2014. gadā nostiprināt Eiropas ekonomikas atveseļošanos 0
Autori: Viviāna Redinga, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece; Olli Rēns, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks
Gada beigas vienmēr ir laiks, lai atskatītos uz padarīto. 2013. gada beigās mēs varam apgalvot, ka šis ir bijis gads, kurā ES sāka atgūties no ekonomikas lejupslīdes.
Rezultāti, lai arī pagaidām nestabili, jau ir skaidri redzami. Daudziem Eiropas pilsoņiem šis aizvien ir ļoti grūts laiks. Tomēr, sagaidot Jauno gadu, eiropiešiem ir vairāk iemeslu justies pārliecinātiem un gandarītiem.
Pavisam nesen daudzi eiro sabrukšanu uzskatīja par reāliem draudiem. Patiesībā nebūt nav gaidāms, ka mazināsies to valstu skaits, kuras izmanto eiro, un no 2014. gada 1. janvāra šai saimei pievienosies vēl viena – Latvija kļūst par astoņpadsmito valsti, kas ieviesīs vienoto valūtu. Pirms diviem gadiem Latvija cīnījās ar ļoti dziļu ekonomikas lejupslīdi, un tai palīdzēja ES un SVF programma. Šodien Latvija ir visstraujāk augošā ekonomika ES.
Īrija ir vēl viena valsts, kas ir kļuvusi spēcīgāka pēc ļoti sarežģītas pielāgošanās procesa. Tā 15. decembrī pabeidza īstenot savu trīs gadu atbalsta programmu, apņēmīgi novēršot cēloņus, kas izraisīja banku nozares un nekustamā īpašuma tirgus 2008. gada katastrofisku sabrukumu šajā valstī. Šā gada trešajā ceturksnī darba vietu izveide Īrijā sasniedza visātrāko tempu kopš 2007. gada.
Latvijas un Īrijas piemēri ir ļoti būtiski. Tie pārliecinoši pierāda, ka stratēģija, ko Eiropa ir izvēlējusies īstenot, lai pārvarētu krīzi, darbojas. Būtībā šīs stratēģijas ietvaros tika paplašināta solidaritāte apmaiņā pret stabilitāti. Finansiālās grūtībās nonākušās dalībvalstis saņēma atbalstu no pārējām dalībvalstīm. Šis atbalsts tiek sniegts ar nosacījumu, ka dalībvalstis, kas to saņem, stingri apņemas novērst uzkrātās nelīdzsvarotības, īstenot reformas un nodrošināt savām finansēm ilgtspējīgu pamatu.
Šis process bija un turpina būt ļoti sarežģīts daudziem pilsoņiem. Taču Eiropas atbalsts ir palīdzējis nodrošināt, ka krīzes ietekme tādās valstīs kā Grieķija vai Portugāle ir bijusi mazāk krasa un sāpīga, kā tas būtu bijis bez Eiropas iesaistīšanās.
Arī citur Eiropā ir manāmas uzmundrinošas iezīmes. Spānija pabeigs īstenot savu finanšu palīdzības programmu 23. janvārī. Tiek atjaunota tās banku nozare, un būtiskas ekonomikas reformas rada apstākļus ilgstošai ekonomikas atlabšanai izaugsmes un darba vietu radīšanas jomā.
Plašākā mērogā kopš vasaras ekonomikas atlabšana notiek visā Eiropā. Mēs sagaidām, ka nākamgad tas notiks ātrāk. Jaunākie rādītāji par bezdarbu norāda, ka šī tendence mainās, un pozitīvi vērtējams tas, ka visaugstākie nodarbinātības izaugsmes tempi Eiropā trešajā ceturksnī bija Īrijā un Portugālē.
Pesimistiski noskaņotajiem nav izrādījusies taisnība. Bet mēs noteikti vēl nesvinam uzvaru. Lielākajā daļā Eiropas bezdarba līmenis aizvien ir nepieņemami augsts.
Ir trīs svarīgi veidi, kā pārvarēt krīzi un kļūt stiprākiem.
Pirmkārt, Eiropai ir jāturpina īstenot strukturālas reformas, lai radītu apstākļus brīvās tirdzniecības ieguvumu izmantošanai, ražīguma un inovācijas uzlabošanai un tādējādi ekonomikas un sociālās labklājības augstāku līmeņu saglabāšanai.
Otrkārt, Eiropai ir vajadzīga labi funkcionējoša banku sistēma, lai atbalstītu ieguldījumus un finansētu nepieciešamās strukturālās pārmaiņas. Tiek īstenoti būtiski Eiropas Banku savienības pīlāri. Tas nodrošinās, ka mūsu bankas ir stabilas un palīdz Eiropas ekonomikai atbalstīt izaugsmi un darba vietu radīšanu.
Treškārt, mums ir nepieciešama stabila ekonomikas un fiskālās politikas sistēma Eiropas mērogā. Šoruden Komisija pirmo reizi novērtēja eirozonas valsts 2014. gada budžeta plānu projektus, kas ir nozīmīgs panākums ceļā uz ekonomikas politikas koordinēšanu. Mēs arī esam lietderīgi izmantojuši citus instrumentus, kas ir ieviesti kopš krīzes sākuma, lai koordinētu ekonomikas reformas. Slovēnija ir labs piemērs: pirms astoņiem mēnešiem Komisija brīdināja, ka valstij bija steidzami nepieciešams sakārtot valsts finanses un novērst problēmas tās finanšu nozarē. Novembrī mēs secinājām, ka tās 2014. gada budžeta plāns bija saskaņā ar ES noteikumiem, un Slovēnijas banku stresa testu rezultāti parādīja, ka valsts var turpināt atjaunot savu banku nozari bez finansiālas palīdzības.
Īsumā – visi pūliņi, ko eiropieši ieguldīja, lai pārvarētu krīzi, atmaksājas. Tomēr bezrūpībai nav pamata, jo vēl ir daudz darāmā, un būs jābūt neatlaidīgiem un jāpieņem sarežģītāki lēmumi. Ja mēs turpinām virzīties pa reformu ceļu, Eiropa var sagaidīt spēcīgāku ekonomikas atlabšanu nākamajā gadā un pēc tam.
