Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
16. jūlijs, 2012
Drukāt

2018.gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits saruks par 70 000

Foto-LETAFoto-LETA

Atkarībā no izaugsmes un demogrāfijas scenārija ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits līdz 2018.gadam samazināsies par 50 000 – 70 000, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kas pieejams valdības dokumentu vietnē “eportfelis”.

EM informācija liecina, ka patlaban ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir 1,028 miljoni, no kuriem nodarbinātie ir 861 600, bet bezdarbnieki – 166 600.

Samazinājumu galvenokārt noteiks negatīvās demogrāfijas tendences. Tāpat relatīvi lēnā situācijas uzlabošanās darba tirgū tuvākajos gados neveicinās pietiekami strauju iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, lai tas spētu kompensēt iedzīvotāju skaita samazinājumu darbaspējas vecumā. Turpretī, sākot ar 2019.gadu, uzlabojoties situācijai darba tirgū, kā arī palēninoties darbaspējas vecuma iedzīvotāju samazinājumam, darbaspēka piedāvājums atsāks pieaugt.

Līdz 2020.gadam nozīmīgākais darbaspēka samazinājums paredzams vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem. Pamatā tas saistāms ar 1990.gadu zemās dzimstības izraisīto demogrāfisko bedri. Turpretī nākamajā desmitgadē minētās demogrāfijas tendences atstās jūtamu ietekmi uz darbaspēka piedāvājumu vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem.

Lai gan ekonomikas pieauguma tempi sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmi galvenokārt nodrošinās produktivitātes kāpums. Īpaši tas attiecināms uz tirgojamajām nozarēm un galvenokārt apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai.

EM norāda, ka gandrīz divas trešdaļas no visa darbaspēka pieprasījuma palielinājuma līdz 2020.gadam noteiks trīs nozares – apstrādes rūpniecība, tirdzniecība un komercpakalpojumi.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē tuvākajos gados, pieaugot pieprasījumam, arī strādājošo skaits nozarē varētu nedaudz pieaugt. Tomēr tālākos gados, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, nodarbināto skaits nozarē samazināsies.

Apstrādes rūpniecībā, strauji augot ražošanas apjomiem, palielinās arī pieprasījums pēc darbaspēka. Arī tuvākos divus trīs gadus tas būs salīdzinoši straujš. Tomēr, lai vidējā un ilgtermiņā nozare būtu konkurētspējīga, vairāk nekā 80% no kopējā nozares pieauguma ir jānodrošina produktivitātes kāpumam, tehnoloģiju pārnesei ražošanā, pētniecības attīstīšana un inovācijai.

Nākotnē pakāpeniski augs pieprasījums arī pēc darbaspēka būvniecības nozarē. Taču jāņem vērā, ka krīzes laikā būvniecībā nodarbināto skaits ļoti būtiski saruka.

Sagaidāms, ka nākotnē salīdzinoši liels nodarbināto skaita pieaugums būs komercpakalpojumu nozarēs. 2030.gadā pieprasījums pēc darbaspēka par 15% pārsniegs 2011.gada līmeni, kas veidos caurmērā vienu piekto daļu no visā tautsaimniecībā nodarbināto skaita.

“Faktiski visās nozarēs, īpaši pēc 2020.gada, saruks pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas darbaspēka,” prognozē ministrija.

Kopumā 2020.gadā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu par aptuveni 7%, savukārt līdz 2030.gadam starpība varētu samazināties par aptuveni vienu procentpunktu – līdz 6%.

Sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2020.gadam mērķa scenārija gadījumā varētu palielināties par 7-8% jeb aptuveni 64 000., kas absorbēs daļu pašreizējo darba meklētāju. Tomēr virkne iedzīvotāju, kas nespēs pielāgoties jauniem apstākļiem, visdrīzāk izies no darba tirgus, piemēram, priekšlaicīgi dosies pensijā.

Tāpat paredzams, ka bezdarba radītāji līdz pat 2015.-2016.gadam noturēsies salīdzinoši augstā līmenī. Bezdarba līmenis zem 10% varētu noslīdēt 2014.gadā. Tas kopumā neveicinās iedzīvotāju līdzdalības darba tirgū straujāku pieaugumu.

Kā liecina prognozes, tad turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Šādi iedzīvotāji nākotnē varētu veidot pusi no kopēja bezdarbnieku skaita.

EM norāda, ka vidējā termiņā nepieciešama pārkvalifikācija ar augstāko izglītību būs 10% humanitāro un sociālo jomu speciālistiem, 10% tirdzniecības un komercpakalpojumu speciālistiem, 5% izglītības iestāžu speciālistiem, ar profesionālo vidējo izglītību, 5% ar būvniecības nozari saistītiem speciālistiem, 5% ar pakalpojumu jomām saistītiem speciālistiem, kā arī 20% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+