Latvju tautumeitas Madara Grudule un Gunta Siliņa ar puišiem Peru nacionālajos tērpos.
Latvju tautumeitas Madara Grudule un Gunta Siliņa ar puišiem Peru nacionālajos tērpos.
Foto – Madara un Ingrīda Grudules

20 dienas tautastērpā tekilas un kakao zemē 1

Autores: Madara un Ingrīda Grudules

Gandrīz vienlaikus ar olimpiādi Rio pagājšvasar Meksikā notika vispasaules folkloras komitejas CIOFF rīkotais festivāls “Folkloriāde 2016”. Latvijas delegāciju pārstāvēja spēcīgākie mūsu valsts folkloras kustības dalībnieki un viens Amerikas latvietis. Kā folkloras kopu “Vērtumnieki” un “Libe” dalībniecēm nest pasaulē mūsu tradicionālo folkloru bija liels gods arī mums. Pirms brauciena notika pāris mēģinājumi, kuros izveidojām vairākas koncertprogrammas atbilstoši festivāla prasībām un apguvām jauno repertuāru. Kopumā Meksikā mums bija vairāk nekā 20 koncertu.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Pēc 36 stundu ilga ceļojuma beidzot esam mūsu pirmajā galamērķī – Meksikas kultūras galvaspilsētā Zakatekā, kur sākas folkloriāde un sastopas vairāk nekā 70 grupu no dažādām valstīm.

Esam norunājuši, ka pēc kāda laiciņa dosimies uz lielveikalu (jāiepazīstas ar nacionālajiem dārgumiem!). Vestibilā mūs gaida pārsteigums — apsargi nostājušies durvīm priekšā un paziņo, ka iziet no viesnīcas ir bīstami un mēs nedrīkstam nekur doties. Bet kurš apturēs latvieti, kas izslāpis pēc tekilas?! Pēc ilgām dažāda līmeņa un decibelu augstuma sarunām mums piešķir apsargu Karlosu, kura pavadībā caur parku ejam uz veikalu. Pie veikala stūra ieraugām pirmos mariači – ielu muzikantus. Preču cenas ir patīkami zemākas, bet tekila – ievērojamāki lētāka nekā Latvijā! Un vēl masveidā iepērkam baltas tamborētas pusgarās zeķītes – pēc skata gluži kā ar latviešu rakstiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zakateka ir tāda paša nosaukuma Meksikas štata galvaspilsēta, kuru UNESCO ņēmusi savā aizsardzībā — krāšņa, sena un ļoti skaista: tās vaibstus veido divstāvu krāsainas ēkas, baznīcas un katedrāles. Plakātveida reklāmas aizliegtas, lai neaizsegtu arhitektūras skaistumus.

Ierodas mariači – muzikanti, kuri ar savu pūšamo instrumentu, bungu un ģitāru skaņām pārspēj sarunu un smieklu radītos trokšņus. Neteiktu, ka spēlē akadēmiski precīzi, bet no sirds gan! Ievērojam interesantu rosību aiz muzikantiem – ap desmit vīru liek galvā dīvainas cepures – maskas, kuras atgādina kukurūzas vāles matiņus. Sākas rituāls, veltīts kukurūzas (maīsa) auglībai. Kukurūza meksikāņiem ir viss: maize, ēdiens, lopbarība utt., tāpēc svarīgi, lai raža būtu laba. Ar tekilu tiek cienāti dalībnieki, muzikanti, kukurūzas rituāla dejotāji un skatītāji. Pašā jautrākajā brīdī publika pamazām tiek novirzīta uz vecpilsētas galveno ielu. Ir jau satumsis, bet viss izgaismots, pat kalnu gali! Skaisti un līksmi sākas neformālais folkloriādes gājiens, ko ielenc cilvēki ielas malās. Arī viņiem tiek no tekilas traukiem. Visi laimīgi un draudzīgi. Kāpēc gan visur un vienmēr tā nevarētu būt? Īsta svētku sajūta.

Gājiens virzās garām galvenajai katedrālei uz laukumu, kur jau nākamajā dienā sāksies folkloriādes koncerti, bet šovakar te izvietoti gari galdi, kas vai lūst no ēdieniem! Īsta fiesta! Dalībniekus cienā ar meksikāņu tapu – plānām apaļām kukurūzas pankūkām, kuras pildītas ar dažādām asām sastāvdaļām. Un atkal mūzika, tekila un dejas.

Nākamajā dienā pēc pusgulētas nakts inaugurācijas pasākums stadionā, festivāla oficiālā atklāšana. Jau laikus piebildīšu, ka mēs bijām ļoti precīzi, bet meksikāņu dzīves stiliņš ir pavisam atšķirīgs. Nīkām pie stadiona vārtiem, gaidījām, sākām burkšķēt. Tas izrādījās pareizs gājiens, mūs no nožogojuma pārveda ceļa otrā pusē, kur notika Meksikas rokeru saiets. Atkal sākās atrakcijas: fotografēšanās pie močiem, tad uz močiem, un tad jau arī daži nekaunīgākie (vai drosmīgākie) uzrausās uz policijas apsardzes automašīnas un fotografējās ar smaidīgo policistu, lepni turot rokās uzrakstu “Letonie”.

Pēc vismaz divu stundu gaidīšanas sākās kaut kāda kustība – piebrauca bruņumašīna, no kuras izkāpa pilsētas mērs ar savām sievietēm (māte, tante, krustmāte, sieva utt.), ar nākamo mašīnu tika atvests CIOFF kustības dibinātājs Meksikā – vecs, smaidīgs onkulītis. Ceremonija beidzot sākās. Stadionā tieši kā olimpiskajās spēlēs tika ieaicināti kolektīvi alfabēta secībā, lai veiktu goda apli. Viss notika skaļu ovāciju pavadībā, demonstrējot procesu uz lielā ekrāna. Muzikālais uzvedums, kurā tika atspoguļota Meksikas vēsture no indiāņu cilšu laikiem līdz spāņu konkistadoru iebrukumam un tālāk līdz pat mūsdienām, bija tiešām ļoti skaists. Šovs beidzās ar ļoti krāšņu uguņošanu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.