Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. decembris, 2012
Drukāt

2013. paies eiro zīmē

eiro_leta12

Latvijā akreditēto ārvalstu žurnālistu vērtējumā nozīmīgākais šā gada notikums bijis krievu valodas referendums, bet nākamgad būtiskākais ir Latvijas gatavošanās eirozonai. Plānots, ierasts, taču, viņuprāt, garlaikojošs notikums ir 16. marta leģionāru piemiņas gājiens.


 

Par mūžīgo 
revolucionāru

Britu žurnālists Maiks Kolliers, kurš veido ziņas vairākiem ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem, teic, ka krievu valodas referendums viņa vērtējumā bijis triks, lai Vladimirs Lindermans ar sabiedrotajiem gūtu uzmanību. Tas bijis izdevīgs arī nacionāli noskaņotiem spēkiem pretspara paušanai. Referenduma norise radot labu virsrakstu, taču, kad ir skaidrs, ka tajā krievu valodas aktīvisti zaudēs, nākamās ziņas ir nenozīmīgas. Lindermana spēles ap Latgales autonomiju neesot interesantas angloamerikāņu medijiem. “Lindermans un viņa kompānija man atgādina 19. gadsimta revolucionārus no britu autora Džozefa Konrada romāniem,” teic M. Kolliers. Kā nozīmīgāko aizvadītā gada notikumu krievu valodas referendumu nosauc arī Krievijas 1. kanāla korespondents Baltijā un ziemeļvalstīs Antons Čečulinskis. “Krievu valodas referendumam bija raksturīga spriedze. Mēs sižetos rādījām, kā tas izpaužas sabiedrībā,” stāsta A. Čečulinskis. Referenduma dienā kanāla filmēšanas grupa bijusi balsošanas iecirkņos.

“No latviešiem izskanēja komentāri, ka viņi nav pret krievu valodu, bet ir par Latviju. Kāds teica, ka Latvijā jūtas kā Krievijas guberņā. Bija cilvēki, kas stingri iestājās par krievu valodu. Katram bija viedoklis par referendumu,” saka Antons.

Viņš arī uzsver, ka viņa pārziņā esošais reģions ir mierīgs, taču tajā ir spēki, kas cenšas destabilizēt situāciju. “Latgales autonomijas idejas kongresam uzmanību nepievērsām. Ja kāds izvirzītu ideju par Ventspils autonomiju, mēs nekur nesteigtos,” skaidroja A. Čečulinskis. Šogad viņš pirmoreiz vērojis leģionāru atceres gājienu 16. martā, taču tas viņam šķitis garlaicīgs un atbildis kolēģu radītajam priekšstatam. Vācu brīvā žurnāliste Birgita Johansmeiere un franču brīvais žurnālists Antuāns Žakobs arī nosauc referendumu par gada notikumu.

 

Maz ziņots 
par nabadzību

Latvija ievērību pasaules medijos guvusi ar atgūšanos no ekonomiskās krīzes. “Bieži pieminot Grieķijas finanšu problēmas, Latviju rāda kā piemēru,” teic B. Johansmeiere. Ekonomikas atgūšanos atzīmē arī M. Kolliers. “Skaitļos Latvija ir viena no straujāk augošajām ekonomikām. Tomēr žurnālisti nav tik daudz rakstījuši par nabadzību Latvijā. Laukos cilvēkiem dzīve ir grūta. Dzīvoju Āraišos. Mans kaimiņš, cienījams cilvēks, dzīvo mājā pie dzelzceļa sliedēm, māja ir sliktā stāvoklī,” teic M. Kolliers. Kā būtisku valdības projektu B. Johansmeiere min latviešu un krievu jauniešu apmaiņas pro­grammu, kas liecinot par pozitīvām izmaiņām integrācijas politikā.

Žurnāliste ziņojusi arī par Krievijas pilsoņiem, kas veikuši kapitālieguldījumus Latvijā, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. “Tam ir pozitīvs efekts, jo Latvijā ieradies daudz inteliģentu Krievijas pilsoņu, kuri grib veidot savu dzīvi un kurus neapmierina Putina režīms Krievijā,” stāsta žurnāliste.

Savukārt M. Kolliera lielākais atklājums Latvijā šogad bijis tas, ka latvieši ir slēpotāju tauta. “Apbrīnoju, kā latvieši, kam īsti nav lielu kalnu, aizrāvušies ar kalnu slēpošanu. Latvijā var atrast gan lētāko, gan dārgāko slēpošanas trasi Eiropā. Pats gan esmu distanču slēpošanas piekritējs un slēpoju Priekuļos,” stāsta žurnālists.

 

Izmisīgā vēlme pēc eiro

Kā galvenos nākamā gada notikumus žurnālisti min gatavošanos eirozonai. “Jautājums par eiro no franču auditorijas puses – kāpēc Latvija vēlas iestāties eirozonā, kur situācija nav stabila? Latvieši ir daudz skeptiskāki par eiro. To kā līdzekli izmantos vietējās politiskās aprindas,” spriež A. Žakobs. M. Kolliers piebilst, ka medijiem būs interesanti ziņot par valsti, kas “izmisīgi vēlas pievienoties eiro”.

Krievijas 1. kanāls pievērsīs uzmanību pašvaldību vēlēšanām. “Nils Ušakovs kā krievs, kurš ir pilsētas mērs citā valstī, ir interesanta personība par ko ziņot,” piebilda A. Čečulinskis.

A. Žakobs nākamgad plānojis rakstus par demogrāfiju. “Latvijā ir maz iedzīvotāju. Lidmašīnās uz Stokholmu vai Oslo redzu tos pašus cilvēkus. Nav pārliecības, ka visi atgriezīsies atpakaļ. Ja tā turpināsies, jums būs nepieciešami imigranti no tālākām valstīm, bet vai to vēlas jūsu valsts un iedzīvotāji?” rezumēja A. Žakobs.

 

Fakti

Latvijā šogad akreditēti 32 ārvalstu žurnālisti – no Krievijas, Baltkrievijas, ASV, Azerbaidžānas, Ķīnas, Vācijas, Dānijas, Armēnijas, Apvienotās Karalistes un Ukrainas.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+