Latvijā
Politika

Valsts attālinās no mērķa par minimālo pensiju 20% no algas 16

“Lai gan Latvijas pensiju sistēma starptautiski novērtēta ļoti augstu, sabiedrības uzticība tai ir zema. Ar to nav apmierināti esošie pensionāri, vidējās pensijas apmērs ir zems, turklāt sabiedrība strauji noveco un strādājošajiem nākotnē būs jāuztur arvien lielāks pensionāru skaits,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Apjomīgā revīzijā par valsts politikas efektivitāti pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka, lai arī sistēma kopumā vērtējama kā stabila, tomēr tajā ir vairāki vājie punkti, kuru novēršana jāuzņemas politiķiem.

“Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi spējā pārvarēt divas ekonomiskās krīzes, turklāt ilgtspējas nodrošināšanai Latvija Labklājības ministrijas vadībā ir spējusi pieņemt vairākus būtiskus, bet sabiedrībā nepopulārus lēmumus gan par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, gan par minimālā apdrošināšanas stāža palielināšanu, tomēr ne viss pensiju reformā ir īstenojies,” uzsver VK padomes locekle Inga Vārava. Valstij nav izdevies realizēt pirms vairāk nekā 20 gadiem uzstādīto mērķi – nodrošināt minimālo pensiju 20% apmērā no vidējās algas uz papīra. 2015. gadā 17,44% pensionāru pensija līdz tādam apmēram nesniedzās. Patlaban minimālā pensija svārstās no 70,43 līdz 108,85 eiro atkarībā no stāža un tā nav mainījusies jau kopš 2006. gada, kaut gan vidējā bruto alga šajā periodā dubultojusies, pērn sasniedzot 859 eiro. Tāpēc Latvija ar katru gadu attālinās no šā mērķa sasniegšanas. Revīzijā konstatēts, ka ar pašreizējiem un tuvākajā laikā plānotajiem speciālā budžeta ieņēmumiem šo ieceri īstenot neesot iespējams.

Šai problēmai ir jau labi zināms iemesls – liels skaits cilvēku veic sociālās iemaksas samazinātā apmērā vai nedara to vispār, tāpēc pensiju budžets nepildās un lielāku pensiju izmaksai vienkārši nepietiek līdzekļu. Mikrouzņēmumos nodarbināto, pašnodarbināto, patentmaksas maksātāju un citu mazo iemaksu veicēju skaits pieaug, 2015. gadā tādu bija aptuveni 15% no kopējā nodarbināto skaita.

Mazo iemaksu veicēji kropļo solidaritātes principu, jo 2010. gadā vienas vidējās vecuma pensijas izmaksai bija vajadzīgas astoņas mazo iemaksu veicēju iemaksas, taču 2015. gadā – jau 11. Šāda iemaksu režīma piekopēji apdraud arī savu nodrošinājumu vecumdienās.

VK aplēses liecina, ka, saņemot vienādu atalgojumu, mikrouzņēmuma darbinieks piecos gados uzkrāj gandrīz trīs reizes mazāku vidējo pensijas kapitālu nekā vispārējā nodokļu režīmā strādājošais. Nestrādājot visu darba mūžu(~47 gadus), atvieglotā nodokļu režīmā strādājošie var nesasniegt pat minimālās pensijas apmēru, tāpēc nepietiekamais pensijas kapitāls šīm personām būs jākompensē pārējiem iemaksu veicējiem. Diemžēl iecere noteikt minimālo iemaksu apmēru pagājušā gada nogalē tā arī neguva politisko atbalstu. Taču, kā sola Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretārs Ingus Alliks, ministrija apņēmusies šo problēmu zem tepiķa nepaslaucīt.

Vajadzīgs mīksts spilvens

Valsts kontrole LM norāda uz nepieciešamību atkārtoti pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas kārtību. “LA” jau iepriekš vēstīja, ka Latvijā banku prasītās komisijas maksas par pensiju naudas pārvaldīšanu ir visaugstākās ES. Arī VK revīzijā secinājusi, ka komisijas pārvaldītājiem pieaugušas, bet pensiju plānu ienesīgums – samazinājies. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā trīskārši palielinājusies 2. pensiju līmenī novirzāmā iemaksu daļa, kas šobrīd ir 6%. Pērn par pensiju naudas pārvaldi Latvijas iedzīvotāji samaksājuši 39,6 miljonus eiro. Tiesa, aizvadītajā nedēļā sevi kā lētāku pārvaldītāju pieteica vēl viens konkurents, kas sola novērst pensiju “noēšanu”, ieguldot pensiju naudu pasaules finanšu tirgus indeksiem piesaistītos fondos un prasot 0,75% komisijas maksu. Jāpiebilst gan, ka saskaņā ar 2013. gada OECD datiem, piemēram, Zviedrijā pārvaldītāji ieturēja vien 0,3%, bet Dānijā – tikai 0,1% no aktīvu vidējās vērtības, turpretī Latvijā – 1,5%.

Revidenti iesaka LM atkārtoti rosināt mērķtiecīgas un reglamentētas speciālā budžeta rezerves jeb drošības spilvena veidošanu, lai nākotnē, palielinoties pensionāru īpatsvaram attiecībā pret strādājošajiem, sistēma spētu saglabāt stabilitāti un nodrošinātu pensiju izmaksu. Lai gan patlaban speciālā budžeta pārpalikums ir, tomēr netiek regulēts ne tā minimālais apmērs, ne veidošanas un izmantošanas kārtība.

Aizvien Latvijas pensiju sistēma ir pārejas posmā, kas pilnībā noslēgsies 2052. gadā, kad pensionēsies personas, kuru pensijas apmērs būs atkarīgs tikai no darba mūžā veiktajām iemaksām. Taču sabiedrība ir skeptiski noskaņota, un lielai daļa nav pārliecības, ka nākotnes pensijas būs atkarīgas no veiktajām sociālajām iemaksām. VK kā vienu no iespējamajiem iemesliem, kas vairo neticību sistēmai, saredz trūkumus sabiedrības informēšanā. Piemēram, publiski pieejamajos pensiju kalkulatori rādot atšķirīgus rezultātus un var būt maldinoši, tāpēc VK rekomendē novērst šīs nepilnības, plašāk skaidrot šo kalkulatoru darbības principus. Tāpat revidenti uzsver nepieciešamību atjaunot paziņojumu sūtīšanu par uzkrāto pensiju kapitālu uz personu oficiālajiem e-pastiem. LM pārstāvis I. Alliks norāda, ka ministrija ņems vērā VK revīzijas ziņojumā sniegtos 12 ieteikumus un realizēs tos līdz 2020. gada beigām.

Pašdarbība bez kopskata

Vērienīgu kritiku VK revīzijas ziņojumā izpelnījušās izdienas pensijas. Valsts kontroliere uzskata, ka šajā jomā ilgstoši valdījusi pašdarbība, kad katra nozare virza savas prasības bez vienota kopskata. “LA” jau iepriekš aktualizēja šo tematu, vēstot par aizvien pieaugošo izdienas pensionāru skaitu un pensijām nepieciešamo finansējumu. Šogad to izmaksai nepieciešami vairāk nekā 60 miljoni eiro. Revidentu ieskatā pensiju sākotnējais mērķis ir novecojis, jo pieejami dažādi citi sociālās drošības pasākumi, turklāt gandrīz 71% izdienas pensionāru turpina strādāt arī pēc izdienas pensiju piešķiršanas. Izdienas pensiju apmērs ir vidēji 1,5 reizes lielāks nekā vecuma pensija.

Saistītie raksti

“Piemēram, diplomāta izdienas pensija vidēji ir 1552 eiro, bet nopelnītā valsts vecuma pensija ir 592 eiro un šī starpība ir jāmaksā no valsts budžeta,” norāda I. Vārava, uzsverot, ka pašlaik tās ir tikai papildu ienākumu avots un pastāv atšķirīgi to piešķiršanas kritēriji. VK atzinusi, ka ir nepieļaujama izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšana, kamēr netiek sistēmiski izvērtēta šī joma. Tiesa, tam nepieciešams politisks atbalsts, ko līdzšinējais LM rosinājums nav guvis. Šobrīd ministrija ieņēmusi nogaidošu pozīciju un norāda, ka tās rīcībā nav mehānismu, lai situāciju risinātu. “Mēs piekrītam Valsts kontrolei šajā jautājumā, taču nebūsim tie, kas šajā brīdī virzīs šo jautājumu darba kārtībā,” saka I. Alliks.

Tālab VK aicinās to darīt Valsts prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu. Tikmēr jau rīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 2. lasījumā tiks skatīts jautājums par izdienas pensiju piešķiršanu pirmsskolas, sporta un speciālās izglītības skolotājiem, kas ievērojami paplašinātu izdienas pensiju saņēmēju loku. Savukārt Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vakar iesniegta 941 muitnieku un muitas policistu parakstīta petīcija par izdienas pensiju ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Kučinskis sola, ka valdība izdienas pensiju jautājumu skatīs konceptuāli.

Būtiskākie pensiju sistēmas trūkumi

Minimālās pensijas apmērs nesasniedz 20% no vidējās algas.

Daudzi veic mazas iemaksas vai neveic nemaz.

Pārmērīgi augsta maksa par pensiju līdzekļu pārvaldīšanu.

Nav pensiju budžeta rezerves jeb “drošības spilvena” regulējuma.

Sabiedrība netic pensiju sistēmai.

Nepilnības publiski pieejamajā informācijā.

Izdienas pensijas neatbilst pensiju politikas būtībai.

Avots: Valsts kontrole

LA.lv