Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – NBS

Spāņu avīze attēlo, kādā veidā Narvā un Rīgā iesāksies militārs konflikts 18

Spānijas kvalitatīvais laikraksts “El Pais” plašā “dokumentālā reportāžā”, kas bija ievietota svētdienas (4. jūnija) pielikumā, attēlo, kādā veidā 2020. gada pavasarī Narvā un Rīgā iesāksies militārs konflikts starp Austrumiem un Rietumiem. Raksta autors, angļu žurnālists Džons Kerlins (John Carlin) pirms dažām nedēļām viesojās Latvijā un Igaunijā un intervējis arī latviešu politiķus, ierēdņus un žurnālistus.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Raksta “Kara bungas Baltijā” izejas punkts ir šā brīža situācija, kad Baltijas iedzīvotāji “dibina pašaizsargāšanās vienības”, NATO ieved teritorijā savus spēkus, saspīlējums ir lielāks nekā jebkad pēc aukstā kara beigām, un Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcība modina bažas. Pretējā pusē ir nepieredzējušais un neaprēķināmais ASV prezidents Donalds Tramps, kuram nav ne “stingru nepiekāpīgu principu, ne stratēģisku vīziju”, un kura pirksts, tāpat kā Putina, atrodas uz kodolarsenāla pogas.

Autors iztēlojas: ir 2020. gada 9. maijs Igaunijas Narvā, krievu Uzvaras diena. Krievijas karogi plīvo, tiek noturētas runas, skan marši. Igaunijas policija un karavīri nervozi seko pasākuma gaitai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neilgi pirms tam virs Baltijas jūras pazudusi amerikāņu lidmašīna, un ASV brīdina par nopietnām sekām, ja izrādīsies, ka vainīgi krievi. Rietumi domā, ka Putins grib izraisīt starptautisku konfliktu, lai novērstu uzmanību no Krievijas problēmām.

Kara veterāns krievs Vladimirs Aleksejevs savā runā Narvā piemin “mūsu prezidentu Vladimiru Putinu”. Grand aplausi. Piepeši kāds met olu, kas trāpa Krievijas vēstniekam un nosmērē viņa uzvalku. (Vēlāk izrādās, ka metējs ir “VDK aģents”). Sākas kautiņš. Kāds sāk šaut, un drīz tiek nogalināti divi civiliedzīvotāji, daudzi ievainoti. Cilvēku masas ir satracinātas.

Nemieri izplatās uz Tallinu un Rīgu, kuras ielās sapulcējas vēl vairāk sadusmotu krievu. Niknumu uzkurina tas, ka pie Brīvības pieminekļa ir sadedzināts Krievijas karogs. Kāds uzraksta rupjību uz nama durvīm, kur dzīvo Vaira Vīķe-Freiberga. Krievijas premjerministrs paziņo Latvijai, ka viņa tautiešu drošība ir jāgarantē, citādi viņš nosūtīs karaspēku, kas viņus aizsargās. Latvija atbild, ka, pēc CIP ziņām, nekārtības izraisījuši krievu aģenti.

Narvā notiek apšaudes, igauņi ieslēdzas savās mājās drošībā. Mēru darba vietā piekauj. Igaunija lūdz palīdzību, un NATO bataljons, kura sastāvā ir angļi un franči, tuvojas pilsētai. Virs Narvas lido Krievijas kara lidmašīnas, un Narvas upes tilta otrā galā parādās krievu tanks. ASV vēstnieks Maskavā zvana Trampam un paziņo, ka Putins nupat teicis runu, kurā apsolījis, ka izglābs krievus no Rietumu uzbrukuma.

Pēc Kerlina domām, šāds scenārijs ir “izdomāts, bet ne neiespējams”. Viņš balstās uz Baltijā notikušajām intervijām, NATO ģenerāļu brīdinājumiem un izdotajām grāmatām par šo tēmu. Raksta autors dod mājienu, ka baltieši ir norūpējušies par Krimas likteni un Krievijas aktivizēto militāro darbību netālu no robežām, un – spriežot pēc visa – arī par ASV jaunā prezidenta ārpolitisko līniju.