Latvijā
Politika

2020.gada valsts budžeta projekts sāk izvērtēšanas ceļu parlamentā0


Finanšu ministrs Jānis Reirs iesniedz Saeimai 2020.gada valsts budžeta likumprojektu, 14.10.2019.
Finanšu ministrs Jānis Reirs iesniedz Saeimai 2020.gada valsts budžeta likumprojektu, 14.10.2019.
Foto: Karīna Miezāja/Latvijas Avīze

Saeima šodien izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodevusi likumprojektu par par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020-2022.gadam, kā arī likumprojektu “Par valsts budžetu 2020.gadam”.

Saeima apņēmusies nākamā gada budžetu izskatīt raiti, to pieņemot līdz valsts svētkiem. Paredzēts, ka pirmajā lasījumā budžetu varētu skatīt jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) iepriekš uzsvēra, ka šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas, kas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte, piebilda politiķe.

Budžeta projekts neapmierina opozīcijā darbojošos deputātus. Partijas “Saskaņa” politiķi, kuri jau līdz šim uzsvēruši, ka budžetu neatbalstīs, norādīja, ka nākamā gada budžets ir cinisks, turklāt šāda budžeta pieņemšana nozīmētu pārkāpt Saeimas deputāta zvērestu.

No 2020.gada budžetā plānotajiem izdevumiem desmit miljardu eiro apmērā 35% tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai.

Finanšu ministrs Jānis Reirs iesniedz izskatīšanai Saeimā 2020.gada valsts budžeta "portfeli"

Ministru kabinets iepriekš ārkārtas sēdē atbalstīja 2020.gada budžetu, kurā konsolidētie budžeta ieņēmumi prognozēti 9,89 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – desmit miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2019.gada budžetu, nākamgad ieņēmumi augs par 717,1 miljonu eiro, bet izdevumi – par 610,1 miljonu eiro.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2020.gadā prognozēti 6,88 miljardi eiro un izdevumi plānoti 7,22 miljardi eiro. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2019.gada plānu, ir 400 miljoni eiro jeb 5,9%. Izdevumu palielinājums ir 325,2 miljoni eiro, kas paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 74,8 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,2 miljardi eiro un 2,97 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2019.gada plānu ir 211,2 miljoni eiro jeb 7,6%.

Tāpat tika apstiprināta mērķdotācija pašvaldībām 382 689 344 eiro apmērā un valsts budžeta dotācija pašvaldībām 184 539 752 eiro apmērā. Pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums noteikts 118 138 258 eiro apmērā.

Noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem būs attiecīgi – pašvaldību budžetiem 80% apmērā un valsts budžetam – 20% apmērā. Prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 1,4 miljardi eiro.

Lai kompensētu Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības “Rīgas Satiksme” radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, noteikts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša 15.datumam ieturēs no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā IIN ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) prognoze faktiskajās cenās 2020.gadam ir 33,154 miljardi eiro. Nākamajā gadā pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3% no IKP.

Maksimālais valsts parāds 2020.gada beigās noteikts 11,75 miljardu eiro apmērā, valdības rīcības pieļaujamās robežas, lai segtu uz valsts budžetu attiecināmās valsts vārdā sniegto galvojumu parāda saistības 2020.gadā, ir novērtētas 2 052 000 eiro apmērā.

Tāpat 2020.gada budžetā paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijai finansējums studiju kredītu un studējošo kredītu dzēšanai 1 889 071 eiro apmērā.

Noteikts, ka Valsts prezidenta atalgojums mēnesī nepārsniegs 5960 eiro un reprezentācijas izdevumi mēnesī nepārsniegs 1192 eiro. Savukārt maksa, kas tiek ieturēta no valsts pensijas, pabalsta vai atlīdzības par to piegādi saņēmēja dzīvesvietā, būs 2,39 eiro.

Saistītie raksti

AS “Latvenergo” no 2019.gada ieņēmumiem 2020.gadā dividendēs izmaksās ne mazāk kā 127 070 731 eiro, VAS “Latvijas valsts meži” dividendēs izmaksās ne mazāk kā 71 065 500 eiro, VAS “Latvijas Loto” – ne mazāk kā 2 241 000 eiro, AS “Augstsprieguma tīkls” – ne mazāk 1 735 958 eiro.

Valdība arī lēma, ka gadījumā, ja 2020.gadā faktiskie ieņēmumi no noziedzīgi iegūto līdzekļu konfiskācijas pārsniedz plānoto ieņēmumu apjomu, finanšu ministram būs tiesības lemt par šo līdzekļu pārdali valsts nozīmes reformu īstenošanai.

LA.lv