25 miljoni eiro pieaugušo izglītībai 0
Līdz pat 6. novembrim katrs strādājošais, kurš sasniedzis 25 gadu vecumu un vēlas apgūt jaunu profesiju vai prasmes, aicināts apmeklēt portālu www.macibaspieaugusajiem.lv/ un pieteikties mācībām.
Latvijas darba tirgū jau ilgstoši vērojama disproporcija: ir salīdzinoši daudz darbspējīgo – pat deviņi procenti –, kuri var veikt tikai mazkvalificētu darbu, jo ieguvuši vien pamatizglītību vai pat nav pabeiguši pamatskolu. Kopumā trešdaļai pieaugušo nav nekādas profesionālās kvalifikācijas. Savukārt daļa kvalificēto ieguvuši tādas profesijas, kas darba tirgū vairs nav pieprasītas. Tikmēr darba devēji sūrojas, ka viņiem trūkst kvalificēta darbaspēka.
Lai novērstu šo disproporciju un dotu iespēju pieaugušajiem apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas, Latvijā uzsākts īstenot Pieaugušo izglītības projektu. Tā ietvaros sešu gadu laikā pieaugušo apmācībā ieguldīs vairāk nekā 25 miljonus eiro. 21,5 miljoni eiro nāks no Eiropas Sociālā fonda, bet 3,8 miljoni no valsts budžeta. Tas gan nenozīmē, ka mācības būs pilnībā bez maksas. No projekta finansējuma tiks segti 90 procenti izmaksu, atlikušie 10 procenti būs jāmaksā pašam apmācāmajam. Tas tāpēc, lai projektā iesaistītajiem būtu lielāka motivācija mācības pabeigt. Cik tieši eiro par mācībām būs jāpiemaksā, atkarīgs no izvēlētās programmas. Lētākās izmaksās padsmit eiro, dārgākās – ap 200 eiro. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem gan mācības būs pilnībā bez maksas.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka ir jālauž stereotips, kas daudzos iesakņojies: ja esmu, piemēram, šoferis, tad tāds būšu visu mūžu, kaut arī, sēžot pie stūres, sāp mugura. Ir iespēja mainīt savu dzīvi.
Priekšroka – no 45 gadiem
Pieteikties mācībām varēs ar jebkādu iepriekšējo izglītību: tātad pat tie, kas nav pabeiguši pamatskolu, kā arī tie, kam ir profesionālā vai augstākā izglītība. Apgūt jaunu profesiju vai prasmes varēs jebkura vecuma pieaugušie – pat tie, kuri jau ir strādājoši pensionāri. Ja būs ļoti daudz mācītiesgribētāju, tad gan priekšroka tiks dota tiem, kam jau ir vismaz 45 gadi un kuri strādā vienkāršās profesijās, piemēram, apkopēji, sētnieki u. c., vai arī strādā pakalpojumu vai tirdzniecības sfērā, ir kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori vai izstrādājumu montieri. Šo profesiju gados vecākie pārstāvji iekļauti sociālā riska grupā. Tāpat priekšroka būs vismaz 50 gadus sasniegušajiem, kuri ieguvuši Nodarbinātības valsts aģentūras rekomendāciju dalībai projektā, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu.
Projekta pirmajā kārtā, kas nule uzsākta, piedāvā apgūt profesijas, kas nepieciešamas nozarēs, kurās visvairāk trūkst strādājošo: būvniecībā, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kokrūpniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās.
Metināšanu vai klūgu pīšanu?
Iespējams izvēlēties profesionālās tālākizglītības programmas, kurās mācoties 480 līdz pat 1280 stundas, iespējams iegūt jaunu profesiju un saņemt kvalifikācijas apliecību. Piemēram, Ventspils tehnikumā, mācoties 480 stundas un līdzmaksājot 156,6 eiro, var apgūt dažādas metinātāja profesijas.
Pieejamas arī profesionālās pilnveides programmas, kuras apgūstamas 160 līdz 320 stundās un kuru noslēgumā var saņemt profesionālās pilnveides apliecības. Šīs mācības paredzētas tiem, kam profesija jau ir, bet kas vēlas atjaunot savas zināšanas, piemēram, kokapstrādē iemācīties strādāt pie modernākiem darbgaldiem. Tā Rīgas Valsts tehnikumā (RVT) 160 stundās, piemaksājot 51,48 eiro, varēs apgūt mēbeļu izgatavošanas tehnoloģiju. Tāpat piedāvātas neformālās izglītības programmas, kas ir ne garākas par 159 stundām un kuru noslēgumā var iegūt sertifikātu. Šķiet, ka te ir visdaudzveidīgākais piedāvājums. Tā mācību centrā “Buts”, līdzmaksājot 18 eiro, 40 stundās var apgūt klūgu pīšanas prasmes.
Šīs un daļa citu piedāvāto izglītības programmu gan rada bažas, vai, tās apgūstot, tiešām iespējams kļūt noderīgākam darba tirgū. Projekta īstenotājas – Valsts izglītības attīstības aģentūras – direktore Dita Traidās skaidro: piedāvāto izglītības programmu saraksts tapa tā, ka vispirms izglītības iestādes – gan valsts tehnikumi un citas profesionālās izglītības iestādes, gan mācību centri sastādīja sarakstu ar programmām, ko tās projekta ietvaros varētu īstenot. Pēc tam attiecīgo tautsaimniecību nozaru, tātad darba devēju, pārstāvji piedāvājumu izvētīja. Dažas nozares mācību iestāžu piedāvāto sarakstu nav pārāk revidējušas, bet kādas citas nozares darba devēji visu piedāvāto izglītības programmu sarakstu noraidījuši un prasījuši piedāvāt ko citu.
Vai pieaugušie gribēs mācīties?
“Šī ir tikai pirmā projekta kārta. Skatīsimies, kā veiksies ar tā īstenošanu un, ja būs nepieciešams, veiksim arī izmaiņas programmu piedāvājumā,” stāsta D. Traidās. “Mēs pat nezinām, kāda būs pieaugušo atsaucība šim projektam, jo saprotam, ka strādājošiem cilvēkiem nav viegli atvēlēt laiku mācībām.”
Arī RVT izglītības metodiķis Guntars Loba uzsver: “Daļa mūsu tehnikuma piedāvāto izglītības programmu ir gan diezgan sarežģītas, gan laikietilpīgas. Taču, ja cilvēks vēlas uzlabot savu dzīvi, ir jāinvestē zināšanās.”
Turklāt mācību iestādes ir gatavas pielāgoties strādājošo dzīves ritmam. Tā RVT mācības piedāvās darbdienu vakaros un sestdienās.
Jautāts, vai tehnikumi ir gatavi uzņemt un apmācīt arī pieaugušos, G. Loba atbild: “Tehnikumi jau sen tam ir gatavi. Tāpēc labi, ka pieaugušos tagad stimulēs mācīties. Par ES fondu līdzekļiem ir iegādātas modernas iekārtas, iegādāti moderni darba galdi un mācību stendi. Tās jāizmanto ar pilnu jaudu. Tehnikuma audzēkņi iekārtas izmanto tikai līdz pulksten 16. Ļoti labi, ka vakaros un sestdienās pie šīm iekārtām mācīsies pieaugušie.” Viņš piekrīt, ka pedagogiem būs vairāk darba, taču varēs arī vairāk nopelnīt.
Izaicinājums gan būs pielāgoties katra pieaugušā iepriekšējam izglītības līmenim: profesionālās izglītības pedagogiem būs jāmāk apmācīt gan tos, kam vajag tikai uzspodrināt jau esošās zināšanas un apgūt kādu papildprasmi, gan tos, kam ir ļoti zems iepriekšējās izglītības līmenis.
