×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.9°C
Anšlavs, Junora
Piektdiena, 25. maijs, 2018
11. maijs, 2018
Drukāt

1988. gada 11. maijā. Lāčplēša atdzimšana Jelgavā

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pirms 30 gadiem Jelgavā kādā pagalmā apraktu atrada tēlnieka Kārļa Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem no bermontiešiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragmentu. Tā bija 1932. gadā uzstādītā un padomju okupācijas gados sagrautā pieminekļa daļa – Lāčplēša figūras torss. Bija zināms, ka 1942. gadā pēc vācu okupācijas varas pavēles piemineklim politisku iemeslu dēļ nokala Melnā bruņinieka tēlu. Padomju okupācijas vara gāja vēl tālāk, un 1949. gada maijā Jelgavas pilsētas izpildkomiteja deva rīkojumu monumentu likvidēt pilnībā. Pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā kādā naktī granīta Lāčplēsi nogāza un sadrupināja šķembās, bet atlikušo apraka bijušās dārzniecības teritorijā. Kad 1988. gadā atmodas apstākļos fotovēsturnieks Pēteris Korsaks sāka šķetināt bojāgājušā pieminekļa likteņstāstu, izrādījās, ka vēl ir cilvēki, kas atceras to dienu notikumus un varēja uzrādīt aprakšanas vietu. Lāčplēša torsu no zemes izcēla Kultūras fonda Jelgavas grupas un pieminekļu atjaunošanas grupas aktīvisti. Kaut piemineklim vairs nebija galvas, kreisās rokas un tāpat arī viss pārējais bija zudis, atmodas sākuma kontekstā atradumam bija sensacionāla un dziļi simboliska nozīme. Ne velti 1990. gada oktobra vidū, nākamajā dienā pēc Jelgavas Ļeņina demontāžas, Lāčplēša torss bija viens no tiem objektiem, kam nezināmi vandaļi “atriebās”, aplejot ar brūnu grīdas krāsu. Šobrīd tas izstādīts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja skvērā. Savukārt atjaunotais “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” kopš 1992. gada atrodas sākotnējā vietā Stacijas skvērā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+