Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

2. jūlijā sākas deju lieluzveduma mēģinājumi

foto - Letafoto - Leta

2. jūlijā – sākas deju lieluzveduma mēģinājumi, J.Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais koncerts un un tautas mūzikas koncerts “Raksti”.

Otrdien, 2. jūlijā, plkst. 8:00 Daugavas stadionā sāksies pirmais deju lieluzveduma “Tēvu laipas” mēģinājums, plkst. 19.00 Latvijas Universitātes Lielajā aulā izskanēs Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais koncerts, bet plkst. 20.00 starptautiskajā izstāžu centrā “Ķīpsala” notiks tautas mūzikas koncerts “Raksti”.

Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienai veltītais koncerts

Jāzepa Vītola 150. dzimšanas dienas gadā Dziesmu svētkos godinās latviešu profesionālās mūzikas patriarhu ar īpašu koncertu, kurā pieci jauniešu kori un Latvijas kordiriģentu apvienotais koris piedāvā populāru un maz zināmu Jāzepa Vītola kordziesmu izlasi, savukārt, diriģentu godā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāji un Dziesmu svētku virsdiriģenti. Koncerta radošā komanda – mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, scenārija autors Orests Silabriedis, režisors un videostāstu meistars Roberts Rubīns, māksliniece un videostāstu meistare Elīna Elere.

“Jāzeps Vītols ir Latvijas profesionālās mūzikas stūrakmens – gan pats piemēru rādīdams ar nevainojami būvētām, klasicistiski līdzsvarotas iedvesmas spārnotām kompozīcijām, gan jaunāku paaudžu talantus skolodams. Izcils pedagogs, nepārvērtējams Latvijas mūzikas augstskolas izveidotājs un vadītājs, talantīgs rakstnieks, spožs mūzikas kritiķis. Laikabiedru ļoti augstu vērtēts gan Pēterburgas profesionālajās mūziķu aprindās, gan, protams, dzimtenē. Latvijas mūzikas vēsturē – pirmais memuārliteratūras radītājs. Līdzās profesionālajiem pienākumiem – omulīgs, sociāli ieinteresēts, dzīves baudas novērtēt spējīgs impozants vīrs ar neiztrūkstošu, vaļīgi sasietu baltu saiti ap kaklu un, kā raksta Mariss Vētra, kailmirdzošu galvaskausu. Koncertā iekļautie skaņdarbi rāda gan pazīstamo un iemīļoto, gan nezināmo un piemirsto Jāzepu Vītolu,” stāsta koncerta scenārija autors Orests Silabriedis.

Tautas mūz ikas koncerts ”Raksti”

“Latviešu rakstu zīmes gadu simtiem bijušas informācijas nesējs, kas, ieaustas jostās un tautastērpos, skanēdamas valodā un mūzikā, savijušas kopā tautas tradīcijas un vēsturi. Mūsdienās daudzu seno rakstu nozīme vairs nav saprotama. To vietā nākušas jaunas “zīmes” – svītrkods, QR kods un citi jauno laiku informācijas nesēji. Šodienas latvietim jāmācās saprast, lasīt un izdzīvot gan senās, gan jaunlaiku zīmes, jo tikai tā iespējams palikt nerimstošajā laika ritējumā, kur saplūst kopā senatne un šodiena. Par to arī stāsta koncerts “Raksti”, kurā zīmju lasīšanas rituāls tiks izdziedāts un izspēlēts vienas mūža dienas ritējumā, simbolizējot nepārtraukto un ciklisko laika plūdumu. Rīts, pusdiena, vakars – te ir vieta gan meditatīvai apcerei un pārdomām, gan priekam un dzīves svinēšanai,” stāsta koncerta scenārija autore Nora Ikstena.

Koncertā piedalās Ivars Hermanis , apvienotais kokļu ansamblis Ievas Mežgailes vadībā, Laima Jansone, Artis Orups, Andris Grunte, tautas mūzikas ansambļi “Abulmalas burlakas”, “Auļi” ,” Bumburneicys”, “Labi, ka tā”, Liepupes vīru ansamblis, “Leimaņi”, Medņevas etnogrāfiskais ansamblis, “Raksti”, “Rikši”, Suitu sievas, “Kokle”, jauniešu koris “Kamēr…”, mākslinieciskais vadītājs Jānis Liepiņš, Kristīne Kārkle – Puriņa, Raimonds Tiguls ar grupu. Koncerta vadītāji – Laima Jansone, Līga Reitere, Ilga Reizniece. Koncerta veidotāji – mākslinieciskais vadītājs Raimonds Tiguls, režisors un scenogrāfs Kārlis Krūmiņš, scenārija autore Nora Ikstena – scenārija autore.

XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem gatavojas 40 000 dalībnieku – kolektīvi no Latvijas (vairāk nekā 1600, t.sk. 100 mazākumtautību kolektīvi un individuālie izpildītāji skatēs), latviešu diasporas (47) un ārvalstīm (26). Dziesmu un deju svētkus rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, atbalsta lieldraugi Latvijas dzelzceļš , Lattelecom un Latvenergo , kā arī banka Citadele un Latvijas Valsts meži .

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+