×
Mobilā versija
Brīdinājums -10.6°C
Alma, Annemarija
Svētdiena, 25. februāris, 2018
7. februāris, 2018
Drukāt

20 skaisti un iedvesmojoši Ārijas Elksnes citāti (2)

Laimoņa Bļodnieka foto. RMM 395528Laimoņa Bļodnieka foto. RMM 395528

7. februārī 90 gadu apritētu tautā iemīļotajai dzejniecei Ārijai Elksnei, diemžēl viņa aizgāja mūžībā jau 1984. gada 29. septembrī. Elksnes dzejoļu krājumus gaidīja, gaidīja pašu dzejnieci uz tikšanos ar lasītājiem, viņas dzeju komponēja un rakstīja uz apsveikumu kartītēm un atmiņu albumos. Arī mēs dzejnieces jubilejā izvēlējāmies 20 zīmīgus citātus, kas raksturo viņas attieksmi pret dzīvi.

***
Lai būtu kam novēlēt tīrumus
Un zemkopja tikumu sīksto.
Un dārzus, un ābolu birumu,
Un latviešu valodu mīksto.

***
Kad vasaras zaļajā krūzē
Čaukst baltās madaru putas,
Kad jūlijs dzer liepziedu dziru,
Es dadžlapas ausī čukstu:
Cik mana dzimtene skaista!

***
Katrs pumpurs un sēkla
ir rūpīgi lolota vēstule,
Kuru caur ziemas sniegiem
vasara vasarai sūta.

***
Lai citi sudraba naudu
Un svētku pīrāgus dala,
Bet zibens ieskrēja manī,
Un tagad miera vairs nav.

***
Ak, burve, būt skaistai ir jauki,
Un jauki ir gudrai būt.
Es tomēr ne skaista, ne gudra,
Bet laimīga vēlētos kļūt.

***
Es ticu cilvēkam savam,
Viņš noteikti kaut kur ir,
Nezinu tikai cik gadu,
Cik jūru, cik jūdžu mūs šķir.

***
Ar laiku mūsu domas
par laimi un dvēseles spēku
No prieka un sāpēm noveco
kā saulē un lietū ēkas.

***
No tauriņa un puķes mācīties es nespēju,
Nav spārnus devis Dievs,
Un, mantu dalīdama, māte daba,
Nav piešķīrusi spārnus man, ne saknes.

***
Kā tev pie manis nokļūt?
Tu gribi, lai ceļu tev stāstu?
Nāc tāpat, nāc bez ceļa,
Ceļi nav tie, kas ved tuvāk…

***
Iet pa dzīvi un pamanīt
Brīdi, kad esi vajadzīgs,
Kad esi neaizstājams –
Kā ūdens, kā gaiss, kā mājas.

***
Bet atpestī no grūtsirdības,
jo tev pieder mana sirds,
mana dzīve un mana laime
mūžīgi mūžos, mīļais.

***
Nevienam negribu es būt par nastu,
No tā man laikam ir visvairāk bail.
Sev plosts man pašai jāpiesien pie krasta
Un sava sāpe sevī jāizgail.

***
Un tādēļ neticu es tiem nenieka,
Kas citos sakās rūgti vīlušies,
Var piekrāpt tikai to, kas ļaujas piekrāpt,
Un sāpināt vien to, kas gatavs ciest.

***
Kad nāve uzpūtīs man ledus dvesmu
Un prasīs, lai par sevi atskaitos
Tad īsu atbildi tai lūpas dos:
Es visu mūžu mīlējusi esmu.

***
Es šo dienu neatdošu putekļiem,
Neatļaušu sarūsināt raizēm,
Mirdzošu kā viņu saņēmu,
Gribu to līdz mūža galam aiznest…

***
Mūsu meitas sāk pie vīriem iziet.
Vienai aiziet. Otra noskatās.
Vai tu sirdssiltumu savai meitai
Pūrā ielikt neiazmirsi, mās?

***
Ne vienmēr īstu draugu atrast protam,
Ne katrs solis tiek ar prātu svērts,
Rūgts kļūst mums smaids un rūgti vārdi rodas,
Ja tas, ko cienām, nav šīs cieņas vērts.

***
Un neaizmirsīsim, ka mīlestības māsas
Gan laipnība, gan pacietība ir.
Bez viņām mīlestība iztikt nevar
Un, nebrīnieties, aiziet meklēt tās.

***
Bet visnepaciešamākā sāpe uz zemes –
būt sievietei
un nezināt visas šīs sāpes
līdz pēdējai.

***
Grūti darba smagumu nest,
Grūti nenest neko.
Grūti aizbēgt no pasaules,
Grūti satikt ar to.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ārija Elksne ir un vienmēr paliks TAUTAS dzejniece. Paldies viņai par dzeju, kas palīdzēja izturēt okupācijas gadus, saglabāt cilvēcību, sirds siltumu un mīlestību uz savu zemi Latviju.

  2. “[Ārija Elksne] pauž svelmainu nacionālismu.” Dr. Haralds Biezais, Eiropas latviešu kultūras darbinieku kongresā Stokholmā, 1966. g. 28.-30. maijs
    Visiem, kas te dejo ap čekas maisiem un piesauc ceku, noder atcerēties, kas ar kādiem darbiem iedvesmoja latviešus. LAI SAUKTOS PAR LATVIETI
    Zem tērauda spārna Latvija šķiet / Raibs mežu un tīrumu audums, / Starp zaļajām strēlēm izsēti,
    Zib ezeru zilganie graudi.(..) Lai viņas nopūtas uztvertu, / Lai justu, kad viņai grūti,
    Kā ārstam vērīgi jāpieliek auss / Pie ozola platajām krūtīm. Sk.visu dzejoli – Jaunā Gaita nr. 116, 1977

Draugiem Facebook Twitter Google+