Foto: Shutterstock

2015. gada valsts budžets: deficītu plāno 1% apmērā no IKP; ierobežos jaunus tēriņus 0

Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi nākamgad tiek prognozēti 33%, bet izdevumi 34% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat nākamgad tiek prognozēts deficīts 1% apmērā no IKP un valsts parāds – 34,6% no IKP.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

To paredz valdības otrdien apstiprinātais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015. gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji, informē Finanšu ministrijā (FM).

“Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējas uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Saskaņā ar valdībā otrdien skatīto informatīvo ziņojumu ministrijas un citas centrālās valsts iestādes 2015. gadā no budžeta papildus pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016. gadā – 942 miljonus eiro un 2017. gadā – 1 199,5 miljonus eiro. Kopumā FM un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus tā sauktajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI).

Visvairāk līdzekļu nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija – 111,2 miljonus eiro 2015. gadā, 160,1 miljonu eiro 2016. gadā un 176,7 miljonus eiro – 2017. gadā. Apjomīgu papildu finansējumu nākamo gadu budžetos pieprasījusi arī Veselības ministrija – attiecīgi 110,2 miljonus eiro, 223,6 miljonus eiro un 373,3 miljonus eiro. Satiksmes ministrija savu vajadzību nodrošināšanai 2015. gadā papildus pieprasījusi 91,1 miljonu eiro, 2016. gadā – 143,1 miljonu eiro un 2017. gadā – 172 miljonus eiro.

Visiem pasākumiem, kam budžetā pieprasīts papildu finansējums, tika vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgi Nacionālajam attīstības plānam un Valsts aizsardzības koncepcijai. Tāpat izvērtēti arī pasākumi, kurus ministrijas iesniegušas administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

Valdība uzdeva nozaru ministrijām pārskatīt un līdz šā gada 28. oktobrim iesniegt FM priekšlikumus par iespējamu pasākumu atlikšanu, kuru īstenošana bija paredzēta, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

Vienlaikus uzdots arī sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem, pagarinot spēkā stāšanās termiņu tiem normatīviem, kuru spēkā stāšanās ir paredzēta no 2015. gada 1. janvāra un kur noteikto normu finansēšanai nozaru ministriju budžeta bāzēs ir paredzēts finansējums.

Valdība noteica nozaru ministrijām sadarbībā ar savām kapitālsabiedrībām, ko statistika atzīst par piederīgām vispārējās valdības sektoram, izskatīt iespējas samazināt 2015. gada izdevumus.

“Īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka 2015. gada budžets tiek pieņemts un stājas spēkā līdz 2015. gada 1. janvārim. FM šobrīd strādā pie iespējamā budžeta sagatavošanas grafika un tas ir ļoti saspringts, lai iekļautos noteiktajā laikā, kas atbilst valdības uzdevumam iesniegt to MK līdz 10. novembrim jaunajai valdībai apstiprināšanai,” piebilst FM. 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.