Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. maijs, 2014
Drukāt

2018. gada mazākumtautību skolu reforma – vairāk jautājumu nekā atbilžu (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Par maz konkrētības – tas bija galvenais secinājums, kas radās pēc Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdes, kurā sprieda, kā uzlabot skolotāju sagatavošanu darba mazākumtautību skolās.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (“Vienotība”) solīja ieviest uzlabojumus skolotāju apmācībā, taču bija acīm redzami, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav un drīzumā arī nebūs plāna, kā nodrošināt, lai 2018. gadā, kad paredzēta latviešu valodas lomas palielināšana mazākumtautību skolās, tajās strādātu skolotāji, kas šīs pārmaiņas spēj īstenot.

Kaut arī pārmaiņas gaidāmas tikai mazākumtautību, pārsvarā krievu, skolās, I. Druviete uzsvēra, ka ir vienota izglītības sistēma, līdz ar to arī vienota skolotāju sagatavošanas sistēma.

Ministre jau atkārtoti bilda, ka nākotnē būtu vajadzīga latviešu un krievu skolu apvienošana. Protams, tas zināmā mērā skolotāju sagatavošanas problēmu varētu atrisināt, taču tā ir tikai ideja, kuras īstenošana nav sākta.

I. Druviete neatbildēja uz jautājumu, cik tad skolotāju 2018. gadā vispār būs nepieciešams mazākumtautību skolās. IZM, gatavojoties 2018. gadam, patlaban notiekot semināri. Tur acīmredzot tas arī tikšot noskaidrots.

Bet viņas partijas biedra Dzintara Ābiķa replika par to, ka nevienā dokumentā par 2018. gada reformu nekas nav teikts, kārtējo reizi apliecināja, ka koalīcijas līgumā ietverto solījumu gatavoties pārmaiņām skolām 2018. gadā, iespējams, nepildīs.

Lai veicinātu latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos, šogad gan sākta pirmsskolas pedagogu attiecīga apmācība. Nākamgad paredzēts tērēt vienu miljonu eiro skolotāju tālākizglītības kursos, kuros pedagogi varētu uzlabot savas prasmes Latvijas vēstures mācīšanā. Pedagogiem pieejami arī kursi par to, kā īstenot skolās valstisko audzināšanu.

I. Druviete piekrita deputātiem, ka vajag stiprināt Izglītības kvalitātes dienestu (IKVD), lai tam būtu pietiekama kapacitāte kontrolēt, vai skolas sagatavo Latvijas valstij lojālus pilsoņus. Viņa gan arī piemetināja: “Jau tagad IKVD reaģē uz katru signālu par to, ka skolotājs nav bijis uzdevumu augstumos. Taču skolotājs ir masu profesija, un valstī ir 58 000 skolotāju.” Tātad visus izkontrolēt nevar.

Izglītības programmas “Iespējamā misija” pārstāve Inga Pāvule novērojusi, ka krievu skolu jauniešu motivācija apgūt latviešu valodu pēdējos gados kritusies, jo viņi pārliecinājušies, ka bez valsts valodas prasmes var arī iztikt. Tāpēc būtu jānodrošina iespēja skolotājiem saņemt atbalstu un padomus, kā veicināt jauniešos motivāciju runāt latviski.

Diemžēl prakse liecina, ka tieši skolotājs var arī nostāties starp skolēniem un latviešu valodu. Okupācijas muzeja Izglītības nodaļas vadītāja Ingūna Role pieredzējusi situāciju, kad skolotāja iesaka muzeja gidam ekskursiju vadīt krieviski, jo citādi vidusskolēni nesapratīšot.

Ministre teica, ka ar vidusskolēniem gan vajadzētu runāt tikai latviski. Pamatskolēnu valsts valodas prasme toties mēdz būt nepietiekama, tāpēc tieši pamatskolās jāpalielina latviešu valodas loma. Tā kā valsts apmaksātu arodizglītību Latvijā var apgūt tikai latviski, mazākumtautību pamatskolu absolventiem ir grūti mācīties profesionālajās skolās.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Tak slēdziet okupantu skolas, kam nepatīk lai brauc mācīties uz Krieviju. Es nesaprotu kāpēc mums latviešiem jācieš krievus? Pat vakarskolā nāk no krievu skolām un piesārņo vidi 🙁 tā vien gribās iedot pa ğīmi par to, ka izrāda necieņu pret savu valsti, tās kultūru un valodu…

  2. Okupanti, kolonisti un šo salašņu pēcteči nav mazākumtautība! Viņi ir noziedznieki, kurus jāatgriež uz krieviju.

  3. Visām mācībām jābūt valsts valodā no 1.klases un jāsāk jau ar bērnudārzu,kad valodas apgūst vislabāk.Nekādas skolu apvienošanas,jo tad gan latvieši asimilēsies.Jau tagad daudzi lieto vietā un nevietā krievu vārdus,sevišķi “mātes”valodā.

  4. Okupācijas sekas Atbildēt

    Kā jau visā civilizētajā pasaulē, tas būtu tikai normāli, ja valsts finansētajās skolās mācību valoda būtu latviešu, jo situācija, kad no okupācijas atbrīvotā valstī ap 40% (!!!!) valsts finansētu skolu apmācība ir krievu valodā var nosaukt par okupācijas sekām, no kurām man nesaprotamu iemeslu dēļ mēs nekādi nespējam šķirties. Interesanti, ka dzīvojot Anglijā u.c. civilizētās valstīs, tiem pašiem šeit skaļi klaigājošajiem krieviem par savām īpašajām tiesībām, tur esot viņi ir melni un maziņi, tiem pat neienāk prātā kaut ko murgot par savām uzsveru īpašajām tiesībām. Krievu skolu nenormāli lielais īpatsvars Latvijā ir okupācijas sekas un palieka, no kurām ir jātiek vaļā. Valsts valoda ir latviešu, tātad pamatapmācības valodai Latvijas skolās ir jābūt latviešu valodai. Par kādām mazākumtautībām var būt runa, ja zem tām ir domāta gandrīz tikai un vienīgi krievu valoda.

  5. Gadiem ilgi mazākumtautību skolās valda savi likumi un tikumi, bez jebkādas kontroles.
    Latviešu un krievu skolu apvienošana ir noiets etaps, kas to pierādīja jau padomju laikos. Vienkāršākā un lētākā iespēja būtu, ja latviešu skolotāji strādātu krievu skolās un pasniegtu vajadzīgos priekšmetus. Savukārt krievu valodu latviešu skolās varētu mācīt krievu skolotāji. Šeit jums būtu arī integrācija ar minimāliem naudas līdzekļiem.
    Mūsu ierēdņi neko nav spējīgi pavirzīt uz priekšu bez miljoniem.

    • Krievu valoda LV vsp nav vajadzīga. Skolotājus krievu valodas pārkvalificēt un miers. Jo no tā, ka bērnu mācīs abās valodās viņš tāpat nerunās LV valodā ja nu vienīgi aizliegt okupantu valodu valstī un par to sodīt.

  6. Ja tev nav savas valstiskās stājas un pārliecības,tad tu vari uzdot jautājumus cik vien vēlies,atbildes nebūs.

  7. runājam par mistiskām mazākumtautību skolām,kaut gan patiesībā jārunā tikai un vienīgi par skolām ,kurās apmācība tiek veikta krievu valodā-tātad par krievu skolām,kuras finansē Latvijas valsts.Kad vienreiz tiks skaidri pateikts ,ka Krievijas krievi ,kuri dzīvo Latvijā ,NAV mazākumtautība,bet imigranti.

    • Kuram būtu tiesības to publiski teikt un kādas būtu sekas? Tas ir jāatzīst starptautiskajā tiesā, tikai tad tādam apgalvojumam būs juridisks spēks… Domāju, kas tas nekad nenotiks…

      • jūs jau paši to publiski izziņojat,skraidīdami pa ielām ar Krievijas karogiem un bļaudami Rassija,Rassija.Nez vai Latvijai piederīgiem-īpašiem Latvijas krieviem-tas būtu nepieciešams?Un to apliecina arī jūsu dieveklis Putins.Viņs taču netaisās aizsargāt kaut kādus Ukrainas vai Latvijas krievus,bet gan savējos-Krievijas krievus,savus tautiešus.

Draugiem Facebook Twitter Google+