Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
6. janvāris, 2014
Drukāt

2013. gadā vairāk vakcinējās pret gripu

vakcina3

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka pagājušā gada septembrī, oktobrī un novembrī, salīdzinājumā ar iepriekšējiem četriem gadiem, ievērojami palielinājies pret gripu vakcinēto iedzīvotāju skaits. Oktobrī pret gripu vakcinējušies 6052 iedzīvotāji (2012. gadā – 2714), novembrī – 5083 iedzīvotāji (2012. gadā – 2820).

statistik

Iedzīvotāju vakcinēšanās pieaugumu iespējams saistīt ar aizvadītās gripas sezonas dramatiskajām sekām, kad no gripas vīrusa izraisītajām komplikācijām nomira 79 cilvēki. Atgādinām, ka gandrīz visiem bija viena vai vairākas hroniskas saslimšanas vai citi veselības stāvokļi, kas veicina smagu gripas norisi un komplikācijas (piem., hroniskas sirds un asinsvadu slimības, adipozitāte vai liekais svars). Neviens no mirušajiem nebija vakcinēts un līdz ar to nebija pasargāts no saslimšanas un smagiem veselības sarežģījumiem.

Šogad vakcinācijas pieaugums vērtējams ļoti pozitīvi – jo lielāks vakcinēto iedzīvotāju skaits, jo mazāka iespēja gripas vīrusam izplatīties. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri gripas poti saņēmuši, ir tieši riska grupu pacienti – vecāka gadagājuma iedzīvotāji un cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kuri vakcināciju var saņemt ar 50% atlaidi. Tāpat jāatzīmē, ka vakcinācija rudens mēnešos visaktīvāk notikusi Rīgā un Latgales reģionā.

Plaša gripas vīrusa cirkulācija vēl joprojām nav sākusies un ikviens, kuram ģimenes ārsts iesaka vakcinēties pret gripu, to vēl var paspēt izdarīt, lai iegūtu imunitāti un izsargātos no saslimšanas. Imunitāte, pēc gripas potes saņemšanas, izveidojas septiņu līdz 10 dienu laikā. Jāatceras, ka gripas vīruss ir ļoti mainīgs un katru gadu dominē citas gripas vīrusu kombinācijas, tādēļ arī katru gadu atkārtoti jāvakcinējas.

Pret gripu īpaši ieteicams vakcinēties:

  • cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu (t.sk. astmu), sirds un asinsvadu sistēmas, nieru un vielmaiņas slimībām (piem., cukura diabēts, adipozitāte);
  • bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem;
  • cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu, un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas;
  • mediķiem un sociālajiem darbiniekiem, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.

SPKC epidemiologi atgādina, ka lielāks inficēšanās risks ir to profesiju pārstāvjiem, kuru darbs saistīts ar atrašanos publiskā vietā un kontaktēšanos ar daudziem cilvēkiem (piem., veikalu pārdevējiem, sabiedriskā transporta kontrolieriem, skolotājiem un audzinātājiem), kā arī organizētos kolektīvos (piem., bērnudārza grupiņas, skolēnu un studentu grupas).

Pacientiem ar hroniskām slimībām, bērniem no 6 mēnešu līdz 23 mēnešu vecumam, cilvēkiem no 65 gadu vecuma un grūtniecēm valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu. Par vakcināciju ar 50% atlaidi, aicinām jautāt savam ģimenes ārstam.

SPKC epidemiologi skaidro, ka atsevišķos gadījumos vakcinācija pret gripu tomēr nav ieteicama. Par iespējamām vakcinācijas kontrindikācijām SPKC speciālisti aicina konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+