×
Mobilā versija
Brīdinājums +13°C
Rudīte, Everts
Trešdiena, 22. augusts, 2018
19. aprīlis, 2018
Drukāt

1988. gada 19. aprīlī. Gunāra Astras bēres (5)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Mācītājs Guntis Kalme uzrunā klātesošos Meža kapos pie pretpadomju aktīvista Gunāra Astras atdusas vietas, kur notiek atceres brīdis. 2011. gada 22. oktobrī

Pirms 30 gadiem saulainā dienā Rīgas Otrajos Meža kapos notika latviešu cilvēktiesību cīnītāja un pretošanās kustības simbola Gunāra Astras (1931–1988) bēres, kas faktiski izvērtās demonstrācijā un skaidrā tautas vēstījumā par gatavību sākt cīņu par nacionālo atmodu. Astra bija miris 6. aprīlī Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) Kara medicīniskās akadēmijas hospitālī pēc iekaisušu sirds vārstuļu operācijas. Lai arī pastāv versija, ka tajā savu roku pielikuši čekisti, Astras nometņu laika draugs un pēdējo viņa dienu liecinieks, Sanktpēterburgas dzejnieks un publicists Nikolajs Brauns intervijā pirms dažiem gadiem to atzina par mazticamu. Nometnes bija iedragājušas varoņa veselību. Miris Astra varai turklāt bija vēl bīstamāks par dzīvu. Bēres sākumā tika paredzētas 16. aprīlī, sestdienā, taču pēkšņi tieši šo dienu visās Rīgas kapsētās pasludināja par “sanitāro dienu”. Tad apbedīšanu pārcēla uz 19. aprīli, otrdienu. Par bērēm ļaudis uzzināja no “Brīvās Eiropas” un “Amerikas Balss” raidījumiem, kā arī pavēstot cits citam. Sēru paziņojumam par Astras nāvi savās slejās piekrita tikai “Rīgas Balss”, pārējās avīzes bija atteikušās. Pavadītāju no visas Latvijas sanāca apmēram pieci tūkstoši, pēc citām aplēsēm – pat 10 tūkstoši. Svinīgo izvadīšanu vadīja trīs tajā laikā cienītākie luterāņu mācītāji – Modris Plāte, Juris Rubenis, Augusts Ālers. Zārku apklāja ar sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, ko slepeni ienesa kapos. Orķestris vairākas reizes spēlēja “Dievs, svētī Latviju!”, un tā bija viena no pirmajām reizēm, kad kas tāds atkal notika liela ļaužu pulka klātbūtnē. Tāpēc par orķestrantiem sačukstējās, ka “šitie spēlē pēdējo reizi”. Nākamajās dienās pa visu Rīgu klīda nostāsti, ka Gunāra Astras kapu pavadītāji aizbēruši ar rokām vien.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Mani pārsteidza tas, cik daudzi ļaudis droši zināja DROŠI ZINĀJA, ka vairs nevajag baidīties un var droši DROŠI doties demonstrēt savu nacionālo stāju. Ievēroju tajās bērēs dažas politikā zināmas sejas.

  2. Tie nav nostāsti, ka G.Astras kaps tika aizbērts ar rokām vien. Mēs to izdarījām.

    • Pravietisnejaukais Atbildēt

      Gunti, vai tiešām Tev draudzē visi darbi apdarīti, ka paliek tik daudz laika visādām sabiedriskām aktivitātēm? Zinot draudžu dalībnieku patieso teoloģiskās izpratnes līmeni… .

  3. Kamēr Vašingtonas emisāri nedos pavēli, kādu deva finansu-banku sektora sakārtošanai”, tikmēr 4.maija varneši var tusēt mierīgi…
    “A kto takoj Ojar Vacietis?” (“Kas ir Ojārs Vācietis?”) To man jautāja mans kameras biedrs pirmās tiesas dienas vakarā, kad es atgriezos 24. kamerā, kurā biju ievietots, un, izlasījis “Cīņā” ziņu par Ojāra Vācieša nāvi, darīju to zināmu savam kameras biedram,… (Gunāra Astras tiesas process 1983. gadā.)

  4. Arī šodienas VIP un 3 A varai bīstams cilvēks, kurš atdeva sevi neatkarībai – kas to liecina – ja tas tā nebūtu, būtu dibināta Astras piemiņas medaļa tiem cilvēkiem, kuri LTF rindās un uz Barikādēm bija par neatkarīgu Latviju un pie reizes izbērtu čekas maisus.
    Bet ne medaļas, ne čekas maisus bērs… Tik skats uz Kremļa zvaigznēm – paprasiet šos jautājumus NA, Vienotībai un ZZS – atbilde murmulēšana : mēs te , mēs tur – neko ….

Draugiem Facebook Twitter Google+