Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

2014. gadā svinēsim Rundāles pils restaurācijas pabeigšanu

Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Rit pēdējie Rundāles pils telpu atjaunošanas darbi, lai 2014. gada 24. maijā varētu svinēt ievērojamā baroka laikmeta arhitektūras pieminekļa restaurācijas pabeigšanu. Teju pusgadsimtu ilgā pils atdzimšana noslēgsies ar hercoga bibliotēkas atvēršanu.

 

Līdz tam – nākamā gada maija beigās apmeklētājiem kļūs pieejams hercoga otrais darba kabinets un telpa aiz tā, kuru plānots nevis restaurēt, bet atstāt tieši tādu, kāda tā bija pirms darbu sākuma. Līdz ar to, tāpat kā Rīga, arī Rundāles pils nekad nebūs gatava un vienā no hercoga privātajiem apartamentiem arvien sienu gleznojumus slēps balsinājums, grīdu klās padomju laikam tipiskā brūnā krāsa un senie tēlniecības elementi pie griestiem vietām paliks izdrupuši. “Šī telpa kalpos restaurācijas piemiņai. Te būs skatāma pils atjaunošanas hronika par katru telpu fotogrāfijās, aprakstos, filmās un skārienjutīgu ekrānu programmās,” stāsta pils ansambļa nodaļas vadītāja Lauma Lancmane.Jau pavisam drīz savu galīgo veidolu iegūs pils Biljarda zāle. Līdztekus citām gleznām tajā klāt nācis pēdējā Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona portrets. Mākslas darba oriģināls glabājas Polijā, bet šeit uz dabiska lieluma foto audekla to precīzi pārgleznojis Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Savukārt biljarda galds izveidots, precīzi izpildot franču meistara 1770. gadā izdotu projektu tāpat kā Versaļas pilī Francijā. Vēl turpinās vairāk nekā desmit gadus ilgušais darbs pie īstas klasicisma lustras restaurācijas šai zālei. Tās fragments – kaudzīte detaļu – uziets kādas Kurzemes baznīcas bēniņos.
rundale3_Baiba_Buceniece_6

Turpretī hercoga otrajā darba kabinetā pabeigta sienu gleznojuma un kamīna restaurācija, kas prasījusi aptuveni piecus gadus. Sākumā sienas attīrītas no četriem vēlāku laiku eļļas krāsojuma slāņiem. Tomēr viens no grūtākajiem uzdevumiem telpas atjaunošanā vēl priekšā – izsolēs jāiegādājas trūkstošās mēbeles. “Atrast sešu vai astoņu krēslu garnitūru, kas būtu izgatavota ap 18. gadsimta vidu, zeltīta un pieskaņota ornamentikai – tās ir īstas medības,” saka I. Lancmanis.

Visvairāk darba vēl jāiegulda hercoga bibliotēkas restaurācijā, jo tās griestu gleznojumi pārcietuši visnesaudzīgākos bojājumus. Taču, kad tie būs atjaunoti, bibliotēkā atkal varēs lasīt grāmatas. Te jau atrodas pirmais, oriģinālais bibliotēkas skapis, un izgatavotas arī 11 tā kopijas. Skapju plauktos ieguls aptuveni 1100 Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma grāmatu, kas izdotas attiecīgajā laikā un piemeklētas pēc hercoga Pētera Bīrona mantojuma apraksta. Griestu gleznojumu līdzās pārpilnības, miera, ķildīguma, naida un citām alegorijām rotā devīze latīniski “laborem in victoria nemo sentit” jeb “darba pūles uzvarā nejūt”. I. Lancmanis apliecina, ka pils darbinieku sajūtas neilgi pēc restaurācijas darbu pabeigšanas ir tieši tādas. Jāpiebilst, ka mecenāti Boriss un Ināra Teterevi sava labdarības fonda programmas “Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014” ietvaros ziedojuši 500 tūkstošus latu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+