Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
7. oktobris, 2012
Drukāt

23 pašvaldības protestē pret valdības un LPS vienošanos par nākamā gada budžetu

Foto-LETAFoto-LETA

23 pašvaldību priekšsēdētāji Saeimas Budžeta komisijai iesnieguši vēstuli, kurā viņi protestē pret valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās nosacījumiem par nākamā gada budžetu, 7.oktobrī vēstīja LNT raidījums “Top 10”.

Kā liecina raidījuma rīcībā esošā vēstules kopija, pašvaldību vadītāji arī pieprasa 26 miljonus latu papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, saglabāt valsts līdzfinansējumu pabalstiem, kas tiek maksāti trūcīgajiem, kā arī atvēlēt 23 miljonus latu pašvaldību bērnudārzu pedagogu algām, proti, solījumam, ko valdība ir lauzusi.

Kā norāda raidījums, pašvaldību pārstāvji atzīst, ka valdības un LPS vienošanās sanaidojusi vienas pašvaldības pret citām, proti, valdība par nodokļu maksātāju naudu nopirkusi mazāko un nabadzīgāko novadu atbalstu ar mērķi sašķelt LPS. “Šķelšana ir zināmā mērā mērķtiecīgs process. Tā virzība uz pašvaldību ieņēmumu samazināšanu, ko centrālā valdība nu jau vairākus mēnešus īsteno, protams, var būt faktors, kas šķeļ,” “Top 10” sacīja LPS padomnieks Māris Pūķis.

Pašvaldības bijušas apņēmības pilnas cīnīties, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa pīrāga daļu tām palielinātu no 80% uz 85%. Šis nodoklis ir novadu un pilsētu galvenais ienākumu avots. Taču kad pašvaldību vadītāji pagājušajā nedēļā aci pret aci tikās ar premjeru Valdi Dombrovski un finanšu ministru Andri Vilku, pat nesākās kaulēšanās par nodokļa pārdali, jo valdība negaidīti nāca klajā ar piedāvājumu, kas tobrīd vairumam pašvaldību šķita vilinošs – valdība trūcīgajām pašvaldībām papildus piedāvāja 5,6 miljonus latu, bet 5,9 miljonus četrām lielajām pilsētām ar zemiem ienākumiem.

Šis piedāvājums iepriekš nebija apspriests un pašvaldību vadītāji tikuši pārsteigti pilnīgi nesagatavoti.

“Cik es esmu runājis ar kolēģiem, tad tur ir bijusi kaut kāda nesaprašana. Daudzi kolēģi pēc tam man teica, ka tā nav bijis domāts nemaz. Viņi vienkārši, neteiksim varbūt apmuļķoti, bet kaut kādā tādā, grūti pat izskaidrot, kāpēc tā nobalsojuši lielākā daļa,” raidījumam sacīja Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.

Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis uzskata, ka valdības vadītājam, finanšu ministram līdz beidzamajam brīdim izdevis noturēt šo piedāvājumu ļoti lielā slepenībā, kas izrādījās liels pārsteigums, un daļa deputātu tikai mājās bija sapratuši, ka reizē ar to tālākās sarunas beidzas.

Ja pašvaldības būtu cīnījušās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas palielināšanu, tās būtu ieguvušas līdz pat 58 miljoniem latu. “Valdība izmantoja pašvaldību tādu zināmu vājumu un apspēlēja vienos vārtos. Viņiem tas ārkārtīgi labi izdevās. Un šī te, nu teiksim, paraksta notirgošana notika ārkārtīgi lēti un ārkārtīgi nepelnīti pašvaldībām,” sacīja Kučinskis.

Rīgas dome apņēmusies lemt par izstāšanos no LPS, kas nozīmē, ka savienība zaudētu arī Rīgas dalības maksu – 50 000 latu, kas ir aptuveni desmitā daļa no LPS budžeta. Satraukums par Rīgas izstāšanos no Pašvaldību savienības izskan visā Latvijā, jo tas draud ar šīs organizācijas sairšanu – kāda jēga no tās, ja netiek pārstāvēta Rīga, kur dzīvo trešā daļa visu Latvijas iedzīvotāju un tiek saražota aptuveni pusi no visa iekšzemes kopprodukta.

Daudzu pašvaldību vadītāju pacietības mērs esot pilns, taču tā vietā, lai sekotu LPS masveida pamešana, izskan viedoklis, ka krīze ir jāizmanto, lai organizāciju padarītu spēcīgāku. Atklātā vēstulē partija “Reģionu alianse”, kurā ir pārstāvēti 27 pilsētu un novadu vadītāji, norāda, ka valsts pārvaldē notiek vēl nepieredzēti procesi, kas var novest pie pašvaldību lomas radikālas samazināšanās, ziņoja raidījums.

Lai saprastu, kā dzīvot tālāk, pirmie sarunu raundi notiks jau nākamnedēļ, kad no atvaļinājuma būs atgriezies LPS vadītājs Andris Jaunsleinis. Gaidāms, ka tad arī tiks izlemts, vai jāsasauc pašvaldību līderu ārkārtas tikšanās ar vienu mērķi – lemt par Pašvaldību savienības pastāvēšanu.

Jau ziņots, ka Rīgas domniekiem būs jābalso par mēra Nila Ušakova priekšlikumu izstāties no LPS. Viņš pamato, ka LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi aizstāvēt pašvaldību intereses.

26.septembrī LPS domes sēdē tika atbalstīts valdības piedāvājums nākamgad saglabāt esošo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā.

Nākamā gada valsts budžeta projekts ir iesniegts izskatīšanai Saeimā. Plānots, ka pirmajā lasījumā tas tiks izskatīts 22.oktobrī.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+