Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. decembris, 2014
Drukāt

1994. gada 18. decembrī

18dec_Schovee_2

Pirms 20 gadiem, 1994. gada 18. decembrī, franču speleologi valsts dienvidos pie  Pontarkas pilsētiņas atklāja alu, kurā atradās vairāk nekā 400 akmens laikmeta gleznojumu un gravējumu, kas attēloja dažādus dzīvniekus – mežakaķus, degunradžus, bizonus, lāčus, mamutus, arī simbolus.

Savu plaukstu nospiedumus uz sienām atstājuši tāpat paši mākslinieki. Lēš, ka senākie zīmējumi un grebumi ir ap 36 000 gadu veci. Kopumā tie sedz vairāk nekā 85 000 kvadrātmetrus sienu, tāpēc Šovē ala jau nosaukta par “aizvēsturisko Siksta kapelu”, ierakstīta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un pasludināta par vienu no jaunajiem “septiņiem pasaules brīnumiem”. Ala nav pieejama publikai, jo regulāra cilvēku klātbūtne varētu mainīt pazemes mikroklimatu, palielināt gaisa mitrumu, kas attiecīgi radītu labvēlīgus ap­stākļus zīmējumiem kaitīgo sēnīšu attīstībai.

Pievienot komentāru

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+