Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
23. marts, 2017
Drukāt

2018. gada sešgadnieki: reformas upurjēri vai ieguvēji? (15)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem jau pēc pusotra gada sešgadniekiem vajadzētu kļūt par skolēniem. Taču šobrīd nav skaidrs, kāda tieši izglītības programma mazajiem būs jāapgūst un kur notiks mācības: skolā vai bērnudārzā.

Par šīm problēmām pēdējās nedēļas laikā spriests gan Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, gan Latvijas Pašvaldību savienībā, kur notika praktiska konference par sešgadnieku skološanu. Tajā dalībnieki IZM plānus pēc būtības ne pārāk kritizēja, bet centās saprast reformas praktisko norisi. Izglītības iestāžu un pašvaldību pārstāvji izvirzīja konkrētus jautājumus. Kur mācīsies sešgadnieki: skolās vai bērnudārzos? Ja bērnudārzos, vai tur būs mācību aprīkojums, piemēram, tāfeles? Vai būs iespējams tik ātri sagādāt jaunajai izglītošanās programmai atbilstošus mācību līdzekļus? Ja mazie bērni tomēr tiks mācīti skolās, vai tur tiks mainīta vide, tā padarīta mazākiem bērniem draudzīgāka? Vai 2018. gada septembrī skolām būs jāveido divu veidu 1. klases – viena septiņgadīgajiem, otra – sešgadīgajiem? Vai arī 2019. gadā skolās būs divu veidu 2. klases, jo 1. klases vielu mazākie būs apguvuši bērnudārzā? Vai skolās pietiks telpu un sākumskolas skolotāju?

 

Mācīsies rotaļājoties

Atbildes uz šiem jautājumiem tikpat kā neizskanēja, tā vietā Valsts izglītības satura centra pārstāves Zane Oliņa un Agrita Miesniece stāstīja par kompetencēs balstīto izglītības saturu, ko arī vajadzētu skolās sākt ieviest 2018. gada septembrī. A. Miesniece gan zināja teikt, ka sešgadnieku skološanās plānota visas dienas garumā, būšot arī rotaļnodarbības un jāapgūst būs mazāk mācību priekšmetu nekā šobrīd. To apstiprinājis arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, norādot, ka jau tagad apmēram pusē valsts skolu ir arī pirmsskolas grupas. Līdz ar to šajās skolās mainīsies vien tas, ka pirmsskolēni mācīsies pēc jaunās programmas un sešgadnieku grupa varbūt būs pārsaukta par 1. klasi. Savukārt pārējie sešgadnieki šo pašu programmu apgūs bērnudārzos.

Par satraukumu daļā vietējo varu K. Šadurskis vīpsnā: “Daļai pašvaldību vienmēr ir problēmas.” Viņš iesaka pašvaldībām rēķināties, ka sešgadnieku izglītībā būs pārmaiņas, un jau laikus pašām saprast, kā tām sagatavoties. “Jau šobrīd pašvaldībai jānodrošina mācību vide. Ja pašvaldība nevar nopirkt jaunas tāfeles, varbūt pašvaldības vadītājiem retāk jābrauc pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm.”

Tikmēr Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā man skaidroja, “kamēr valsts nav nodefinējusi konkrētas prasības sešgadnieku kā pirmo klašu audzēkņu izglītības procesa organizēšanai un nav zināmi mācību procesa īstenošanas nosacījumi, tikmēr departaments kā vienas pašvaldības izglītības pārvalde nevar plānot detalizētu šā procesa realizāciju”.

Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Vineta Jonīte secinājusi: “Pusotru gadu pirms starta man neviens nevar pateikt, kas man būs jādara un kas jādara jau tagad, lai reformai sagatavotos.”

Tikmēr vecāki, ar kuriem sarunājos raksta tapšanas gaitā, stāsta, ka, gaidot reformu, bērnudārznieki jau tagad jūt spiedienu. Pedagogi cenšoties četrgadniekiem mācīt burtus un ciparus, kas agrāk nav darīts. Acīmredzot domā, ka sešgadniekiem pēc pusotra gada būs jāizpilda tādas pašas prasības, kādas šobrīd, uzsākot skolu, izvirzītas septiņgadīgajiem bērniem.

Neskaidrību dēļ Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Zane Ozola rosina reformu ieviest lēnāk.

 

Laukos neuztraucas

Atgriežoties pie jautājuma par skolu un bērnudārzu kapacitāti sešgadnieku skološanai, jāatzīst, ka ne visās pašvaldībās par to raizējas. Bažas par iespējamo telpu un skolotāju trūkumu ir lielākajās pilsētās, kur prestižākās skolas jau tagad ir pārpildītas un daudzos bērnudārzos nevar uzņemt visus gribētājus. Piemēram, Jelgavas izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Joma teica, ka skolā nebūs “fiziski iespējams vienā gadā uzņemt nevis trīs, kā ierasts, bet septiņas klases”. Tikmēr Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atzina: gan skolas, gan bērnudārzi ir pustukši, tāpēc telpu netrūks. Arī kādu jaunu tāfeli vai citus mācību līdzekļus sešgadnieku apmācībai pašvaldība gatava pirkt. Līdzīgi teic Viļakas bērnudārza vadītāja Lilita Šnepere: vietas, kur mācīties, pašvaldībā netrūkst. Tāpēc sešgadnieku apmācība būtu iespējama gan bērnudārzā, gan skolā. Viņa piebilst: “Strādājot izglītības jomā, esmu pārdzīvojusi tik daudzas pārmaiņas, ka mani nekas vairs nespēj uztraukt.” Jāpiebilst, ka tieši lauku skolās visbiežāk jau atvērtas arī pirmsskolas grupas.

 

Priekšplānā bērnu vai vecāku ērtības?

Bērnu fiziskās un emocionālās attīstības speciālisti pieļauj sešgadnieku skološanu, ja vien tas notiks bērnudārzā vai tam pietuvinātā vidē un veidā.

Latvijas Universitātes asociētā profesore antropoloģe Baiba Martinsone uzskata, ka sešgadniekiem paredzētām nodarbībām jābūt saistošām un dienas laikā bērniem jābūt iespējai pavadīt laiku arī svaigā gaisā.

Bieži dzirdētas bažas, ka sešgadnieki nespēs nosēdēt skolas solā visu mācību stundu – 40 minūtes. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas un antropoloģijas institūta asociētā profesore Silvija Umbraško teica: “Kad bērns sēž pie datora vai televizora, viņš sēž vēl ilgāk nekā skolā.”

S. Joma uzskata, ka vecāki dažkārt iebilst pret agrākām skolas gaitām savu, nevis bērna interešu vadīti. Viņi, piemēram, domā, vai varēs strādāt pilnu darba dienu, ja sešgadnieks būs skolā, kuras darba laiks ir īsāks nekā bērnudārzam. Tāpat esot vecāki, kas bērnu jau sešu gadu vecumā aizsūta uz skolu tāpēc, ka skolēniem ir brīvpusdienas, vai tāpēc, ka skola atrodas ērtākā vietā nekā bērnudārzs.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Skolnieciņš uzskata, ka zubrīt vajag. Bez zubrīšanas nevar analizēt datus, jo banāli prātā nav jēdzienu uz kuriem var atsperties. Zubrīšana piepilda smadzeni ar domu, nevis ar tukšām emocijām. Un Skolnieciņam nepatīk, ja skolās runās par reliģiju, kaut gan esmu melnais mags vai melnais burvis. Nevajag mācīt suģestiju. Es ar maģiju nodarbojos, lai no sevis izsistu cilvēku ar saviem ierobežojumiem un lai pakāptos hierarhijā. Vel arī lai dominētu par citiem. Man vispār ir daudz savtīgu un nesavtīgu iemeslu maģijai. Bail ir apzināties, cik vājš ir cilvēka ķermenis un cilvēka prāts. Mēs tik ļoti esam atkarīgi viens no otra, ka man pat riebīgi un baisi paliek. Paldies, par rūpēm, ko deva man mani vecāki. Ja es nedabūtu viņu atbalstu, tad mans IQ būtu stipri zemāks. Žēl, ka esmu tikai šīs sabiedrības produkts. Man pat nebija iespēju pašam sevi veidot, jo es uzskatus no citiem uzsūcu. Ja cilvēku neiemāca runāt, tad viņš paliek lopa līmenī, kaut arī ir cilvēks! Skarbi… Un ķermenis ir vājš un mirstīgs. ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ¦~{

  2. Deviņdesmito gadu sākumā arī bija izmēģinājums pirmajā klasē sākt mācīties sešgadīgiem bērniem. Toreiz viņi mācību procesā arī “izlaida”, ja nemaldos, 4. klasi, un uzreiz no 3. klases sāka mācīties 5. klasē. Bija runa, kad šie bērni beigs vidusskolu, tikšot veikts vērienīgs pētījums, vai šāds eksperiments atmaksājies. Nekas, protams, pēc tam nenotika. Klusuma, un nekāda pētījuma, cik šis eksperiments bijis nepieciešams un vērtīgs.

  3. man dēls piedzima 1981.gadā. Kad viņam palika 6 gadi,tad arī bija jāiet 1. klasē un arī tad bija divas pirmās klases. Kas tagad mainijies? Tikai tad no 24 sešgadīgiem puse netika pārcelti uz 2. klasi. Man par laimi puika piedzima septembrī un viņš tika pārcelts,jo viņam jau bija gandrīz 7 gadiņi.

  4. Arī lāči cirkū slido, bet ne mežā…
    Skaidroju tiem , kas nesaprot – laikam atkal kāda doktora disertācija, ka lāci var iemācīt slidot – jā var. Tikai ne mežā un ne visus…
    P. sk. – parasti gan experimentus taisa uz pelītēm un nevis uz bērniem… Tā varam aizrunāties līdz vel kādām nejēdzībām – tur to dara tā, bet tur šitā…

  5. Arī mūsu bērni skolā sāk mācīties no 5 gadu vecuma, kā gan savādāk lai nosauc obligāto apmācību? Uzskatu,ka jau tad viņiem par daudz gudrību grib iebāzt galvās, kuras nav gatavas šīs gudrības saprast…

  6. Vai nav vienkāršāt likvidēt 12.klasi?Vai tā ir tik nepieciešama?Agrāk iztika ar 11.klasēm un jaunieši,kas mācījās līdz 11.klasei nav dumjāki par tagadējiem 12.klasniekiem.12.klase ir lieka laika tērēšana skolās.Līdz ar to apgūstamais mācību materiāls būtu kompaktāks un saturiski pilnvērtīgāks.

  7. Viens plānprātiņš var sacelt lielu jezgu.

  8. Esmu pret un meklēšu iespējas paildzinât bērnam bērnību

  9. Piekrītu profesorei, jo pati tad strādāju ar sešgadniekiem. Jo ātr’ak sāk mācīties, jo gudrāki arī vēlāk

    • Esmu par, jo pati iesāku sešos gados bez speciālam tāfelēm un brīvpusdienām. Iestājos augstskolā bez problēmām. Arī dēls sešos gados, tikai dārziņā. Tāpat iestājās trīs augstskolās, no tām izvēlējās LU

  10. pirmsskolnieciņš Atbildēt

    Vai Šadurska lauciņā problēmu par maz, ka jāpievieno vēl šī?

  11. Pats savas skolas gaitas esmu sācis būdams tikai 5 gadus vecs. Izcilnieks neesmu bijis visā savā mācīšanās mūža laikā, taču ir divas lietas, kuras uzskatu par savu ieguvumu. Tās ir: 1) man vienmēr bija laiks, handikaps, pārdomām izvēloties savas tālākās attīstības iespējas, 2) jau vidusskolu beidzot, bija ļoti uztrenēta atmiņa, augstskolā varēju jau piekrist pasniedzēju teiktajam – tam kurš noklausījies visas lekcijas – uz eksāmeniem jāmācās nav. Augstskolā tā arī bija, tā kā mācīties vajadzēja salīdzinoši maz, tad izmantoju šo iespēju un iesaistījos pilsētas kultūras dzīvē darbodamies dažādos pašdarbības kolektīvos. Tādēļ nebiju teicamnieks, kaut gan varēju tāds kļūt, bet studiju laiku pavadīju saturīgāk, nekā tikai zubrījot. Arī vēlāk darbā, tieši atmiņa bija tā, kura nodrošināja ļoti daudzas priekšrocības.
    Nobeidzot gribu pateikt to, ka bērnu spējas sākt mācīties no 6 gadiem, vajag izvērtēt, jo jāmāca tie kuri programmu apgūt var, nevis visi barā. Tie kuri nevar, lai sāk skolu 7 gados. Ja būs kopā – ieguvēju nebūs.

  12. Kads vareja paintereseties kad macibas sak citas valstis un tad vaimanat.
    Piem Niderlande sak jau no cetriem gadiem un neviens neproteste.
    Citreiz jabrinas par aprobezotiem cilvekiem musu laikos.
    Liekas tie dzivo sunu ciema bez inerneta un elektribas un vel neprot lasit.

  13. Visa tā sāls jau ir tas darba tirgus. Gadu ātrāk sāks darba gaitas. Pieliks pie darba stāža. Palielinās pensionēšanās vecumu. Par to ka nozags no bērnības gadu, tās ir tikai pupu mizas.

  14. Ziniet,ļoti daudz ir atkarīgs no skolotāja darba stila,ja viņš ir motivēts,tad mācību process ir interesants un nenotiek visu laiku sēžot solā.

Draugiem Facebook Twitter Google+