Pārbūves laiku plakāts.

Pirms 30 gadiem Maskavā noritēja Vissavienības 4. kolhoznieku kongress, kura zīmīgākais notikums bija PSRS kompartijas centrālkomitejas ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova referāts “Kooperācijas potenciālu – pārkārtošanās mērķiem”. Kaut tas netika pateikts atklātā tekstā, PSRS pastāvēšanas pieredze liecināja, ka ar esošo saimnieciski neefektīvo kolhozu un sovhozu saimniekošanas sistēmu valsts nekad nespēs apmierināt iedzīvotāju prasības pēc pārtikas produktiem. Pirmo reizi no tik augstas tribīnes Gorbačovs atzina, ka “kolhozu un padomju saimniecību iekšējā struktūra, kas izveidojusies vēsturiski, neatbilst mūsdienu saimniekošanas apstākļiem (..) un – pats galvenais – nenovērš personiskas atbildības trūkumu zemes un citu fondu izmantošanā, kā arī nivelēšanu darba samaksas ziņā”. Citiem vārdiem sakot, PSRS vadītājs atzinās, ka izvest sociālismu no strupceļa varēs, tikai atjaunojot, kā viņš izteicās, “lauku dzīvesveidu”, vismaz daļēji atgriežoties pie kapitālismā ierastās saimniekošanas, veicinot privāto iniciatīvu un cilvēka materiālo ieinteresētību tajā, ko viņš dara. Latvijas PSR, kur situācija lauksaimniecībā uz citu PSRS reģionu fona nebūt nebija tā sliktākā, tajā brīdī rentabla bija tikai trešā daļa pastāvošo kopsaimniecību. Kongresā pārsvarā tika runāts par lauksaimniecības kooperatīvu lietderību, tomēr sanāksme nozīmēja arī soli individuālo zemnieku saimniecību atjaunošanas virzienā, jo pataisīt nīkuļojošu kolhozu par veiksmīgu kooperatīvu izrādījās grūtāk, nekā šķita. Produktīvāk bija iznomāt valsts zemi uzņēmīgiem lauksaimniekiem, tā sauktajiem Breša zemniekiem, kuru kustība sākās 1989. gada pavasarī.