Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

25 ES valstis vienojas par jauno fiskālās disciplīnas līgumu

Foto - LETA/AFPFoto - LETA/AFP

25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis šodien Briselē vienojās par jauno fiskālās disciplīnas līgumu, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke. Tomēr Čehija un Lielbritānija tam nepievienosies.

“No Latvijas viedokļa nav liela starpība, vai nepiedalās viena vai divas valstis. Būtiskais ir tas, ka tas ir “de facto” solis divu ātrumu Eiropas virzienā. [..] Ja divu ātrumu Eiropa sāk kļūt par realitāti, mums ir svarīgi būt Eiropas kodolā,” žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Šo līgumu parakstījušās valstis apņemsies sasniegt sabalansētu budžetu, ideālā gadījumā budžetu ar pārpalikumu. Strukturālais budžets, kas neietver tādus vienreizējus faktorus kā parādsaistību maksājumus un ekonomikas ciklu, jānosaka 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Savukārt valstis, kuru parādsaistības veidos zem 60% no IKP, saņems lielākas rezerves – līdz pat 1% no IKP strukturālajam deficītam.

Pēc premjera prognozēm, Latvija sabalansētu budžetu varētu panākt ne ātrāk par 2014. vai 2015.gadu.

Šodien panāktā kompromisa vienošanās paredz, ka valstis, kas nav eirozonā, varēs piedalīties paplašinātajos eirozonas samitos, kuros tiks spriests par plašāku jautājumu loku, bet ne tādos, kas veltītas tikai eirozonas jautājumiem.

Līgumā noteikts, ka tā pārkāpuma gadījumā neeirozonas valstij ar ES Tiesas lēmumu piespriestais naudassods 0,1% no IKP tiks ieskaitīts ES budžetā. Vienlaikus valstij, kas nav eirozonā, tostarp Latvijai, ir tiesības izlemt, vai tā vēlas pievienoties šim nosacījumam pirms iestāšanās eirozonā. “Es domāju šis jautājums ir vēl jāizdiskutē, lai varētu pieņemt gala lēmumu,” sacīja valdības vadītājs.

Līgumā paredzēts, ka ārējais parāds tiks īstenots atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem.

Jaunais līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas 12 eirozonas dalībvalstis.

“Es domāju mums bez liekas kavēšanās ir jāvirzās uz līguma ratifikāciju,” sacīja Dombrovskis. Saeimas Juridiskajam birojam tagad ir jālemj, ar kādu balsu vairākumu līguma ratifikācija var notikt.

Šodien panāktā vienošanās paredz, ka eirozonas valstis mēģina līgumu ratificēt, lai tas varētu stāties spēkā līdz 2013.gada 1.janvārim. Pēc stāšanās spēkā līguma normas ieteicams iestrādāt nacionālajos likumos.

Paredzēts, ka Latvijai nāksies iekļaut Satversmē normu, kas nosaka, ka Ministru kabinets budžeta jautājumus kārto sabalansēti. Saskaņā ar šo jauno normu darbotos Fiskālās disciplīnas likums, kuru patlaban Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā. Latvijai likumprojektā nāksies koriģēt strukturālā deficīta aprēķina formulu.

Tāpat ES līderi šodien pieņēma kopīgu paziņojumu par izaugsmei un nodarbinātībai draudzīgu konsolidāciju. “Pēdējo mēnešu laikā krīze ir iegājusi jaunā posmā: vidējā izaugsme palēninās, finanšu tirgi paliek nestabili un bezdarbs aug. Drastiskie līdzekļi krīzes pārvarēšanai ir sāpīgi. Šeit nav ātru risinājumu. Mūsu rīcībai ir jābūt noteiktai, pastāvīgai un plašai. Mums jādara vairāk, lai stātos pretim lejupslīdes riskam,” teikts kopīgajā paziņojumā.

Kā būtiskākās prioritātes ES līderi min spēcīgāku vienoto tirgu, jauniešu nodarbinātību un palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Martā gaidāmajā Eiropadomē tiks doti ieteikumi dalībvalstīm ekonomikas un nodarbinātības politikām, liekot īpašu uzsvaru uz pilnīgu zaļās izaugsmes potenciāla izmantošanu un ātrāku strukturālo reformu veikšanu, lai palielinātu konkurētspēju un radītu vairāk darba vietu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+