Pasaulē
Vēsture

1968. gada 5. janvārī. “Prāgas pavasara” sākums 16


Aleksandrs Dubčeks (1921–1992).
Aleksandrs Dubčeks (1921–1992).
Aleksandrs Dubčeks (1921–1992).

Pirms 50 gadiem Čehoslovākijā par kompartijas centrālkomitejas pirmo sekretāru ievēlēja iedzīvotājos, īpaši inteliģences aprindās, populāro reformkomunistu Aleksandru Dubčeku. Dienu pirms tam no amata tika gāzts staļinists Antonīns Novotnijs, kurš līdz marta beigām gan palika Čehoslovākijas prezidenta postenī. Sākās process, kas vēsturē pazīstams kā “Prāgas pavasaris” un ko tā paša gada augustā ar brutālu militāru spēku pārtrauca PSRS vadītā tā sauktā Varšavas pakta valstu intervence. Pretēji konservatīvajiem neostaļinistiem Dubčeks uzskatīja, ka valstī jāiedibina “sociālisms ar cilvēcisku seju”. Tas nozīmēja cenzūras žņaugu atslābšanu presē, lielāku vārda un citu demokrātisko brīvību pasludināšanu, valsts drošības orgānu patvaļas iegrožošanu; sākās darbs pie daudzpartiju sistēmas un privātās uzņēmējdarbības atjaunošanas; valsts atteicās no stingras ekonomikas uzraudzīšanas. Dubčekam kompartijas rindās bija daudz piekritēju, un jauno kursu atbalstīja arī Novotnija vietā valsts vadītāja amatā nākušais Otrā pasaules kara varonis, ģenerālis Ludviks Svoboda. Čehoslovākijā neviens nerunāja ne par valsts iekārtas maiņu, ne aiziešanu no padomju ietekmes sfēras, tomēr liberālās reformas radīja pieaugošu nemieru un bažas konservatīvajās aprindās Maskavā un tai padevīgo Austrumeiropas valstu kompartiju vadībā. PSRS Valsts drošības komitejas vadītājs Jurijs Andropovs tolaik izteicies: “Viņi gatavojas no savas valsts izveidot ko līdzīgu Dienvidslāvijai, bet pēc tam – Austrijai.” Jau martā pārējās PSRS ietekmes loka sociālistiskās valstis sāka kritizēt Čehoslovākiju.

LA.lv