Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. jūlijs, 2012
Drukāt

2013. gadā plānotais finansējums situāciju medicīnā neuzlabos

Foto - LETAFoto - LETA

Nav dzirdēts, ka Latvijas iedzīvotāju veselība kļūst arvien labāka, ka samazinās mirstība, slimnīcās vairs neārstējas tik daudz cilvēku kā agrāk, ka arī invalīdu skaits ir sarucis… Taču, iepazīstoties ar pagājušajā nedēļā izplatīto Veselības ministrijas projektu par plānotajiem nozares izdevumiem 2013. gadā, rodas sajūta, ka sabiedrība redz vienu, bet ministrija – pavisam ko citu.

 

Normālās valstīs līdz ar valsts budžeta pieaugumu arī medicīnas naudas maks kļūst biezāks. Taču Latvijā, izrādās, ir otrādi – jo lielāks budžets, jo arvien mazāk no tā atvēl veselības nozarei. Šogad medicīnai piešķirti 457 miljoni latu (pēc budžeta grozījumiem – 489 miljoni latu), bet nākamgad plānoti tikai 426 miljoni latu tā sauktais bāzes finansējums jeb 2,77% no IKP. Ministrija papildus prasa 82 miljonus. Ja ņem vērā, ka Latvijā ir viens no zemākajiem IKP uz iedzīvotāju Eiropas Savienībā, tad šī naudas summa izskatās nabadzīga, lai neteiktu – nožēlojama. Uz šī nepatīkamā fona ministrija pamanās, piemēram, 2,4 miljonus latu ieplānot ierēdņu iestāžu uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai komunālo maksājumu tarifu un degvielas cenu pieauguma dēļ. Kāpēc nodokļu maksātājiem būtu jāsedz, piemēram, komunālie maksājumi par Nacionālā veselības dienesta plašajām telpām Cēsu ielā Barona kvartālā, ja dienestam, ņemot vērā mūžīgo naudas trūkumu medicīnai, jau sen ir laiks meklēt daudz ekonomiskāku mītni.

Pusotru miljonu latu plānots novirzīt atalgojuma paaugstināšanai ne jau mediķiem, bet amatpersonām. Tiesa, kā pozitīvs fakts jāpiemin ministrijas plāns lūgt 2013. gadā 15 miljonus, lai nodrošinātu ambulatoro pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā.

 

Patlaban pastāv ļoti liela atšķirība starp vienam iedzīvotājam piešķirto naudas summu reģionos. Protams, par to visu vēl spriedīs un diskutēs, taču mulsina fakts, ka IKP tiek prognozēts arvien lielāks, bet nauda medicīnai – arvien mazāka visā Eiropas Savienībā.

 

Iespējams, ka šie aprēķini ir radušies lielo Latvijas lietavu dēļ, kas ne tikai veldrē sagāzuši labību, bet sāk iespaidot arī atbildīgu amatpersonu apziņu, izskalojot no tās nu jau gandrīz katru mēnesi skandēto: medicīnai ir par maz naudas. Par to liecina arī fakts, ka aizvadītās nedēļas nogalē Finanšu ministrija nolēma veselības nozarei no valsts budžeta piešķirt 19,5 miljonus latu Veselības ministrijas prasīto 34,6 miljonu latu vietā. Tātad atkal nebūs iespējams nodrošināt veselības aprūpi tiesību aktos garantētajā apjomā, kas nozīmē, ka, piemēram, invalīdu skaits, par ko pēdējā laikā satraucies valdības vadītājs, turpinās pieaugt.

Ja Ministru kabinets būtu piešķīris 34,6 miljonus, šā gada medicīnas budžets izskatītos pieņemami un, iespējams, beidzot mediķu arodbiedrība un citas sabiedriskās organizācijas pateiktu paldies valdībai, ka tā tomēr cenšas panākt, lai iedzīvotājiem medicīna būtu arvien pieejamāka un sāktu sarukt augstie līdzmaksājumi. Taču tā vietā ir tapis vēstules projekts Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam, kur vērsta uzmanība uz dramatisko situāciju veselības aprūpē Latvijā: “Mūsu ieskatā nav pieļaujama situācija, kurā topošā padomes prezidentvalsts gadiem ilgi nespēj rast politisko gribu sakārtot veselības aprūpes finansējuma jautājumu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+