1968. gada 9. augustā. Inčukalna gāze 3
Pirms 50 gadiem ekspluatācijā tika nodota Inčukalna gāzes krātuve. Pirmos 92 miljonus kubikmetru gāzes tajā iesūknēja nākamajā gadā. Gāzi saņēma no Ukrainas, pēc tam no Rietumsibīrijas atradnēm. Mūsdienās Inčukalns ir viena no lielākajām gāzes krātuvēm Eiropā un stratēģisks energoapgādes objekts visam Baltijas jūras reģionam. Vasarā tajā gāzi iesūknē, bet ziemā izmanto. 50. gados veiktie ģeoloģiskie pētījumi Inčukalna rajonā bija parādījuši, ka tur 700 m dziļumā atrodas porains smilšakmens slānis, kas veido tādu kā “cepuri”, ko ieskauj gāzu necaurlaidīgi ieži. 60. gadu sākumā radās doma iekārtot tur dabasgāzes glabātavu. 1966. gada 26. maijā sekoja PSRS Ministru padomes rīkojums sākt Inčukalna pazemes gāzes krātuves būvi. Latvijā Inčukalnam ģeoloģiski līdzīgas potenciālās glabātavas ir vēl 11 vietās. Igaunijā tādi slāņi ir pārāk sekli – ap 300 metru, ar to nepietiek vajadzīgā spiediena uzturēšanai. Savukārt Lietuvā un Krievijā to dziļums – ap 2,2 – 3 kilometru – ir pārāk liels, lai būtu ekonomiski izdevīgi izmantošanai.
