās trimdā uz Rietumiem.