Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. decembris, 2015
Drukāt

Koalīcija turpina atbalstīt “savējo” jumtus, tāfeles, baznīcas, rotaļlaukumus (9)

Foto - WikimediaFoto - Wikimedia

Neskatoties uz deputātu liegšanos un dievošanos, ka šogad nekādas “deputātu kvotas” vairs netikšot dalītas, pirmdien Saeimā galīgajā lasījumā lemjot par nākamā gada budžetu, viss notika, kā ierasts. Turklāt šoreiz deputātu favorītiem sadalīts pat vairāk līdzekļu nekā pērn – aptuveni 2,6 miljoni eiro.

“LA” jau pērn rakstīja, ka šāds naudas dalīšanas princips tiek kritizēts. Opozīcija minēja, ka partiju iesniegtajiem priekšlikumiem neesot nekādu kritēriju par to, cik tie ir ekonomiski pamatoti un vajadzīgi, un ka netiek domāts par valsti kopumā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers šo naudas sadali nosauca par pozīcijas deputātu “reklāmas projektiem”. Neraugoties uz ikgadējo kritiku, nekas nemainās – savējo aplaimošana Saeimas stilā kļuvusi tikpat tradicionāla kā Ziemassvētku dāvanas. Šogad pēc politiskām simpātijām sadalītā valsts nauda tika baznīcu torņiem, rotaļlaukumiem, teātriem, novada grāmatu izdošanai, inter­aktīvām tāfelēm, mūzikas instrumentiem, dažādiem pasākumiem un citiem projektiem.

Tā saukto deputātu kvotu aizstāvji gan apgalvo, ka tas taču nav nekas slikts. Sak, nauda vismaz netiek nozagta, bet tiek izmantota konkrētiem projektiem dažādos reģionos. Taču pretinieki norāda, ka šāds sadales mehānisms nav īsti korekts, jo atbalsts galvenokārt nonāk pašvaldībām, kuras kontrolē valdošo partiju pārstāvji, kaut arī citos novados ir tādas pašas vajadzības.

Kad pirmdien budžeta grozījumu skatīšana bija aptuveni pusē, sirds pilna bija sakrājusies arī Latvijas Reģionu apvienības Jurim Viļumam. “Es saprotu, ka Cēsīs un Jēkabpilī vajag stadionu, bet tādu vajag arī pierobežas pilsētā Kārsavā, lai vietējie jaunieši tur sportotu un robežsargi varētu trenēties. Nu kāpēc mēs nevaram pēc kaut kādas loģikas atbalstīt šos bērnu laukumus, sporta stadionus un tā tālāk? Lūdzu, kolēģi, nākamgad tā vairs nedariet!” no tribīnes teica opozīcijas deputāts Viļums, piedraudot, ka pretējā gadījumā nākamgad par katru priekšlikumu prasīs balsojumu, tādējādi pagarinot budžeta izskatīšanu. Koalīcijas vairākums par opozicionāra draudiem uzjautrinājās un turpināja kvotu dalīšanu.

Tradicionāli visaktīvāk šo iespēju izrādīties saviem vēlētājiem izmantoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti ar 72 priekšlikumiem par kopējo summu nedaudz virs viena miljona eiro. Individuālo priekšlikumu skaita rekords šogad pieder deputātam Jurim Vectirānam. ZZS pārstāvji galvenokārt dalījuši nelielas summas – pa vienam vai diviem tūkstošiem pēc iespējas lielākam skaitam projektu.

Salīdzinoši “Vienotībai” priekšlikumu ir mazāk, bet tie ir krietni vērienīgāki. Piemēram, Solvita Āboltiņa iesniegusi 10 priekšlikumus, tostarp gandrīz 150 000 eiro Rudbāržu pils renovācijai, 80 000 eiro Lestenes luterāņu baznīcas restaurācijai, 54 000 eiro ebreju biedrībai “Šamir” un citus.

Savukārt Nacionālā apvienība (NA) savas kvotas dalījusi galvenokārt pēc ideoloģiskiem apsvērumiem, priekšroku dodot projektiem, kas saistīti ar patriotisko audzināšanu, vēstures skaidrošanu un tamlīdzīgi.

Uz budžeta apstiprināšanas laiku parlamentā izveidojusies arī sporta entuziastu koalīcija no vairāku frakciju pārstāvjiem – Artis Rasmanis (ZZS), Jānis Upenieks (“Vienotība”), Jānis Ruks (LRA), Ivans Klementjevs (“Saskaņa”), Kārlis Krēsliņš (NA), Ainārs Mežulis (ZZS) un citi, kas prasīja līdzekļus dažādiem sporta projektiem.

No viņu priekšlikumiem tika apstiprināta iniciatīva piešķirt 250 000 eiro Jēkabpils Valsts ģimnāzijas sporta laukuma rekonstrukcijai un 952 000 eiro olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecībai.

Opozīcijas priekšlikumi lielākoties tika noraidīti, bet “Saskaņa” gadu gaitā iemanījusies izsisties cauri koalīcijas balsošanas mašīnai. Šogad atbalstu guvuši veseli desmit saskaņiešu priekšlikumi, tostarp aptuveni 85 000 eiro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vajadzībām, kā arī atbalsts vairākām Liepājas skolām, kas raksturīgi – mazākumtautību skolām. Citu opozīcijas partiju pārstāvji kuluāros gan smīkņā, ka tā esot koalīcijas pateicība par “Saskaņas” pakalpojumiem kritiskos balsojumos. Tomēr jāsaka, ka “Saskaņas” atbalstītie priekšlikumi bija sagatavoti ļoti rūpīgi, pamatoti ar aprēķiniem un tāmēm, lai nebūtu kur piekasīties. Bet arī tas ne vienmēr līdzēja. Piemēram, balsojumā deputātu vairākums noraidīja “Saskaņas” lūgumu piešķirt līdzekļus Elejas vidusskolai planšetdatoru iegādei, kamēr pozīcijas atbalstītās skolas tika gan pie planšetēm, gan sporta inventāra, gan interaktīvajām tāfelēm un pat 3D printera.

Tomēr liela daļa opozīcijas priekšlikumu bija iesniegti ar acīmredzamu vēlmi parādīt sevi kā labajiem, apzinoties, ka tie netiks atbalstīti. Piemēram, “Saskaņa” rosināja piešķirt 22 miljonus eiro veselības darbinieku algu paaugstināšanai, 32 miljonus eiro skolotāju algām un vēl pusotru miljonu kultūras darbinieku algām. Savukārt “No sirds Latvijai” prasīja 300 000 eiro Valsts probācijas dienesta darbinieku atalgojuma celšanai, bet tie visi tika noraidīti.

“No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba aģentūrai LETA teikusi, ka deputātu kvotu sadale liecina, ka budžeta pieņemšanas laikā notiek lēts politiskais tirgus. Viņa izteica nožēlu, ka kolēģi budžeta pieņemšanu saprot ar izdevīgu priekšlikumu atbalstīšanu sev tuvai pašvaldībai, taču nerīkojas plašāk un nesniedz nepieciešamo atbalstu, piemēram, biznesa attīstībai un veselības aprūpei. “Šāda valsts naudas dalīšana, kas atļauta daļai deputātu, ļoti izskatās kā koruptīva darbība, jo finansējums kļūst atkarīgs nevis no vajadzībām, bet no pazīšanās, kas nav pieņemama situācija un rada ļoti daudz jautājumu,” teica I. Sudraba.

Tālāk – atbalstu guvušie Saeimas deputātu priekšlikumi papildu līdzekļu piešķiršanai no 2016. gada valsts budžeta

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Tā nav bezatbildība, bet likuma pārkāpums. finanses biedrībām un Nodibinājumiem var piešķit tikai ar finanšu ministrijas atļauju. Bet kas gan ir likums likuma devējiem!

  2. Un nauda baznīcu jumtiem, lai baznīcēni pēc 3 gadiem balsotu par pareizo partiju – mācītājs no kanceles atgādinās, ka toreiz tāda un tāda partija vai tāds un tāds deputāts iedeva naudu, un arī nākotnē iedos, ja tikai baznīcēni balsos par šiem. Ož pēc korupcijas, kā arī pēc mācītāju un pensionāru uzpirkšanas.

  3. Šis ir labs!

    Nacionālās Apvienības frakcija panākusi sekojošo:
    “1200 eiro Cēsu novada pašvaldībai karogu mastu izgatavošanai un uzstādīšanai (trīs masti) pie Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas”

    Cēsu novadā valda partija Vienotība, kurai Cēsīs kopš 2013. gada pilsētas galvenajā ielā ir reģionālais birojs ar štata darbinieci. Birojs atrodas telpās, kuras iepriekš bija spiesta atstāt Jumavas grāmatnīca augstās īres maksas dēļ. Šajā birojā tiek rīkoti, piemēram, Adventes vainagu pīšanas kursi…

    Toties Vienotībai Cēsīs trūkst naudas, lai pie Cēsu skolas uzstādītu karoga mastus, un finansējums šiem mastiem ir jāmeklē Nacionālajai apvienībai.

  4. Nezinu vai tā drukas kļūda, žurnālistu neuzmanība, vai deputātu “dīvainība”, bet sasmīdināja sarakstā minētais, ka Bauskas novada pašvaldībai tiek piešķirti līdzekļi Iecavas vidusskolas muzeja izveidei. Bet Iecavas vidusskola jau daudzus gadus kā neatrodas Bauskas novadā. Ja tā ir kļūda, tad īsti freidiskā garā.

  5. Tā ir ļoti bezatbildīga koalīcijas deputātu rīcība attiecībā pret nodokļu maksātājiem un Latvijas tautu. Tie 4 miljoni ir aizņemta nauda par kuru gadiem ilgi būs jāmaksā procenti 3,5% nodokļu maksātājiem. Ja deputāti grib kaut ko dāvināt savam novadam vai saviem sponsoriem, tad tas ir jādara no katra personīgā naudas maka, nevis skolotāju, mediķu, policistu, pensionāru un invalīdu rēķina. Aicinu katru vēlētaju rakstīt savam deputātam vēstuli un atcelt šo bezatbildīgo aizņemto 4 miljonu eiro izšķērdēšanu, it kā savas reputācijas spodriņāšanai un reklāmai uz nodokļu maksātāju rēķina ar ilgstošiem procentiem turpmākos gados.

    • Tikai neskaud! Un atceries – skaudība latviešiem ir kā dzirnakmens kaklā, velk uz leju un neļauj pacelties.
      Tev žēl, ka vēl kāds tiltiņš, kāds baznīcas jumts, kāda filma, kāds parka soliņš?.. Citādi taču tāds nekas nebūtu izdarīts!

      Un atceries, ka ministriju ierēdņu sagatavotajos budžeta “papīros” tāpat ir liels subjektīvisms, aplamības, uzpūsti “bāzes” cipari, voluntārisms u.t.t.
      Tā kā saimnieks mums nav neviens un nekur, tad tieši tur daudz daudz vairāk naudas aiziet “pa kumeļa gatuvi” ne vienmēr zināmā virzienā. Un tad salīdzinot ar tiem 4 miljoniem, par kuriem dažiem ir melna skaudība, tad var droši teikt, ka tieši tie 4 aiziet konkrētām, derīgām un vajadzīgām lietām.

      • Tāpēc es esmu par kvotu dubultošanu – uz 8 miljoniem. Lai tie aiziet konkrētiem, nelieliem, bet derīgiem un vajadzīgiem darbiem. Jo tad katrā deputātā pamostas SAIMNIEKS, kādu mums Latvijā tik ļoti pietrūkst.

        • Tad varbūt visu budžeta naudu sadalīt šādā veidā un ministrijas likvidēt, bet nedaudz palielināt kontrolējošās institūcijas. Tad tautas daļa, kas izdzīvos un paliks vēl Latvijā pret parlamenta vēlēšanām izturēsies daudz nopietnāk un zaķīši varēs solīt un dot savējiem uz nebēdu…….. To sauc par korupciju un balsu pirkšanu. Nožēlojamā bezsmadzeņu koalīcija.

  6. Skatiet labāk nelikumības un savējo stutēšanu opozīcijas vadītajā Rīgas domē. Papētiet labāk krievvalodīgo mentalitātes izpausmes okupētajās zemēs.

Draugiem Facebook Twitter Google+