Mācītājs Guntis Kalme uzrunā klātesošos Meža kapos pie pretpadomju aktīvista Gunāra Astras atdusas vietas, kur notiek atceres brīdis. 2011. gada 22. oktobrī
Mācītājs Guntis Kalme uzrunā klātesošos Meža kapos pie pretpadomju aktīvista Gunāra Astras atdusas vietas, kur notiek atceres brīdis. 2011. gada 22. oktobrī
Foto – Edijs Pālens/LETA

1988. gada 19. aprīlī. Gunāra Astras bēres 5

Pirms 30 gadiem saulainā dienā Rīgas Otrajos Meža kapos notika latviešu cilvēktiesību cīnītāja un pretošanās kustības simbola Gunāra Astras (1931–1988) bēres, kas faktiski izvērtās demonstrācijā un skaidrā tautas vēstījumā par gatavību sākt cīņu par nacionālo atmodu. Astra bija miris 6. aprīlī Ļeņingradas (Sanktpēterburgas) Kara medicīniskās akadēmijas hospitālī pēc iekaisušu sirds vārstuļu operācijas. Lai arī pastāv versija, ka tajā savu roku pielikuši čekisti, Astras nometņu laika draugs un pēdējo viņa dienu liecinieks, Sanktpēterburgas dzejnieks un publicists Nikolajs Brauns intervijā pirms dažiem gadiem to atzina par mazticamu. Nometnes bija iedragājušas varoņa veselību. Miris Astra varai turklāt bija vēl bīstamāks par dzīvu. Bēres sākumā tika paredzētas 16. aprīlī, sestdienā, taču pēkšņi tieši šo dienu visās Rīgas kapsētās pasludināja par “sanitāro dienu”. Tad apbedīšanu pārcēla uz 19. aprīli, otrdienu. Par bērēm ļaudis uzzināja no “Brīvās Eiropas” un “Amerikas Balss” raidījumiem, kā arī pavēstot cits citam. Sēru paziņojumam par Astras nāvi savās slejās piekrita tikai “Rīgas Balss”, pārējās avīzes bija atteikušās. Pavadītāju no visas Latvijas sanāca apmēram pieci tūkstoši, pēc citām aplēsēm – pat 10 tūkstoši. Svinīgo izvadīšanu vadīja trīs tajā laikā cienītākie luterāņu mācītāji – Modris Plāte, Juris Rubenis, Augusts Ālers. Zārku apklāja ar sarkanbaltsarkano Latvijas karogu, ko slepeni ienesa kapos. Orķestris vairākas reizes spēlēja “Dievs, svētī Latviju!”, un tā bija viena no pirmajām reizēm, kad kas tāds atkal notika liela ļaužu pulka klātbūtnē. Tāpēc par orķestrantiem sačukstējās, ka “šitie spēlē pēdējo reizi”. Nākamajās dienās pa visu Rīgu klīda nostāsti, ka Gunāra Astras kapu pavadītāji aizbēruši ar rokām vien.

Reklāma
Reklāma