×
Mobilā versija
Brīdinājums -11.7°C
Haralds, Almants
Piektdiena, 23. februāris, 2018
27. janvāris, 2018
Drukāt

No Latvijas prasa 200 000 eiro par pārkāpumiem (7)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēdējos pāris gados samazinājies jauno lietu skaits, ko Latvija saņem no Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT). Par to Saeimas deputātus šonedēļ informēja Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce. Tomēr pērn atkal pieaudzis izmaksājamo kompensāciju apjoms.

Pirms aptuveni sešiem gadiem pret Latviju ierosinātas ap 30 jaunu ECT lietu gadā, 2016. gadā tādas bija 20, bet pērn vairs tikai sešas. Tas gan nenozīmējot, ka tiesa saņēmusi mazāk sūdzību par Latviju. “Lai cik ļoti tam gribētos ticēt, patiesais iemesls varētu būt tas, ka ECT samazinājies juristu skaits, kas strādā ar Latvijas lietām, un viņiem nepieciešams ilgāks laiks dokumentu apstrādei. Turklāt pēdējos pāris gadus ECT burtiski “slīkst” sūdzībās no Ukrainas un Turcijas,” teica K. Līce. Tiesvedības ECT var ilgt gadiem ilgi. 2016. gada nogalē “gaisā karājās” 63 lietas pret Latviju, kurās jau saņemti iesaistīto pušu komentāri, bet 2017. gada beigās tādas ir 35 lietas.

Pieaudzis kompensāciju apjoms, kas valstij jāizmaksā cietušajiem. 2016. gadā tie bija 37 246 eiro, bet pērn jau 165 394 eiro. Lauvas tiesu no pērn izmaksājamajām kompensācijām veido ECT spriedums lietā “Dzirnis pret Latviju”. Šajā tiesvedībā kāds Jānis Dzirnis sūdzējās par vietējās tiesas rīcību, atņemot viņam īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ko viņš labticīgi bija iegādājies (Latvijas tiesa bija lēmusi, ka šis nekustamais īpašums Jūras ielā 61, Jūrmalā, iepretim Dzintaru koncertzālei pieder valstij). ECT piesprieda iesniedzējam 88 283,50 eiro kompensāciju par materiālajiem zaudējumiem un 5000 eiro morālo kompensāciju.

Savulaik ECT Latvijā bija konstatējusi problēmas ar medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu. Ņemot vērā šos secinājumus, reformēts gan Kriminālprocesa likums, gan citi normatīvie akti un pro­blēmas esot novērstas. Taču joprojām aktuālas esot lietas par argumentācijas kvalitāti nacionālo tiesu nolēmumos, piemēram, vājš pamatojums apcietinājuma piemērošanai vai kratīšanas nepieciešamībai. Tāpat iezīmējušies jautājumi par tiesvedības ilgumu civillietās (pēdējo divu gadu laikā par šo tēmu ECT iesniegtas 12 jaunas sūdzības no Latvijas), bet pēdējā laikā arī šajā jomā esot pozitīvas izmaiņas. “Kopumā mēs ECT izskatāmies ļoti normāli. Latvijai nav izteiktu atkārtoto lietu, kad viens un tas pats jautājums ir pamatā desmitiem vai simtiem līdzīgu lietu, kā tas, piemēram, ir Ungārijai un Rumānijai par apstākļiem brīvības atņemšanas vietās,” teica K. Līce.

ECT ir iesniegta arī “Bauskas Dzīves” sūdzība par pašvaldību izdotajiem laikrakstiem, bet MK pārstāvei nav sīkākas informācijas. “Es pieņemu, ka šī lieta ir reģistrēta kā sūdzība. Tas nozīmē, ka ECT vēl lems, vai tā atbilst noformēšanas kritērijiem un vai tā būtu jāsūta Latvijas valdībai komentāru sniegšanai. Taču es nevaru pateikt, vai un kad tas notiks,” paskaidroja MK pārstāve.

Latvija Eiropas Cilvēktiesību tiesā

2016. gadā

* Latvijai komentāru sniegšanai nosūtītas 20 jaunas lietas

* Izlemtas 26 lietas

* Deviņās lietās saskatīti Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi

* Vienā lietā panākts mierizlīgums

* Kompensācijās piešķirti 37 246 eiro

 

2017. gadā

* Latvijai komentāru sniegšanai nosūtītas sešas jaunas lietas

* Izlemtas 34 lietas

* 17 lietās saskatīti Eiropas cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi

* Sešās lietās – mierizlīgums vai valdības vienpusējā deklarācija

* Kompensācijās piešķirti 165 394 eiro

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Augstākā tiesa var lemt bez rūpēm un nesoda kaut iestājas valstij kaitīgas sekas, bet man samazināja algu par 10%, kad biju pat pieņēmusi blakus lēmumu par iespējamu pilnvaras viltošanu un sagrozīja faktus, ka es esmu tā, kas aizskārusi cilvēktiesības, lai gan faktiski centos tās aizstāvēt, kā arī atcēla no amata par to, ka ar motivētu lēmumu atstatījos no lietas, kas arī nevienam kaitējumu nenodarīju ar savu lēmumu. Latvijas tiesu sistēmā nav viens likums viena taisnība visiem, tur valda mafija, kas savējos piesedz, bet tos, kuri cenšas uzlabot tiesiskumu un par to atklāti runā, vienkārši iznīcina: sagrauj veselību, izmet no darba un atstāj bez izdienas pensijas, bet Saeimā vispār nekur neiedziļinās, jo tur balso kā liek

  2. Augstākā tiesa var lemt bez rūpēm un nesoda kaut iestājas valstij kaitīgas sekas, bet man samazināja algu par 10%, kad biju pat pieņēmusi blakus lēmumu par iespējamu pilnvaras viltošanu un sagrozīja faktus, ka es esmu tā, kas aizskārusi cilvēktiesības, lai gan faktiski centos tās aizstāvēt, kā arī atcēla no amata par to, ka ar motivētu lēmumu atstatījos no lietas, kas arī nevienam kaitējumu nenodarīju ar savu lēmumu. Latvijas tiesu sistēmā nav viens likums viena taisnība visiem, tur valda mafija, kas savējos piesedz, bet tos, kuri cenšas uzlabot tiesiskumu un par to atklāti runā, vienkārši iznīcina: sagrauj veselību, izmet no darba un atstāj bez izdienas pensijas, bet Saeimā vispār nekur neiedziļinās, jo tur balso kā liek

  3. Ielieciet vismaz pareizās tiesas foto! Kāds sakars Eiropas Savienības tiesai ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu?

  4. Par zaudētām lietām ECT vajadzētu disciplinārlietas pret Latvijas tiesnešiem, kas pēdējie skatīja šīs lietas, un kā sodu saskaņā ar likumu (likumā ir paredzēts algas samazinājums) noteikt algas samazinājumu, lai gavilē viens likums viena taisnība visiem, citādi pa lielam soda tikai pirmās instances tiesnešus, kas ir tā kā peramie ”zēni” no kuru nolēmumiem pa lielam neiestājas šādas kaitīgas sekas, jo jāiztiesājas visas instances! Pirmās instances tiesneši pat lemj taisnīgāk, bet apgabaltiesas un AT dažkārt izdara pavisam pret cilvēka tiesībām.

    • Ne vienmēr noziedznieka cilvēktiesības var nodrošināt, lai būtiski nepārkāptu cietušo cilvēktiesības… Kas, tavuprāt, ir svaŗigāk? Noziedznieku cilvēktiesības? Piemēram, izmeklēšanai jābūt pietiekami ātri pabeigtai, lai tikai nabaga noziedzniekam nenāktos ilgi gaidīt notiesājošu spriedumu? Jo pretējā gadījumā taču viņam ir šausmīgas mokas! Tas, ka šis cilvēks ir brutāli kādu noslepkavojis, nemaz nav svarīgi. Galvenais, lai tikai noziedznieks netiktu apbižots; galvenais noziedzniekam izdabāt, cik vien iespējams. Par noziedznieku (morāli degradētu, nodzērušos slepkavu, pedofilu, laupītāju utt.) labsajūtu vajag rūpēties visiem iespējamiem līdzekļiem. Kaut pāri līķiem vajag iet, lai tikai noziedzniekiem nerastos kaut kripatas diskomforta. Noziedzniekus par prezidentu!

  5. Lai to naudu maksa tas kurs radija sos zudejumus savadak sudus tik vara un atbildibas ne kadas

Draugiem Facebook Twitter Google+