Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. oktobris, 2015
Drukāt

20. oktobris – Pasaules Osteoporozes diena. Pieredzes stāsts, kā osteoporozes gadījumā palīdz dzīvesveids

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze
LOPIA informatīvais tālrunis

26606464

Vēl pirms dažiem gadiem neciešamu muguras sāpju dēļ Aina Bajaruna bez atpūtas nespēja noiet kājām pat vienu trolejbusa pieturu. Tik milzīgas problēmas radās osteoporozes dēļ. Viņai izdevās uzveikt neganto slimību, taču, lai tā neatjaunotos, Aina sev ieviesusi skrupulozu dienas režīmu rīta un vakara stundām.

Lūzums jau gada vecumā
Katru gadu 20. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Osteoporozes diena, lai atgādinātu, ka sievietēm pēc 50 gadu vecuma īpaši jārūpējas arī par savu kaulu veselību. Osteoporoze nemanāmi mazina kaulu blīvumu, kauli pastiprināti zaudē minerālvielas – kalciju un fosforu, kļūst poraini un dobumaini, kā rezultātā tie ir trausli, un pat pie mazākā kritiena cilvēkam var būt lūzums. Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācijas (LOPIA) pārstāvei Ainai Bajarunai tādi bijuši vairāki, taču krietni jaunākos gados. „Lūzumus nesaistīju ar osteoporozi, bet gan ar savu neuzmanību,” stāsta sieviete. 26 gadu vecumā viņa kļuva par mammu. Puikam bija tikai četri mēneši, kad Aina uz ielas nokrita un salauza roku. Savukārt, būdama tikai vienu gadu veca, viņa izkrita no gultiņas un salauza mugurkaulu. Kopš tā laika mugura ir Ainas vājā vieta, kas pie katras neērtības vai nepareizas rīcības liek par sevi manīt. „Ar gadiem muguras sāpes kļuva biežākas, taču norakstīju tās uz pārpūli, pārstrādāšanos, līdz mugura sāka sāpēt tik ļoti, ka nevarēju ne nostāvēt, ne paiet. Šķita, ka tā salūzīs… Pieturā, gaidot transportu, man vajadzēja kaut kur atspiesties, bet, mērojot ceļu kājām, pēc pavisam īsa gabaliņa bija noteikti jāapsēžas,” stāsta Aina. Viņa devusies te pie viena, te pie otra daktera, līdz Ainai izmērīts arī kaulu blīvums. Rezultāts bija šokējošs – mīnus četri. „Ja cilvēkam rādījums ir plus 2,5, jau tiek uzskatīts, ka viņam ir osteoporoze, bet man bija mīnusi. Nokļuvu pie dakteres Mudītes Zvaigznes, un mani sāka ārstēt,” teic sieviete un atklāj, ka pagājis laiks, līdz piemeklēti atbilstoši medikamenti: „Man ir alerģija uz dažādām zālēm, taču centāmies un atradām īsto medikamentu, kas man derēja.”

Ja lūzums, jāpārbaudās!
Aina domā, ka osteoporozē iedzīvojusies tāpēc, ka ir kara laika bērns. „Es nesaņēmu pilnvērtīgu uzturu. Arī tos trīs gadus, kamēr mācījos medmāsu skolā, lielākoties pārtiku no ķieģelīša un ūdens. Man nebija, kas palīdz, stipendijā saņēmu 14 rubļus, no kuriem 12 maksāju par kopmītni. Es gan jau pirmajos kursos sāku strādāt ķirurģijas nodaļā par sanitāri, tad ātrajā palīdzībā, bet alga bija maza, uzturs nepilnvērtīgs, un, lūk, tāds ir rezultāts,” atzīst Aina. Viņa savās lekcijās par osteoporozi vienmēr īpaši uzsver, ka bērnība un jaunība ir īstais laiks, kad rūpēties par kalcija uzkrājumiem savā organismā, jo pēc 30 gadu vecuma tas ies tikai zudumā. Tas notiek tāpēc, ka mūsu vielmaiņa sāk darboties citādi. „Atceros, arī mana mamma vecumdienās nokrita un salauza gūžu. Uzskatu, ka ikvienam, kuram krītot bijis kāds lūzums, ir jāpārbauda kalcija un D vitamīna līmenis asinīs. Īpaši, ja cilvēks slimo ar astmu un saņem kortikosteroīdus preparātus. Bijis pat tā, ka 19 gadus vecai meitenei, mērot kaulu blīvumu, atradām ļoti lielus mīnusus. Aproces uzrādītais mērījums gan nav galīgs, tas ir tikai zināšanai, taču pēc tam jādodas pie ārsta veikt īsto, galīgo kaulu blīvuma mērījumu,” stāsta sieviete un piebilst, ka viņai tāda pārbaude veikta pirms septiņiem gadiem: „Piecus gadus lietoju speciālu medikamentu, līdz rādījums uzlabojās un ir mīnus 1,7. Tagad man ir osteopēnija, bet nav vairs osteoporozes, un medikaments nav jālieto.”
Sākumā Ainai gan šķitis, ka bez zālēm mugura atkal sāp, taču bijis īss pierašanas posms, un nu sieviete kalcija līmeni savā organismā regulē ar uzturu un divreiz gadā asinsanalīzēs pārbauda kalcija daudzumu – ja tas ir 2,5, tad uztraukumam nav pamata. „Visu gadu lietoju arī D vitamīnu. Tas ir svarīgi, jo D vitamīns darbojas kopā ar vairogdziedzera hormoniem un veido masu, kas salabo bojāto kaulu. Bez D vitamīna kalcijs neuzsūksies. Daudz cilvēku man zvana un stāsta, ka dzer dārgus kalcija preparātus, bet jēgas nekādas. Izrādās, pie vainas ir D vitamīna trūkums,” atklāj Aina.

Biezpiena paciņa dienā
Sieviete atzīst, ka mainījusi savu dzīvesveidu. Katru rītu Aina apēd 180 gramu jeb paciņu biezpiena. „Mēdzu teikt, ka gatavoju sev lielu brokastu ēdienu. 100 gramus pilngraudu auzu pārslas apleju ar pienu vai, ja no rīta plānots agri doties prom no mājas, tad iepriekšējā vakarā uzleju tām kefīru. Tad no rīta šajā masā iejaucu paciņu biezpiena, piegriežu dažādus augļus un pielieku sēklas – saulespuķu, linsēklas un citas. Citreiz izmantoju arī žāvētus augļus, rozīnes. Atkarībā no sezonas pievienoju dažādas ogas, mandeļu riekstus, klijas. Man garšo, un pēc tam ir viegla sajūta, turklāt katru dienu pietiekamā daudzumā uzņemu kalciju. Citreiz vēl apēdu kādu siera šķēli, bet katru vakaru pa sešiem līdz astoņiem pilieniem lietoju D vitamīnu. Interesanti, ka pavasarī tā līmenis tik un tā ir krietni patērējies,” stāsta Aina.

Veselīga dzīvesveida ievērošanā piedalās arī viņas vīrs. Abi regulāri kāpj uz svariem un seko līdzi svara izmaiņām, gandrīz nemaz nelieto sāli un neēd sviestu, lai nepiesārņotu asinsvadus, un atteikušies no cukura. Tikai blendētām brūklenēm to mazliet pievieno. Dažreiz Aina pagatavo kaņepju sviestu – kafijas dzirnaviņās samaļ sēklas un pievieno tām pikuci sviesta, lai satur kopā. „Ēdam tikai mājās gatavotu ēdienu. Pēc tik sātīgām brokastīm pusdienas gribas tikai ap četriem dienā, pa vidu apēdu tikai kādu augli vai salātus, kurus gatavoju no tomāta, gurķa, pupiņām, sēkliņām, siera gabaliņa… Pusdienās ēdam dažādas biezputras – griķu, prosas, putraimu, man ļoti garšo grūbas, gatavoju arī sakņu sautējumus. Novāru kartupeļus kopā ar burkāniem, nokāšu un tad iejaucu sasmalcinātus svaigos kāpostus. Tos nemaz nevāru, tāpat izkarsējas. Uzturā daudz lietojam zivis, gaļu, pupiņas, lēcas, ko pa krūzītei pievienoju pat sakņu sautējumam, jo tas ir labs olbaltumvielu avots. Desas gan nav mūsu pārtikas grozā, jo tās satur daudz slēptos taukus, sāls. Vienmēr mūsu uzturā ir liela salātu bļoda dienā, paši arī skābējam kāpostus un ēdam, sajauktus ar eļļu, kurā savukārt nostāvējies baziliks,” neslēpj Aina.

Protams, veselīgs dzīvesveids nav iedomājams bez fiziskām aktivitātēm, tāpēc gan Aina, gan viņas dzīvesbiedrs katru dienu cītīgi vingro mājās, Aina vairāk veic dažādus stiepšanās vingrinājumus, bet viņas vīrs izvingrojoties pamatīgāk. „Viņš man arī katru vakaru ar saritinātu frotē dvieli pamatīgi izmasē muguru un plecus, kamēr sarkana āda. Dienā gadās nosēdēties šķībi greizi, bet vakarā tas viss tiek sakārtots. Uzskatu, ja sānā dur, tad jāvingro, lai viss sastājas vajadzīgajās vietās,” – tā Aina.

Maršruta plānotāja
Daudzu gadu laikā apgūtās gudrības viņa nepatur tikai sev, bet brauc uz dažādām Latvijas pilsētām un stāsta tās citiem. Vēl Ainas pārziņā ir LOPIA informatīvais tālrunis, uz kuru var zvanīt ikviens, kam radies kāds jautājums saistībā ar osteoporozi. Zvanu esot daudz, turklāt pat ģimenes ārsti iesaka saviem pacientiem šo tālruni. Vispirms nozīmē densitometriju – speciālo rentgenu mugurkaulam un tad iesaka zvanīt uz informatīvo tālruni, kur cilvēkam atbild Aina: „Es visu izstāstu. Pasaku, kur var aiziet pie tuvākā ārsta. Ja cilvēks no laukiem brauc uz Rīgu pie speciālista, izplānoju viņam tuvāko maršrutu pie daktera, lai nav jāizmanto sabiedriskais transports, kas ir dārgs. Izkāpjot Zemitānu stacijā, tuvākais ir Veselības centrs 4, ja atbrauc uz autoostu, tad izdevīgāk doties pie 2. slimnīcā strādājošajiem speciālistiem.” Aina pat braukusi pretī cilvēkam, kurš nemaz neorientējas Rīgā, un pavadījusi viņu līdz ārsta kabineta durvīm. Nereti zvanītāji esot jauni cilvēki, kuru vecākiem atklāta osteoporoze. Biežākie jautājumi esot par kaulu blīvuma mērījumiem, izmaksām.

Decembrī Aina svinēs savu 75. jubileju, un viņa priecājas, ka ikreiz asinsanalīzes esot tik labas kā bērnam. Arī rudens skumjām Ainai nav laika. Pensionāru biedrībā viņa apgūst datora gudrības, dēls jau iedevis viņai savu planšeti un Aina iegādājusies datorpeli… Vairākas reizes nedēļā viņa dodas uz kādu no Latvijas teātriem, brauc ekskursijās un uzņēmusies rūpi arī par kādu sešu bērnu ģimeni, neredzīgajiem bērniem Juglas internātskolā un Berģos pansionātā dzīvojošu jaunu meiteni, arī vairākiem ļaudīm laukos. Kaimiņi jau zina – ja kāds apģērbs kļuvis lieks viņu skapī, tas jānes Ainai, kura pēc tam visu sašķiro un nogādā tam, kam ļoti nepieciešama šī lieta. Aina ir liela rokdarbniece, tāpēc viņa daudzus iepriecina arī ar saviem tamborējumiem un adījumiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+