Ekonomika
Bizness

25% apsargu saņem atalgojumu, kas zemāks par minimālo algu 0


Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Foto: Evija Trifanova/LETA

Autors: Arnis Vērzemnieks, Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau ilgstoši vērš likumdevēju un par apsardzes nozari atbildīgo institūciju uzmanību uz nepieciešamajām pārmaiņām šajā jomā un aicina stingrāk iestāties pret komersantiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas.

Asociācijas ieskatā kā primārie jaunās Saeimas un valdības darbi ir minami nozares regulējuma pilnveide, kā arī vēl efektīvāka kontrole no uzraugošo institūciju puses, lai panāktu, ka šie komersanti vairs nevarētu darboties pelēkajā sektorā.

Apsardzes uzņēmumi, kuri tikai daļēji maksā nodokļus, ne tikai kropļo konkurenci un nozares kopējo tēlu, bet arī samazina iespējas klientiem saņemt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu. Tas ir jo īpaši būtiski situācijā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām ir ļoti augsts – aptuveni 40%.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem gandrīz puse jeb 49% no licencētajiem apsardzes komersantiem saviem darbiniekiem maksā algu, kas ir zemāka par valstī noteikto minimālo.

Savukārt 25% apsardzes jomā strādājošo cilvēku saņem atalgojumu, kas ir zemāks par minimālo algu.

Realitātē šie skaitļi ir kā apliecinājums milzīgajam ēnu ekonomikas īpatsvaram, jo ir maz ticams, ka šie uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā krietni mazāk par vidējo atalgojumu nozarē, jo par šādu atalgojumu tie nevarētu piesaistīt darbiniekus.

Mūsu ieskatā ir nepieciešama politiskā griba un atbildīgo institūciju iesaiste, lai šo situāciju mainītu.

DNKA ieskatā apsardzes nozare pašlaik ir ļoti necaurredzama. Būtiskākā problēma ir tā, ka trūkst detalizētas informācijas par Latvijā licencētajiem apsardzes uzņēmumiem.

Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka līdz 2019. gada pavasarim tiks ieviests Apsardzes darbības reģistrs, kurā būs apkopota informācija par apsardzes komersantiem. Pašlaik tirgū darbojas 440 licencēti apsardzes uzņēmumi, bet ir arī komersanti, kuri strādā bez licences, proti, nelegāli.

Asociācijas ieskatā šāda situācija tautsaimniecības nozarē, kas rūpējas par sabiedrisko drošību, nav pieļaujama, jo tai rada nopietnus draudus.

Satraucošāku situāciju rada arī tas, ka ir uzņēmumi, kuri nodarbina personas bez apsarga sertifikāta. Tas nozīmē, ka šie cilvēki nezina, kā rīkoties dažādās ārkārtas situācijās.

Īpaši sāpīgs jautājums apsardzes nozarē ir valsts un pašvaldību publiskie iepirkumi. Asociācijas ieskatā nav pieļaujama esošā situācija, ka publiskā sektora subjekti joprojām iepērk apsardzes pakalpojumus par zemāko piedāvāto cenu.

Tas veicina situāciju, ka pastāv uzņēmumi, kas ir negodīgi un cenu samazina uz t. s. aplokšņu algu un nodokļu nemaksāšanas rēķina.

Saistītie raksti

Šī iemesla dēļ asociācija joprojām uzskata, ka fiziskajā apsardzē vajadzētu aizliegt izmantot apakš­uzņēmumus, jo, izmantojot tos, ar dažādām nodokļu nemaksāšanas shēmām tiek apkrāpta valsts un darbinieki.

DNKA uzskata, ka, sniedzot fiziskās apsardzes pakalpojumus valsts un pašvaldību sektora pasūtītājiem, vajadzētu nodrošināt ikmēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu avansā ne mazākā apmērā, kā aprēķinot no visu pakalpojumu līgumā paredzēto piesaistīto apsardzes darbinieku minimālās mēneš­algas kopsummas.

Šādi grozījumi pasargātu darbiniekus un nodrošinātu, ka uzņēmumi godīgi nomaksā nodokļus.

LA.lv