Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. maijs, 2013
Drukāt

26. maijā Gruzijā atzīmē 1918. gadā pasludināto Neatkarības dienu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Senās Kaukāza valsts valstiskuma saknes meklējamas pirms mūsu ēras, tā grieķu mitoloģijā bijusi vieta, uz kurieni argonauti devušies pēc zelta aunādas. Modernās Gruzijas neatkarība tika pasludināta 1918. gadā un ilga tikai trīs gadus, taču senā vēsture un neilgais neatkarības periods bija kā spēcīga gaisma, kas virzīja gruzīnus pretim neatkarības atgūšanai.

 

Par godu Gruzijas Neatkarības dienai lūdzu interviju jaunajam Gruzijas vēstniekam Latvijā Teimurazam Džandžalijam.

 

– Gruzijai ir sena vēsture. Pastāstiet par to, kur meklējamas Gruzijas valstiskuma saknes!

T. Džandžalija: – Senākie dati, kas saglabājušies līdz mūsdienām, liecina, ka 4. gadsimtā pirms mūsu ēras tika izveidota Ibērija, apvienojot vairākas valstis, kurās arī pirms tam dzīvoja mūsu senči. Ibērieši bija senie gruzīni. Viduslaikos mums bija cīņa par savu valsti, taču 12. gadsimtā iestājās Gruzijas zelta laikmets, kad mūsu karalistē valdīja karalis Dāvids, kuru dēvēja par Dāvidu Veidotāju. Tas bija uzplaukuma periods Gruzijas nacionālajai kultūrai, kas sakņojas kristietībā. Tajos laikos tika radītas skaistākās celtnes, piemēram, pareizticīgo katedrāles un dažādas akadēmijas. Gelati klosterī bija akadēmija, kurā varēja apgūt dažādas zināšanas cilvēki no visas karalistes. Pēc pusotra gadsimta Gruziju atkal sāka plosīt konflikti un tas bija saistāms ar mongoļu invāziju Eiropā. Līdz 18. gadsimtam bija periodi, kad Gruzija bija apvienota, un bija laiks, kad tā bija sadalīta mazākās karalistēs. Karu starp karaļiem nebija, taču bija cīņas, jo viņi vēlējās iegūt vairāk zemes. Mūsu vēsturē lielu lomu ir spēlējušas Persijas impērija un Otomāņu impērija. 18. gadsimtā mūsu vienīgie sabiedrotie bija Krievijas impērija, taču viņu spēki mums neatnāca palīgā, kad nelielajai karaļa Iraklija II armijai bija kauja ar lielo Persijas impērijas karaspēku. 19. gadsimtā Krievijas impērija pārņēma Gruzijas teritoriju.

Pēc 117 gadu dzīves Krievijas impērijā mēs 1918. gadā pasludinājām neatkarību, taču 1921. gadā Gruzijā iebruka sarkanās armijas karaspēks un demokrātiskajiem spēkiem, kas toreiz bija pie varas, bija jādodas trimdā. Pirms PSRS okupācijas mums tikai trīs gadus bija neatkarīga valsts, taču tā bija stipra emocionālā saite un atgādinājums nākamajām paaudzēm.

Pagājušā gadsimta 80. gados, kad sākās jaunā neatkarības kustība, simboli – karogi un emblēmas – bija tie paši, kas 1918. gadā.

– Kāda nozīme gruzīniem ir Neatkarības dienai?

– Mēs pēc ļoti ilga laika kļuvām atkal neatkarīgi. Ģimenēs par šo dienu māca, ka jābūt lepniem par neatkarību, jābūt lepniem par mūsu senčiem, kā arī tas ir atgādinājums neatkārtot pagātnes kļūdas. Tagad mums ir jāizvēlas nākotnes ceļš ar tādiem kaimiņiem un sabiedrotajiem, kas būs ar mums kopā arī grūtos laikos. Šajā dienā Gruzijā notiek militārās parādes. Cilvēki iziet ielās, kas ir izpušķotas ar valsts karogiem. Neiztiek arī bez tradicionālās Gruzijas virtuves un vīniem. Viena no galvenajām ielām Tbilisi – Rustaveli avēnija – kļūst šajā dienā par gājēju ielu, kur atrodamas arī dažādas izstādes.

– Jau iepriekš jūsu diplomāta karjera saistīta ar Latviju – jūs šeit 2007. gadā bijāt pirmais rezidējošais diplomāts Gruzijas vēstniecībā. Kā atceraties iepriekšējo pieredzi Latvijā?

– Latvijā biju no 2007. līdz 2011. gadam un līdz iepriekšējā vēstnieka Konstantīna Korkelias ierašanās laikam biju pagaidu pilnvarotais lietvedis. 2007. gadā Latvijā ekonomiskā situācija bija ļoti laba, mums jau tad bija perfektas politiskās un labas ekonomiskās attiecības. 2008. gadā Latviju skāra globālā ekonomiskā krīze, bet mums šajā gadā bija karš ar Krieviju, kas arī radīja ekonomiskās grūtības. Kopš 2010. gada ekonomiskās attiecības ar Latviju sāka atkal virzīties straujāk.

– Kad izcēlās karš starp Gruziju un Krieviju, jūs piedzīvojāt arī Latvijas iedzīvotāju gājienu uz vēstniecību Gruzijas atbalstam. Kādas bija sajūtas tolaik?

– Viss vēstniecības personāls no visas sirds ir pateicīgs latviešiem par izrādīto atbalstu. Atceros, ka tajā augusta dienā pie mums atnāca daudz cilvēku ar puķēm. Es latviešiem jautāju, un daudzi teica, ka neatceras, kad Latvijas atbalstam tik lielā skaitā cilvēki būtu izgājuši ielās.

Mēs esam lepni par Latvijas tautu, valsti un valdību. Saeima arī toreiz izplatīja paziņojumu kara nosodījumam, ko augstu novērtējām. Toreiz mana ģimene bija Tbilisi un netālu no galvaspilsētas atradās Krievijas karaspēks, tie bija grūti laiki.

– Kādus akcentus liksiet savā vēstnieka kadencē Latvijā?

– Mums ir perfektas politiskās attiecības, un vēlos pacelt Latvijas un Gruzijas ekonomiskās attiecības augstākā līmenī. Gruzija atrodas Dienvidkaukāzā 
un savieno Austrumus ar Rietumiem – caur mūsu valsti vijas nozīmīgi enerģētikas projekti un transporta koridori. Tikmēr Latvija atrodas Baltijas jūras krustcelēs. Šīs priekšrocības savstarpējā sadarbībā mums ir jāizmanto un jāveicina vairāk. Gruzijas aktualitāte pašlaik ir sarunas ar ES par Asociācijas līgumu, kurā ir arī Brīvā tirdzniecības līguma daļa. Mums ir svarīgi zināt, kā Latvija savulaik rīkojās, vedot sarunas ar ES, piemēram, juridiskā puse, jo sevišķi mūs interesē, kā veidot ekonomikas juridisko bāzi sadarbībai ar ES. Latvijas uzņēmēji zina, kā ieiet jaunos tirgos, viņu pieredze mūs ļoti interesē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+