Latvijā
Vēsture

1998. gada 16. martā. Leģionāru diena kļūst par “sensāciju” 16

Foto – Edijs Pālens/LETA

Pirms 20 gadiem līdz tam Krievijas un ārvalstu žurnālistu maz ievērotā Latviešu leģiona atceres diena, pateicoties Maskavas aktivitātēm, pēkšņi kļuva par sensāciju, ko sākotnēji ne bez panākumiem centās izmantot Latvijas tēla kompromitēšanai rietumvalstu acīs. Gājienā pie Brīvības pieminekļa nolūkā nolikt ziedus, piedalījās ap 500 bijušo leģionāru un viņu atbalstītāju. Augsta ranga valdības amatpersonas pasākumā nemanīja, taču propagandai pietika ar dažu Saeimas deputātu un NBS virspavēlnieka Jura Dalbiņa un citu armijas virsnieku līdzdalību. Tās pašas dienas vakarā Krievijas medijos sākās kampaņa, kas nav rimusi arī mūsdienās. Rīga tika apsūdzēta “nacistu sveikšanā”, “fašisma atdzimšanā”, “nacionālsociālistu demonstrāciju” rīkošanā un tamlīdzīgi. Drīzumā pret Latviju Krievija vērsa ekonomiskās sankcijas, bet pie vēstniecības Maskavā notika huligāniskas akcijas. Kā tajās dienās rakstīja Nīderlandes laikraksts “De Telegraaf”, 16. marta leģionāru piemiņas diena “noveda Maskavas un Baltijas valstu attiecības līdz absolūti zemākajam punktam”. Pret Latviju vērstā kampaņa apgriezienus bija sākusi uzņemt faktiski kopš 3. marta, kad policija pie Rīgas domes Valdemāra ielā izklīdināja provokatīvo krievu pensionāru mītiņu un Maskavā sašuta par “kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem” Latvijā. Tas viss bija Krievijas atriebība Latvijai par prorietumniecisko kursu un gatavošanos uzaicināšanai NATO.

LA.lv