2014.gada pozitīvie procesi LDDK ieskatā – kāpums reitingos, darba tirgus un izglītības tuvināšanās, valstiski domājoši uzņēmēji 0
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) starp šā gada pozitīvajiem procesiem nosauc Latvijas kāpumu dažādos starptautiskos reitingos, darba tirgus un izglītības tuvināšanos, kā arī valstiski domājošus uzņēmējus.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA stāstīja, ka, runājot par pozitīvajiem 2014.gada procesiem, jāuzsver trīs lietas. Pirmkārt, Latvija turpina ieņemt arvien augstākas vietas starptautiskajos reitingos.
“Bez šaubām daļa šī procesa saistīta ne tikai ar mūsu pašu snieguma uzlabošanos, bet arī ar to, ka citu valstu sniegums kādā jomā pasliktinājies – kļuvis vairāk birokrātisks, ieviesti jauni regulējumi u.tml. Tomēr kopumā ārvalstu investori, pirms pieņemt lēmumu par investīcijām kādā valstī, ar starptautiskajiem indeksiem un reitingiem iepazīstas, un tas, ka Latvijā ārvalstu tiešo investīciju apjoms šā gada trešajā ceturksnī pieauga par 46 miljoniem eiro, salīdzinot ar otro ceturksni, bet par 337 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, apliecina šo tendenci. Vienlaikus, protams, jāapzinās, ka ģeopolitiskās aktivitātes šo reitingu nozīmi un investoru interesi kopumā var mazināt, tādēļ īpašam priekam nav pamata,” uzskata eksperte.
Kā otru pozitīvu 2014.gada procesu Meņģelsone min ne tik plaši pamanītu aktivitāti – darba tirgus un izglītības tuvināšanos, jo īpaši profesionālās izglītības jomā.
“Pēc pirmajiem veiksmīgajiem eksperimentiem un pilotprojektiem Profesionālās izglītības likuma jaunajā redakcijā, kas gan vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimai, ietverta norma, ka darba vidē balstītai izglītībai jākļūst par vispārpieņemtu profesionālās izglītības principu. Citiem vārdiem, jauniešiem, kuri vēlas kļūt par automehāniķiem, kokapstrādes speciālistiem, pārtikas tehnologiem u.c., teorija tiks, kā līdz šim, mācīta skolas solā, bet visas praktiskās iemaņas – uzņēmumos, pie reālajā dzīvē izmantotām iekārtām un tehnoloģijām. Apstākļos, kad ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir liels jauniešu bezdarbs, iespējami ātrākai jauno speciālistu ievešanai darba vidē ir milzīga nozīme,” uzsvēra Meņģelsone.
Visbeidzot, pozitīvā iezīme, kuru šogad bija iespēja piedzīvot ne reizi vien, pēc LDDK vadītājas domām, – Latvijā ir daudz vairāk valstiski, plašā kontekstā domājošu uzņēmēju un vadītāju, nekā sabiedrība ir radusi uzskatīt.
“Par to pārliecinājos, gan izstrādājot “Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam”, kuru oktobrī parakstīja Finanšu ministrija, gan diskutējot par valsts budžetu. Tādos brīžos ir patiesi žēl, ka šie cilvēki, saprotot, cik netīra brīžiem ir politiskā vide, nav gatavi savas zināšanas un kompetenci izmantot plašāk. Latvijai tas ļoti nāktu par labu. Taču nudien ceru, ka LDDK šī gada laikā ir izdevies vismaz daļu viņu nenovērtējamās pieredzes un zināšanu izmantot valsts labā, un arī turpmāk centīsimies veidot šādus ekspertu diskusiju pasākumus jeb domnīcas,” sacīja Meņģelsone.
