×
Mobilā versija
+6.0°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
28. februāris, 2018
Drukāt

2604 darba devēji: VID sīkāk par minimālās algas maksātāju sarakstu (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus – vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, aģentūrai LETA skaidroja VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti “0” ienākumi un “0” nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. “Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,” piebilda VID.

Uz jautājumu, kāpēc sarakstā iekļuvušas dažādas draudzes, biedrības, fondi, arodbiedrības, klubi un citas sabiedriskas organizācijas, VID norādīja, ka likums nosaka, ka sarakstā tiek iekļauti pilnībā visi darba devēji, kuri atbilst šī saraksta kritērijiem. Tādējādi, visi darba devēji (tai skaitā arī nevalstiskās organizācijas), kuri algo darbiniekus un iesniedz darba devēju ziņojumus VID, tiek analizēti, veicot aprēķinus un var tikt iekļauti šajā sarakstā.

“Iekļūšana sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda šos darba devēja ziņojumus – vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, jo saraksta algoritms ir balstīts uz šīs informācijas,” skaidroja VID.

Dienestā skaidroja, ka tie darba devēji, kuri ir iekļuvuši šajā sarakstā, nekādā gadījumā nav viennozīmīgi vērtējami kā aplokšņu algu izmaksātāji, jo ir dažādi faktori, kas var ietekmēt nokļūšanu šajā sarakstā. Galvenokārt par iemeslu uzņēmumu iekļūšanai sarakstā ir tas, ka šie uzņēmumi tiešām maksā saviem darbiniekiem algas, kas ir valstī noteiktās minimālās algas apmērā vai mazākas. Tāpat ir svarīgi, cik korekti un kvalitatīvi darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus. Šis saraksts pēc izstrādātā algoritma analizē darba devēju iesniegtos ziņojumus un atlasa tos darba devējus, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks.

VID norādīja, ka sarakstam ir gan informatīvs, gan preventīvs raksturs, jo tādejādi tiek veicināta darba devēju ziņojumu korekta aizpildīšana un darba algu apmēra pārskatīšana.

“Cilvēkam šādu papildu statistiku vēlams skatīt kopsakarībā ar citiem viņa paša rīcībā esošiem un publiskos avotos pieejamiem datiem, piemēram, informāciju par nodokļu maksātāju nodokļu parādiem. Ņemot vērā iepriekš minētos nosacījumus, tā varētu būt noderīga, izvērtējot darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, piemēram, palīdzētu pirms stāšanās darba tiesiskajās attiecībās apsvērt iespējamos riskus,” skaidroja VID.

Saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, informācija aprēķinam tiek analizēta no pārskata “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka VID publiskotajā sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, iekļauti 2604 darba devēji.

Informācija par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, ir pieejama, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

Sarakstā ir iekļauti uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, arodorganizācijas un profesionālās
organizācijas, dažādu Latvijā pārstāvēto konfesiju reliģiskās draudzes, individuālie komersanti un individuālie uzņēmumi, kooperatīvās sabiedrības un zemnieku saimniecības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, virkne mediju, kā arī citu nozaru uzņēmumi un fiziskās personas – darba devēji.

Atbilde uz Murka komentāru

Atcelt atbildi

Komentāri (3)

  1. kur tad var redzet tos” drankus” reklamejat,bet iespeja redzet nav.mana pieredze ir,darba devejs samazina slodzi,lai tik nebutu jamaksa,bet darbs jau paliek tas pats.kur te ir godaprats,vai ”ko es iedomajos”.

  2. ka valsts nosaka minimālo algu,kura it kā jāmaksā par to,ka kāds ir atnācis uz darbavietu,neatkarīgi no tā ,ko viņš ir padarījis.Varbūt VID vajadzētu publicēt arī to neapzinīgo sarakstus,kuri katru dienu neiet pie friziera vai kurpnieka un tādā veidā nedod iespēju pakalpojuma sniedzējam saņemt līdzekļus valsts noteiktās algas maksāšanai.Visi jau nemaz nav laka darba strādnieki ar noteiktu algu un prēmijām par darbavietā pavadītām stundām,ir jau arī tādi darba ņēmēji,kuriem kaut kas ir jārada,pēc tam jārealizē un tikai tad var sākt baudīt augļus.

  3. savdabīga pieeja – valsts nosaka minimālo algu (tātad tādu, ar kādu, viņasprāt, var izdzīvot), bet tad brīnās, ka kāds maksā tikai to 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+