Latvijā
Vēsture

1989. gada 23. februārī. Vēsturisko ģerboņu atgriešanās0

Publicitātes foto

Pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākās padomes (AP) Prezidijs pieņēma dekrētu par “Latvijas PSR pilsētu ģerboņiem”, kurā norādīja, ka katrai Latvijas PSR pilsētai ir tiesības uz ģerboni, turklāt par pamatu ņemot vēsturisko paraugu.

Tas bija kārtējais būtiskais solis Latvijas pilsētu vēsturiskās simbolikas atjaunošanas procesā.

Padomju okupācijas periodā vēsturisko, 20.–30. gados apstiprināto ģerboņu lietošana bija liegta, ja vien to sižeti nešķita ideoloģiski absolūti nevainīgi, vai arī tos izmantoja, izmetot ārā visu, kas saistījās ar neatkarīgās valsts simboliku, “uzlabojot” vēsturisko ar padomju atribūtiem. Piemēram, Latvijas PSR karoga zilajiem viļņiem. Nevēlami tolaik šķita pat heraldiskie lauvas.

Interese par pilsētu simboliku atjaunojās līdz ar atmodas notikumiem 1988. gadā, ar Kultūras fonda darbību.

Iniciatīva bieži vien nāca no mākslinieku aprindām. Institucionālā līmenī ar to nodarbojās 1988. gadā ar AP Prezidija lēmumu izveidotā Heraldikas komisija, kas palīdzēja AP sagatavot atbilstošos likumprojektus.

Pirmā pilsēta, kas atgriezās pie vēsturiskā, nemaz negaidot atļaujas “no augšas” bija Aizpute tā paša gada augusta vidū. Pēc tam sekoja Ogre un Cēsis. Kopumā 1988./1989. gadā vēsturisko simboliku atjaunoja 19 no 56 Latvijas PSR pilsētām. Pilnībā šis process noslēdzās 1992. gadā.

LA.lv