Laukos
Politika

Kas jāzina lauku saimniekam un strādniekam. 2018. gada nodokļu labirinti 0

Foto – Shutterstock

Uldis Graudiņš

Nākamajā gadā nodokļus maksāsim atšķirīgi no tā, kā to darījām šajā gadā, – spēkā stāsies nodokļu reforma. Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas eksperti iepazīstina ar tām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma un sociālā nodokļa (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) izmaiņām, kas attieksies uz lauku saimniekiem un lauksaimniecībā nodarbinātajiem.

UIN – uzņēmējs pats var izlemt, kad maksājams nodoklis

Andrejs Birums, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktora vietnieks: – Jaunais Latvijas UIN likums lielā mērā atbilst Igaunijas 2000. gada UIN likumam, kas aizvien ir spēkā. Ar jauno UIN likumu iecere bija noteikt būtiski vieglāku režīmu, lai uzņēmēju rīcībā paliek vairāk naudas līdzekļu, jo ievieš ļoti revolucionāru principu – UIN vairs nebūs jāmaksā katru gadu, kā tas ir vēl šajā gadā, bet to maksās tad, kad uzņēmējs uzskatīs par vajadzīgu sadalīt peļņu. Piemēram, uzņēmējs var peļņu nedalīt piecus gadus un piektajā gadā ar nodokli apliks vien to peļņas daļu, kas tiks sadalīta.

– Precizēsim, kas ir peļņas sadale?

– Apliekamais ienākums veidojas tad, kad to dividenžu veidā izņem no uzņēmuma. Papildus tam, ja uzņēmums novirza peļņu pamatkapitāla palielināšanai, likums to definē kā nosacīto dividendi, ko savukārt apliek ar UIN vien tad, kad šo pamatkapitālu samazina.

Vēlētos arī precizēt dažkārt izskanējušo vēsti, ka mums būs 0% UIN likme. Tas ir pilnīgi nepareizi. UIN ir jāmaksā, bet maksāšanu atliek līdz brīdim, kad tiks veikta peļņas sadale (ko noteiks pats uzņēmējs) vai iestāsies citi likumā noteiktie apstākļi, kad maksājams nodoklis. Nulles likme kā tāda nav noteikta likumā, šāda izpratne var sūtīt sliktu signālu par to, ka Latvija ir zemu nodokļu vai beznodokļu valsts, kas neatbilst īstenībai.

Vēl ļoti svarīgi, ka ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus apliks ar nodokli tūlīt, kad tos veiks. Tas ir jaunums. UIN pamata maksāšanas periods ir viens mēnesis, un par atsevišķām pozīcijām būs apkopojošās deklarācijas par gadu. Ar to, ka apliek ar saimniecisko darbību nesaistītos izdevumus, pasargā nodokļa bāzi. Papildus peļņas sadalei nodoklis jāmaksā arī tad, kad uzņēmums pērk, piemēram, dārgas mašīnas, rotaslietas u. c., kas neattiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Tad ik mēnesi par šo izdevumu summu ir jāpiemaksā UIN.

Visvieglāk jauno kārtību ir saprast ar piemēru. Tātad šogad (2017) apliekamo ienākumu rēķina, no ienākumiem atņemot izdevumus, veicot likumā noteiktās apliekamā ienākuma korekcijas. Ir arī noteikti ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas nav atskaitāmi, nosakot apliekamo ienākumu. Savukārt saskaņā ar jauno UIN likumu par ar saimniecisko darbību nesaistītajiem (neatskaitāmajiem) izdevumiem būs jāmaksā UIN katru mēnesi.

– Kas ir neatskaitāmie izdevumi?

– Tos visvienkāršāk var raksturot, izmantojot pašreiz spēkā esošo likumu, tie galvenokārt būs tie paši izdevumi, kas esošajā likumā norādīti kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi. Visvienkāršākais skaidrojums – tie ir tie paši izdevumi, kas arī šobrīd nav atskaitāmi, nosakot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu. Par šiem izdevumiem būs jāpiemaksā UIN. Turklāt UIN būs jāmaksā no summas, kas atbilst neatskaitāmo izdevumu summai, kas palielināta par nodokļa summu uz šo ienākumu, kuru nosaka izdevumu summa, dalot ar 0,8 un reizinot ar 20%.

Kā jau minēts, tie ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, piemēram, briljants, kas maksā 4000 eiro. Ja to pērk uzņēmējam piederoša SIA (kura darbība nav juvelierizstrādājumu izgatavošana), tad 2018. gadā par to būs jāsamaksā nodoklis pēc 20% likmes no summas, kuru aprēķina: 4000/0,8 x 20% = 1000 eiro. Tādējādi šai gadījumā par ar saimniecisko darbību nesaistīto izdevumu 4000 eiro būs jāsamaksā UIN 1000 eiro. Ja tas pats uzņēmējs šo pašu briljantu pirktu līdz 2017. gada beigām, tas arī nebūtu atskaitāms izdevums. Proti, tas nesamazinātu ar nodokli apliekamo bāzi.

Tātad pēc jaunā likuma nodoklis galvenokārt būs maksājams pa mēnešiem, kad tiks veikta peļņas sadale, un par tādiem izdevumiem, kas patlaban nav atskaitāmi. Uzņēmēja ieguvums ir ir tas, ka viņa rīcībā gada laikā paliek vairāk nekā 20% no peļņas (2017. gadā būtu 15%), kas, pēc agrākās kārtības, būtu gada beigās jāmaksā budžetā kā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šos līdzekļus uzņēmējs varēs izmantot darbības paplašināšanai, investīcijām, tādējādi ar jauno UIN likumu ir radīti priekšnoteikumi izaugsmei. Tas arī bija UIN reformas mērķis.

– Vai būs izmaiņas attiecībā uz atbalsta maksājumiem?

– UIN likumā ir definēta bāze – valsts atbalsts lauksaimniecībai. Ar nodokli apliekamo objektu var samazināt par 50% no saņemtā valsts atbalsta. Lūk, praktisks piemērs. Uzņēmums saņem 10 000 eiro valsts atbalstu un no šīs summas dividendēs vēlas maksāt 6000 eiro. Tātad 5000 eiro var izņemt bez aplikšanas ar nodokli. Ar 20% UIN likmi apliek 1000 eiro.

Par lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām. Tām jau patlaban ir piemērojams līdzīgs režīms kā personālsabiedrībām, bet ar tādu atšķirību, ka tās nodokli maksā, kad sadala peļņu. Personālsabiedrību dalībniekiem šajā gadā nodoklis ir jāmaksā neatkarīgi no tā, vai tiek vai netiek veikta peļņas sadale. Tātad lauksaimniekiem un mežsaimniekiem bija labvēlīgāks režīms, un tas tiek saglabāts arī jaunajā UIN maksāšanas kārtībā. Proti, minētās kooperatīvās sabiedrības maksās UIN tad, kad izmaksās biedriem ienākumu.

Viens no uzsvariem jaunajā likumā ir atteikšanās no dažāda veida atbalsta atvieglojumiem – pašu jauno likumu uzskata par lielu atbalstu tāpēc, ka uzņēmējam ir atļauts lemt, kad maksāt nodokli.

Jaunajā UIN likumā, pēc lauksaimnieku organizāciju lūguma, ir iekļauta arī viena atšķirīga norma lauksaimniecības kooperatīvajām sabiedrībām. Paskaidrošu, ka UIN likums arī ietver pretizvairīšanās normu, kas aizliedz meitas uzņēmumiem vai zemāka līmeņa uzņēmumiem aizdot naudu mātes uzņēmumiem. Šādu darbību pielīdzina peļņas sadalei. Likuma izstrādes gaitā saņēmām informāciju, ka lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības aizdod naudu saviem dalībniekiem savas saimnieciskās darbības veikšanai. Ņemot vērā šo specifiku, ir noteikts izņēmums, un šis nav apliekamais ienākums minētajām sabiedrībām. Tātad kooperatīvs var aizdot naudu saviem biedriem, uz to šī norma nedarbosies.

Vēl maza nianse – pārejas noteikumos ir noteikts, ka atceļ UIN avansa maksājumus. Tomēr situācijas stabilizēšanai likuma darbības sākuma posmā avansa maksājumi ir jāmaksā pirmajos sešos mēnešos, pamatojoties uz iepriekšējā gada bāzi. Tātad tie ir jāmaksā līdz nākamā gada jūlijam. Samaksāto nodokli ņems vērā peļņas dalīšanas laikā. Lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības var VID iesniegt pieteikumu, un VID tos pārskata. Lauksaimniekiem ir sava specifika. Saņemot pieteikumus, VID varēs lauksaimniekus atbrīvot no šiem avansa maksājumiem.

IIN ieviesīs progresīvo likmi

Agrita Ozoliņa, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodaļas vecākā referente:

– Visbūtiskākās IIN likuma izmaiņas, kas skar visus IIN maksātājus, ir IIN likmes maiņa – ieviesīs progresīvo nodokļa likmi. Līdz šim fizisko personu ienākumus aplika ar 23% likmi. Turpmāk līdz 1667 eiro mēnesī vai 20 004 eiro gadā IIN likme būs 20%, ienākumu pārsniegumu no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro apliks ar 23% likmi, bet ienākumu, kas lielāks par 55 000 eiro, ar 31,4% likmi. Pirmās divas likmes – 20 un 23% – piemēros visa gada laikā pa mēnešiem. Pārsnieguma summai 31,4% likmi piemēros rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tātad, ja mēnesī naudas ienākums būs lielāks nekā 4584 eiro, summu vienalga apliks ar 23% likmi. Kad cilvēks gada beigās iesniegs gada ienākumu deklarāciju, tad pārsnieguma summai piemēros 31,4% likmi.

– Tātad var iznākt, ka lielo algu saņēmējiem nākamajā gadā vajadzēs maksāt papildu naudu valsts budžetā?

– Daudziem lielo algu saņēmējiem būs jāsamierinās, ka gada beigās viņi saņems nevis pārmaksas kā līdz šim, bet būs jāpiemaksā IIN maksājumi. Tā ir progresīvās IIN likmes negatīvā puse. Vienlaikus mazo ienākumu saņēmējiem IIN likme būs 20% – par 3% mazāka nekā šogad.

Pozitīvi, ka nākamajā gadā līdz 200 eiro mēnesī palielinās neapliekamais minimums. Neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs piemērojams ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī. Ienākumiem no 440 eiro līdz 1000 eiro mēnesī tiks piemērots diferencētais neapliekamais minimums, ko pēc saviem aprēķiniem noteiks Valsts ieņēmumu dienests. Piemērojot neapliekamo minimumu, ir jāņem vērā – ja mēneša ienākumi pārsniegs 1000 eiro mēnesī, tad neapliekamo minimumu nepiemēros. Ienākumi 1000 eiro apmērā ir neapliekamā minimuma piemērošanas griesti.

Tāpat arī palielinās atvieglojums par apgādājamajām personām – par katru personu 200 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka pie mazāko ienākumu saņēmējiem paliks vairāk naudas. Iespējams, ka, piemērojot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādājamajām personām, ar IIN apliekamais ienākums neveidosies, līdz ar to IIN nebūs jāmaksā. Ja ir maza alga, piemēram, 440 eiro mēnesī, vispirms atskaita 11% VSAOI, tad piemēro neapliekamo minimumu 200 eiro un atvieglojumu par bērnu 200 eiro. Tādējādi ar IIN apliekamais ienākums vispār neveidojas. Iecere ar šādu nosacījumu ir atbalstīt mazāko naudas ienākumu saņēmējus.

– Kādas izmaiņas skar tieši lauksaimniekus?

– Attiecībā tieši uz lauksaimniekiem atsevišķu un speciālu izmaiņu nav. Paredzētās izmaiņas iet kopā ar izmaiņām visiem citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir arī lauksaimnieki. Ir ļoti daudz pozitīvā šajās izmaiņās.

Kā vienu no izmaiņām varētu minēt to, ka IIN likums līdz šim paredzēja ar IIN neaplikt saņemtās summas, kas lauksaimniekiem izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Līdz šim tās ar nodokli bija lemts neaplikt līdz 2017. gadam. Patlaban šis termiņš ir pagarināts līdz 2023. gadam. Vēl piecus gadus!

Vēl viena pozitīva izmaiņa – lauksaimniecības zemes pārdevējs patlaban var savu zemi pārdot lauksaimniekam un neievērot papildu kritērijus zemes pārdevējam (bija pašam jābūt lauksaimniekam un citi nosacījumi). Līdz šim bija lemts, ka kritērijus, kādiem jāatbilst pašam lauksaimniecības zemes pārdevējam, var neievērot līdz 2017. gadam. Patlaban šis termiņš ir pārcelts līdz 2023. gadam. Vienīgais nosacījums lauksaimniecības zemes pārdošanas gadījumā būs, ka pircējam ir jābūt lauksaimniekam. Tātad termiņš uz pieciem gadiem ir pagarināts, lai gūto ienākumu no zemes pārdošanas neapliktu ar nodokli arī gadījumā, ja zemes pārdevējs pats neatbilst noteiktajiem kritērijiem.

Nākamais jaunums nav tik ļoti patīkams. Proti, saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojums 80% apmērā no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Tas noteikts visiem saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp lauksaimniekiem. Tas nozīmē, ka izdevumos varēs iekļaut izdevumus vien līdz 80% no taksācijas gada ieņēmumu summas. Tātad no atlikušajiem 20% būs jāmaksā IIN. Vienlaikus ir dažādi bonusi, kas šo summu varētu mazināt. Piemēram, ir daži izdevumu veidi (darba alga, nekustamā īpašuma nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojums), kas izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā, neskatoties uz 80% ierobežojumu. Vēl svarīgi – radušos saimnieciskās darbības zaudējumus ir tiesības segt no nākamo trīs gadu saimnieciskās darbības ieņēmumiem, bet iekļaujoties izdevumu 80% ierobežojumā. Tā ir pozitīvā lieta nodokļu sloga mazināšanā.

Tādējādi katram saimniekam situācija būs citāda, būs vajadzīga ļoti liela un rūpīga matemātiskā rēķināšana, lai tiktu līdz gala rezultātam. Taču būs arī VID metodiskie materiāli un VID nāks saimniekiem palīgā, lai iekļautos darba ritmā. Vēl svarīgs ir pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins. No nākamā gada būs cits UIN likums. Pamatlīdzekļu norakstīšanas kārtība tiek pārcelta uz IIN likumu. Tas nozīmē, ka to saimnieciskās darbības pamatlīdzekļu, kas ir pirkti līdz 2018. gadam, nolietojumu aprēķinā un uzskaitē faktiski nekas nemainās. Ir pozitīva maza nianse – līdz šim atsevišķiem pamatlīdzekļiem piemēroja summas mazinošu koeficientu, bet turpmāk ir ļauts to nepiemērot. Cilvēks var izvēlēties – vai turpmāk šo koeficientu rēķināt vai nerēķināt. Bet jāņem vērā, ka izvēlēto metodi šādu pamatlīdzekļu norakstīšanai turpmāk mainīt vairs nevarēs.

Pamatlīdzekļiem, kas pirkti pēc 2018. gada 1. janvāra, varēs izvēlēties vienu no divām metodēm – lineāro metodi, kad pamatlīdzekļus noraksta pa 5–10 gadiem, vai degresīvo metodi, kad pamatlīdzekļiem tiek noteikts taksācijas perioda nolietojums procentos. Izvēlēto metodi nevarēs mainīt nākamos desmit gadus.

Pozitīvas nianses iezīmējas arī tajā, ka gan saimnieciskās darbības veicēju, gan arī lauksaimnieku, kuri visbiežāk nodarbina algotu darbaspēku, naudas ienākumi varētu nedaudz kāpt uz samazināto darbaspēka nodokļu rēķina. Tātad saimnieciskās darbības veicējam izmaksas par darbiniekiem varētu būt mazliet mazākas nekā šajā gadā. Tas arī mazliet varētu palielināt lauksaimnieku naudas līdzekļu apgrozījumu.

Papildus visam minētajam vēl varētu norādīt, ka par pārdotajiem kokiem koku pārdevējiem paliek vecā kārtība. Piemēro 10% likmi. Izdevumu normas, skatoties, vai augošs mežs vai kokmateriāli, ir 25 vai 50%.

Arī nekustamā īpašuma izīrētājiem, kuriem nerodas būtiski saimnieciskās darbības izdevumi, patlaban spēkā esošo kārtību nemainīs. Tātad ienākums tiek aplikts ar 10% likmi un izdevumos var atzīt vien nekustamā īpašuma nodokli. Taču, ja runājam par nekustamā īpašuma atsavināšanu, kas ir kapitāla pieaugums, ir jānorāda, ka IIN likme palielinās par 5% – no 15 līdz 20%. Šīs izmaiņas skars ikvienu cilvēku, kurš pārdod savu nekustamo īpašumu.

Izmaiņas sociālā nodokļa maksājumos

Labklājības Sociālās apdrošināšanas departamenta direktores vietniece Airīna Dreimane:

– Vispirms par izmaiņām valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu. Patlaban pašnodarbinātais veic VSAOI, ja viņa ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru. VSAOI objekts ir brīvi izraudzīts objekts, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. Šogad VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam ir 31,13% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai.

Piemēram, pašnodarbinātajam ienākumi mēnesī ir 500 eiro, persona izvēlas objektu, no kura veikt VSAOI – 380 eiro (118,29 eiro). Starpība 120 eiro (500 – 380 = 120) ar VSAOI netiek aplikta.

No 2018. gada 1. janvāra
1. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendārā gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt. VSAOI būs jāveic kā līdz šim – par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 15. datumam

Piemērs. Pašnodarbinātajam ienākumi mēnesī ir 70 eiro, VSAOI 5% apmērā jāveic 3,50 eiro (5% no 70 eiro).

2. Pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI vispārējā apmērā (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam būs 32,15% un persona ir pakļauta pensiju, invaliditātes, vecāku, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai).

Piemērs. Naudas ienākumi mēnesī ir 500 eiro. Pašnodarbinātais brīvi izraudzījis objektu 430 eiro, no kura veic VSAOI 31,13% (138,25 eiro) un no starpības 70 eiro veic VSAOI 5% (3,50 eiro).

3. Pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam būs 32,15% un persona ir pakļauta pensiju, invaliditātes, vecāku, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. VSAOI būs jāveic kā līdz šim – par iepriekšējo ceturksni līdz nākamā mēneša 15. datumam.

Savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta VSAOI 5% apmērā būs jāaprēķina par visu kalendāro gadu (visa gada ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un visa gada izdevumu, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, starpība) un jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai) par iepriekšējo gadu līdz kārtējā gada 15. aprīlim.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
Agro_Tops___Dece_5a265d938779d

LA.lv