Kultūra
Kultūrpolitika

2015. gads kultūrā: straumes un robežšķirtnes 3


Viens no centrālajiem notikumiem kultūrā šogad būs starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kurā piedalīsies rekorddaudz – 3500 – dalībnieku.
Viens no centrālajiem notikumiem kultūrā šogad būs starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kurā piedalīsies rekorddaudz – 3500 – dalībnieku.
Foto – Timurs Subhankulovs

Trīs jautājumi 14 nozarēm

Autores: Vita Krauja un Anita Bormane

Pēc spilgtā kultūras spārnu atvēziena 2014. gadā šis gads kultūrā solās būt ne mazāk norisēm bagāts un svarīgu kultūrpolitisku izšķiršanos piesātināts. Turpinot 2014. gada sākumā iesākto tradīciju, vaicājām visu 14 kultūras apakšnozaru līderiem:

1. Kādus ar savas nozares attīstību saistītus konkrētus kultūrpolitiskus lēmumus gatavojaties veicināt 2015. gadā?

2. Kuri būs trīs jūsu pārstāvētās nozares spilgtākie notikumi 2015. gadā?

Simtgade un atalgojums

Foto: LETA

Foto: LETA

DACE MELBĀRDE, kultūras ministre: “Galvenā prioritāte būs nozarē strādājošo drošumspēja, turpināsies arī darbs pie mediju politikas izstrādes un radošas personas statusa likuma. Viens no svarīgākajiem darbiem būs Latvijas simtgades svinību programmas izstrāde. Kultūras budžets kopumā palielināsies par 8,2 miljoniem eiro, no kuriem 2,9 miljoni eiro paredzēti nozarē strādājošo motivācijas un konkurētspējas veicināšanai, izlīdzinot atalgojumu tajās kultūras nozarēs, kurās šobrīd konstatēts viszemākais vidējais atalgojums pret citām iestādēm ar līdzīgu funkciju un pret vidējo sabiedriskajā sektorā strādājošā darba samaksu – muzeju un arhīvu nozarēm, Latvijas Neredzīgo bibliotēkai, teātru tehniskajiem darbiniekiem, kā arī mūzikai. Finansējuma pieaugums ietver arī vienu miljonu eiro Latvijas simtgades programmai, 1,12 miljonus eiro iesākto kultūras objektu atvēršanai, 400 000 eiro Raiņa un Aspazijas gada projektu īstenošanai, 78 000 eiro Stūra mājas darbības turpināšanai, 1,29 miljonus eiro filmu uzņemšanai un 1,44 miljonus eiro Valsts kultūrkapitāla fonda darbībai.”

Foto - Karīna Miezāja

Foto – Karīna Miezāja

Par radošām personām

HARALDS MATULIS, Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) ģenerālsekretārs: “2015. gads būs nozīmīgs ar likumprojekta “Par radošas personas statusu un profesionālām radošām organizācijām” pieņemšanu. KM ir tikpat kā pabeigusi likumprojekta 1. redakciju, un janvārī to paredzēts publiskot apspriešanai, pēc tam virzīt uz Ministru kabinetu (MK) un rudenī uz jaunajām politikas iniciatīvām 2016. gada budžetam. Līdzās statusam svarīgs ir arī radošo personu atalgojums. Tas, ka dažās kultūras apakšnozarēs nav garantētu darba vietu, darba līgumu u.tml., nedrīkstētu vēl otrreiz pasliktināt šo radošo personu situāciju – uzskatot, ka darbs, ko viņi dara, nav tik īsts darbs tikai tāpēc, ka tas notiek uz projektu periodu. Risinājums būtu radošo personu atalgojuma datu iekļaušana kopējā statistikā par kultūras sektoru. Pēc pašreizējiem KM datiem, radošo personu vidējais atalgojums ir 355 EUR mēnesī, kas ir zemāks nekā vidēji nozarē. Šogad vajadzētu noslēgties epopejai ar VKKF atgriešanos pie iezīmētā budžeta, kas nodrošinās tā politisku neatkarību un pietiekamu finansējumu kultūras jaunrades procesam.”

Foto - LETA

Foto – LETA

KINO: “Vilnis” uzbango

Dita Rietuma, Nacionālā kino centra vadītāja: “Gaidāmas vairāku potenciāli ļoti spēcīgu Latvijas spēlfilmu pirmizrādes. Dāvja Sīmaņa “Pelnu sanatorija” to piedzīvos jau gada pirmajā pusē. Pirmizrāde būs arī jaunā režisora Renāra Vimbas filmai “Es esmu šeit”, kas, cerams, turpinās jau 2014. gadā aizsākto Latvijas kino “jauno vilni”, proti, talantīgu jauno režisoru pirmo filmu “sēriju”, kas piedāvā jūtīgus, precīzus stāstus par mūsdienu Latvijas sabiedrības norisēm un problēmām. 18. novembrī pirmizrāde būs režisora Viestura Kairiša veidotajai Sibīrijas drāmai “Melānijas hronikas”. Gada beigās pirmizrāde paredzēta arī režisores Lailas Pakalniņas veidotajai spēlfilmai “Ausma”, kuras darbība norisinās padomju okupācijas laika Latvijā. Rudenī tiks izvērtēta Latvijas simtgades filmu programmas ietvarā uzsākto 13 filmprojektu raža.”

Foto - LETA

Foto – LETA

MUZEJI: “Saules gaita” ārzemēs

Jānis Garjāns, Kultūras ministrijas muzeju nodaļas vadītājs: “Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku ietvaros Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma latviešu tautas tērpu izstāde “Saules gaita”, ko gada sākumā redzēs arī Minhenes un Luksemburgas skatītāji. “Arsenālā” būs Luksemburgā dzimušā amerikāņu fotogrāfa Edvarda Steihena izstāde, savukārt mākslas muzejs “Rīgas Birža” piedāvās 16. – 18. gadsimta baroka portretu izstādi. LNVM Kijevā un Minskā eksponēs izstādi “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, bet ar ceļojošo izstādi “Vikingu laiki Latvijā” viesosies Īrijā. Latvijas muzejus vienojošais notikums būs Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas pasākumi – Latgales tradicionālās kultūras centra atklāšana “Jasmuižā”, izstādes, konferences, pētījumi. Arī “Muzeju nakts” 16. maijā būs abu dzejnieku atziņu iedvesmota, jo “pastāvēs, kas pārvērtīsies”!”

Foto - LETA

Foto – LETA

TEĀTRIS: Ledus izkustējies

Maija Pavlova, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes locekle: “Sabiedriskie teātri darbojas kā laboratorijas, lai veicinātu oriģināldramaturģijas, laikmetīgās dejas attīstību, sekmē jauno mākslinieku ienākšanu profesijā, kā arī paplašina izpratni par skatuves mākslu. Ģertrūdes ielas teātrī gads iesāksies ar izrādi “Vaņa”, kas ir īpašs notikums, jo Andrejs Jarovojs pirmo reizi izvēlējies režisēt klasikas darbu, turklāt šoreiz kā galvenais izteiksmes līdzeklis tajā izmantota kustība un aktieru ķermeņu valoda. Savukārt starp spilgtākajiem notikumiem “Dirty Deal Teatro” minamas “Kara piezīmes”, kas tapušas, izjūtot nepieciešamību reaģēt uz pēdējā laika notikumiem Ukrainā. 2015. gadā strādāsim, lai beidzot sabiedriskie teātri tiktu oficiāli iekļauti nozares kopainā.”

Foto - Dainis Bušmanis

Foto – Dainis Bušmanis

Daiga Gaismiņa, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja: “Prieks, ka teātros ne tikai piesaistīti vairāki viesrežisori – Liepājas teātrī, piemēram, strādās gan Konstantīns Bogomolovs, gan pirmoreiz iestudēs Dailē iecienītais brits Jans Vilems van den Boss –, bet arī par to, ka teātri strādās pie jaunradītiem darbiem. Valmieras teātrī Lauris Gundars uzrakstījis lugu par Jāņa Cimzes laiku “Lattia”, Dailē taps jauns oriģinālmūzikls “Žanna d’Arka”. Valmieras teātrī būs izrāde mazajiem Annas Brigaderes “Maija un Paija”. Nacionālajam teātrim gads iekrāsojas Raiņa zīmē ar diviem nozīmīgiem uzvedumiem: “Raiņa sapņi” krievu kulta režisora Kirila Serebreņņikova redzējumā tūlīt janvāra beigās, savukārt 2015./2016. gada sezona septembrī tiks atklāta ar “Uguns un nakts” uzvedumu Viestura Kairiša režijā. Kultūrpolitiskā aspektā ledus sakustējies – ministre sākusi runāt par atalgojumu kultūras nozarē, īpaši izceļot teātra tehniskos darbiniekus.”

Foto - LETA

Foto – LETA

DEJA: Nāk jaunie horeogrāfi

Gunta Bāliņa, dejas padomes priekšsēdētāja: “Galvenais uzdevums ir apvienot dažādu žanru profesionālās dejas kolektīvu virzību vienotai dejas nozares stratēģijas izstrādei. Šogad tradicionāli notiks Olgas Žitluhinas vadītais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot”. Starptautiskajā dejas dienā 29. aprīlī būs iespēja papildināties meistarklasēs kā hip-hop, tā džeza dejā gan pie Latvijas, gan ārvalstu pedagogiem. Šogad Kultūras akadēmiju beigs Olgas Žitluhinas mūsdienu deju horeogrāfu kurss.”

Foto - LETA

Foto – LETA

DIGITALIZĀCIJA: Aizpildot baltos plankumus

ULDIS ZARIŅŠ, Latvijas Nacionālās bibliotēkas stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs: “Nozīmīgākais darbs, kuru neizdevās novest līdz galam 2014. gadā, – jāapstiprina Digitālā kultūras mantojuma stratēģija, no kuras izriet visi pārējie darāmie darbi – Digitālā kultūras mantojuma padomes izveide, digitalizācijas kompetences tīklojuma izveide ar centru LNB u. c. Nozīmīgs uzdevums ir panākt, ka tiek apstiprināta koncepcija ES struktūrfondu izmantošanai kultūras mantojuma digitalizācijai, kurā samērotas visu kultūras nozaru intereses un vajadzības, ļaujot aizpildīt līdz šim baltos un pelēkos plankumus digitalizācijas kopainā – piemēram, uzsākt arhitektūras pieminekļu 3D skenēšanu un aktuālo kultūras norišu plašāku fiksēšanu digitālā formā. Tikpat būtiski ir panākt, lai kultūras mantojuma digitalizācijas procesi vairs nebūtu atkarīgi tikai no projektu finansējuma vai pašu institūciju entuziasma – piemēram, iecerēts, ka mazāka apjoma digitalizācijas projekti varētu tikt finansēti no īpašas VKKF programmas. Starp gaidāmajiem notikumiem var pieminēt prezidentūras ietvaros plānoto “Europeana” stratēģiskās plānošanas sanāksmi.”

Foto - LETA

Foto – LETA

DIZAINS: Plaša manifestācija

ANDREJS BROKS, Latvijas Dizaineru savienības (LDS) valdes priekšsēdētājs: “Laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, notiks trīs Latvijas laikmetīgā dizaina izstādes – no 6. februāra līdz 29. martam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā “Dizaina manifestācija LV. Unlimited”, izstāde LNB, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijā. Jau rudenī Latvijas dizaina vārds ar šīm ekspozīcijām tiks daudzināts arī Latgales vēstniecībā “Gors”. Radošās nedēļas “Radi!2015” ietvaros notiks starptautiska konference. Latvijas dizaina padome turpinās darbu pie valsts dizaina stratēģijas. Vasaras sākumā nedrīkst palaist garām gadskārtējās Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu Dizaina dienas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV) mācību gada noslēguma skati. Arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs sola citu spilgtu izstāžu vidū nozīmīgu izcilā stikla dizainera Arta Nīmaņa personālizstādi. Oktobrī notiks gan starptautiskais festivāls “Dizains. Nākotne 2015”, kura ietvaros arhitektūras un dizaina studijas “xcelsior” izstāžu zālē redzēsim ekspozīciju “Baltijas un ziemeļvalstu dizaina izcilība – Red Dot Award”, RDMV izstāžu zālē – Austrijas “Josepf Binder Award” konkursa godalgoto darbu izstādi, bet Latvijas Arhitektūras muzejā – Igaunijas laikmetīgā kultūras plakāta skati. Allaž gaidīta būs arī BT1 un Latvijas Dizaineru savienības kopīgi rīkotā izstāde “Design Isle 2015″ (2. – 4. 10.), kuras laikā tiks nominēta Latvijas gada balva dizainā.”

Foto - LETA

Foto – LETA

BIBLIOTĒKAS: Jauna dzīve, papildu funkcijas

ANDRIS VILKS, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors: “Primāri būtu jāveido jauns vai jāatsvaidzina likums “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”. Tajā jālikvidē arhaiskās daļas, jādefinē visas starptautiski atzītās nacionālo bibliotēku pamatfunkcijas, kā arī jāformulē virkne specifisku pienākumu – piemēram, atbildība par Latvijas Nacionālās enciklopēdijas (LNE) izveidi, valsts mēroga kompetences pienākumiem, pētniecības un attīstības iespējām. Bibliotēkai jaunajā ēkā ir nepieciešami arī citi organizācijas un apsaimniekošanas modeļi. Gada sākumā lasītājiem būs pieejams jauns digitālo materiālu meklēšanas rīks – ar to Nacionālajā digitālajā bibliotēkā vienkāršoti varēs meklēt tekstus, attēlus, skaņu ierakstus, kartes.

2014. gadā ir veiktas iestrādes, lai stiprinātu LNB pētniecisko kapacitāti. Veikti nopietni priekšdarbi, lai uzsāktu LNE izveidi. Mērķis – izveidot LNE padomi, redakciju, šķirkļu korpusu un uzsākt to rakstīšanu. Ne mazāk svarīgs uzdevums ir Gaismas pils ekspluatācija Eiropas Savienības (ES) prezidentūras klātbūtnes apstākļos.

Svarīgākie notikumi būs – izcilākā trimdas bibliogrāfa Benjamiņa Jēgera (1915 – 2005) simtgade, apritēs 150 gadu kopš latgaliešu rakstu valodas aizlieguma. Tāpat 2015. gadā notiks 10. Baltijas valstu bibliotekāru kongress (pirmais notika 1930. gadā Rīgā). LNB no janvāra līdz jūnijam būs galvenā ES prezidentūras norišu (kopskaitā ap 200) vieta. Paralēli bibliotēka turpinās sniegt pakalpojumus saviem klientiem. Maijā LNB piedalīsies arī Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai veltītas konferences un pasākumu organizācijā. LNB notiks arī viena no svarīgākajām Eiropas bibliotēku un arhīvu apvienības EBLIDA konferencēm. LNB tiks atvērts IT Demo centrs. Pēc prezidentūras sabiedrības piekļuvei tiks nodoti Austrumāzijas, ASV un Dānijas informācijas centri. Rudenī LNB būs apskatāma Hārdijam Lediņam veltīta izstāde. Savukārt starptautiskajam kartogrāfijas gadam veltīsim izstādi, kas veidota no LNB krājuma. Turpretī Ziedoņa zāle oficiāli sevi pieteiks arī kā kino zāle, izmantojot 35 mm kinoprojektoru.”


Foto - LETA

Foto – LETA

ARHITEKTŪRA: Ceļā uz jaunu likumu

Mārtiņš Ķibilds, Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs: “Šogad jau divdesmito reizi norisināsies “Latvijas Arhitektūras gada balva” – nacionālais arhitektūras konkurss, kas ik gadu noskaidro labākos sasniegumus arhitektūrā. Latvijas ES Padomes prezidentūras ietvarā notiks starptautiskā konference “Kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina mijiedarbība”, ko rīko Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar mērķi raisīt diskusiju par kvalitāti kultūrvēsturiskās vides attīstībā. Notiks arī kārtējais Latvijas Arhitektu savienības kongress, nosakot turpmāko profesijas attīstības politiku, kā arī pārvēlot organizācijas vadību. Būtiskākie kultūrpolitiskie lēmumi būs saistīti ar jauna, atsevišķa Arhitektūras likuma izstrādi.”

Foto - LETA

Foto – LETA

GRĀMATNIECĪBA: Raiņa un Aspazijas zīmē

Renāte Punka, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija valdes priekšsēdētāja: “2014. grāmatniecībā ir bijis salīdzinošas stabilitātes gads – jauno nosaukumu skaits turas apmēram iepriekšējo gadu līmenī, norit gatavošanās Raiņa un Aspazijas 150 gadu atcerei, kas būs 2015. gada svarīgākais notikums ar starptautisku rezonansi. Ir uzsākti vairāki projekti, domājot par Latvijas valstiskuma simtgades atzīmēšanu. Turpināsies arī diskusijas par autortiesību lomu mūsdienu sabiedrībā un nepieciešamību rast optimālu risinājumu autordarbu tiesiskai izmantošanai digitālajā vidē, lai nenodarītu kaitējumu latviešu valodas un kultūras sekmīgai attīstībai.”

Foto - LETA

Foto – LETA

NEMATERIĀLAIS MANTOJUMS: Prezidentūras kulminācija – ar dziesmu

Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore: “Šis gads tautas mākslas nozarē būs piesātināts gan ar vairākiem nozīmīgiem svētkiem Latvijas novados, gan plašiem starptautiskiem pasākumiem Latvijā un ārvalstīs.

Gadu ievadīs XIX Jaunrades deju konkursa fināls 24. janvārī Valmierā. Pavasarī un vasarā reģionos gaidāmi vairāki reģionālie Dziesmu un deju svētki. 23. maijā Limbažu novada Viļķenē tiks svinēta Himnas goda diena – Baumaņu Kārlim – 180. Savukārt Valkas estrādē notiks deju uzvedums “Pavasara nakts mistērija”. 30. maijā Jelgavas pilsētas stadionā tiks atzīmēti Jelgavas Dziesmu svētku 120 gadi un Madonā notiks XX Senioru deju svētki. 6. un 7. jūnijā Jelgavā notiks VIII Vidējās paaudzes dejotāju svētki, savukārt 7. jūnijā – Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī. 20. jūnijā Dobelē tiks svinēta Kurzemes dziedātāju svētku 145. gadadiena. 28. jūnijā Višķos notiks Latgales novada deju svētki. Marta beigās norisināsies jau par tradīciju kļuvušais pasākums “Satiec savu meistaru!”. No 15. līdz 19. jūlijam Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kurā piedalīsies rekorddaudz – 3500 – dalībnieku. No 25. līdz 28. jūnijam notiks VIII ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki ar apmēram 8000 dziedātāju no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes. Arī ārvalstu latviešu kori no Eiropas un citām valstīm. Dziesmu svētku noslēguma koncerts Mežaparka lielajā estrādē 28. jūnijā būs prezidentūras kultūras programmas noslēguma pasākums Latvijā. Luksemburgā un pēc tam arī Rīgā būs apskatāma izstāde “Latviskās dvēseles raksti”. Ceļā uz Latvijas simtgadi LNKC ir uzsācis projektu “Katram savu tautastērpu”, kura ietvarā taps interneta vietne.”

Foto - LETA

Foto – LETA

MĀKSLA: Mākslas kņada

Igors Dobičins, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents: “Spilgtākie notikumi būs Starptautiskais mākslas simpozijs aprīlī LMS radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA” un izstāde “Mākslas dienas 2015. Mākslas kņada” līdz jūnija sākumam LMS galerijā 11. novembra krastmalā. Notiks Džemmas Skulmes un Borisa Bērziņa retrospektīvās izstādes no LMS muzeja kolekcijas. Augustā noritēs Radošo darbnīcu nedēļa LMS radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”.

Foto - LETA

Foto – LETA

KULTŪRAS MANTOJUMS: Izcelsim Grobiņu

Juris Dambis, Dr. Arch. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs: “VKPAI atbilstoši Kultūras pieminekļu aizsardzības stratēģijas 2015. – 2020. gadam prioritātēm turpinās attīstīt klientiem ērtu kultūras mantojuma pārvaldības sistēmu un sāks veidot Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Uzsāksim arī jaunas kultūras pieminekļu informācijas sistēmas izveidi. Īpašu uzmanību pievērsīsim kultūras pieminekļiem apdraudētā stāvoklī. Centīsimies panākt, ka Grobiņas arheoloģiskais komplekss kopā ar citiem Ziemeļeiropas pieminekļiem 2015. gadā tiek iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.”

Foto - LETA

Foto – LETA

KULTŪRIZGLĪTĪBA: Būtiskas izšķiršanās

Jolanta Klišāne, Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja: “Jāpieņem svarīgi lēmumi, lai saglabātu un attīstītu Latvijas kultūrizglītības sistēmu, kā arī piesaistītu visu pieejamo finansējumu. Tiks veidoti profesionālās izglītības kompetences centri mūzikā, dejā, mākslā un dizainā. Vienlaikus sadarbībā ar dizaina nozares profesionālajām organizācijām plānots pilnveidot profesijas standartus dizainā, kas nesīs sev līdzi izglītības satura un pieejas maiņas dizaina nozarē. Kopā ar pedagogu tālākizglītību piedzīvos izmaiņas arī mūzikas izglītības saturs. Mūzikas izglītības programmu audzēkņus sagaida Valsts konkursi pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu un akordeona spēlē. Tā kā šīs ir specialitātes, kurās mācās daudz audzēkņu, tad paredzam, ka šos pasākumus dzirdēs visos novados.”

Foto - LETA

Foto – LETA

ARHĪVI: Gatavojoties simtgadei

Māra Sprūdža, Latvijas Nacionālā arhīva direktore: “Latvijas Nacionālajam arhīvam būs nozīmīga loma ar Latvijas prezidentūru saistīto pasākumu organizācijā arhīvu jomā. Notiks Eiropas Nacionālo arhīvu vadītāju padomes un Eiropas Arhīvu ekspertu darba grupas sēde par tēmu “Arhīvu vieta un loma Eiropas digitālajā dienas kārtībā”, Eiropas Nacionālo arhīvu dokumentu sagabāšanas speciālistu seminārs par digitalizācijas ietekmi uz restauratoru profesiju, kā arī “DLM-Forum” konference, veltīta elektronisko dokumentu saglabāšanas problēmām. Gatavojoties Latvijas simtajai gadskārtai, uzsāksim veidot Latvijas vēsturei nozīmīgu dokumentu datubāzi un dokumentu krājumu “Latvijai 100″. Šogad notiks arī Baltijas arhīvistu bianuālā konference, kuras tēma būs dokumentu peejamība digitālajā laikmetā.”

LA.lv