Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
22. janvāris, 2012
Drukāt

28% policijā strādājošo nav nokārtojuši fiziskās sagatavotības normas

LETALETA

Policisti fiziskās sagatavotības normas nevar nokārtot sporta zāļu trūkuma dēļ, liecina Valsts policijas (VP) pārstāvju neoficiāli sniegtā informācija.

Obligātās ikgadējās fiziskās sagatavotības pārbaudes nav nokārtojuši 28% VP strādājošo, secinājusi Valsts kontrole (VK). VP atteicās komentēt šo rādītāju, tomēr atsevišķi VP pārstāvji, kuri nevēlējās, lai tiek minēti viņu vārdi, atzina, ka nevar prasīt labus fiziskos rādītājus, ja policistiem nemaz nav vietu, kur trenēties.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Rīgas Pašvaldības policijā (RPP), kur arī darbiniekiem ik gadu sevi fiziski jāpierāda, situācija ir daudz labāka. Ļoti reti gadoties, ka kāds policists nespēj nokārtot šos pārbaudījumus. Ja arī pie otrās reizes tas viņam neizdodas, dienests jāpamet.

VK revīzijā secināja, ka Iekšlietu ministrijā (IeM) izveidotā veselības aprūpes sistēma nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dienestā esošajām amatpersonām, jo struktūrās strādā darbinieki ar neatbilstošu fizisko sagatavotību, turklāt dienestā atrodas arī amatpersonas, kuras ilgu laiku nav veikušas veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību atbilstības pārbaudes.

Revīzijas laikā secināts, ka IeM dienestos esošo amatpersonu veselības stāvokļa un fiziskās sagatavotības novērtēšanas sistēma nenodrošina likumā noteiktā mērķa – dienestā atrodas amatpersonas, kuru fiziskā sagatavotība, veselības stāvoklis un psiholoģiskās īpašības atbilst noteiktajām prasībām, – sasniegšanu.

VK konstatējusi, ka 2010.gadā IeM padotības iestādēs 18% no dienestā esošajām amatpersonām nebija nokārtojuši fiziskās sagatavotības normatīvus, tajā skaitā 28% – Valsts policijā, 9% – Valsts robežsardzē un 1% – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Revīzija veikta par laika posmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam.

Policijā aģentūrai LETA norādīja, ka šos 28% pārbaudījumus nenokārtojušos policistus nevarot uzskatīt par tādiem, kuri nav spējīgi veikt konkrētus vingrinājumus. Šis cipars vairāk attiecoties uz tiem, kuri nemaz nav kārtojuši šīs pārbaudes, jo kontroles mehānisms īsti nedarbojoties. Līdzko “rokās tiek ņemta pātaga”, policisti sūdzoties, ka no viņiem nevar prasīt rezultātus, ja dienestam nav naudas pienācīgu sporta zāļu nodrošināšanai. Tāpēc arī stingras kontroles šajā jautājumā līdz šim neesot bijušas.

Oficiālus komentārus par VK revīziju VP nesniedza, norādot, ka to jau izdarījusi IeM. Savukārt IeM aģentūrai LETA apliecināja, ka ir saņemti desmit ieteikumi no VK revīzijā konstatēto nepilnību novēršanai, un šos ieteikumus ministrija apņēmusies ieviest konkrētos termiņos šī gada laikā.

Starp VK un IeM esot saskaņota visu desmit ieteikumu ieviešana. Tai skaitā paredzēts izstrādāt IeM iekšējo normatīvo aktu par ministrijas padotības iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fiziskā stāvokļa novērtēšanas kārtību, kā arī veselības un fiziskās atbilstības kontroli.

Fiziskās sagatavotības prasības IeM sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nosaka speciāli Ministru kabineta noteikumi. Prasības ir noteiktas atbilstoši amatpersonu dzimumam un vecumam. Piemēram, 29 gadus veciem un jaunākiem vīriešiem minimālās prasības, kas jāizpilda, ir šādas: 15,2-15,5 sekundēs jāveic 100 metru skrējiens, 27,7-27,9 sekundēs jāveic atspoles skrējiens – desmit reiz desmit metri, 15,30-16 minūtēs jānoskrien trīs kilometru kross.

Tāpat šīs grupas vīriešiem divās minūtēs jāspēj 38-45 reizes pacelt ķermeņa augšdaļu un nolaišanu jeb izdarīt vēdera presīti. Vīriešiem šajā grupā un svarā līdz 90 kilogramiem jāspēj vismaz piecas reizes pievilkties pie stieņa. Šīs ir minimālās prasības, par kuru veikšanu policists saņem vienu punktu, bet par augstākiem sporta rezultātiem visaugstākais punktu skaits ir desmit.

Jo policists vecāks, jo prasības zemākas, arī sievietēm noteiktās prasības ir mazākas nekā vīriešiem. Piemēram, 46 gadus vecām un vecākām sievietēm aptuveni četrās minūtēs jāspēj noskriet puskilometru, vienu reizi jāspēj piepumpēties, bet sešas līdz astoņas reizes – izpildīt vēdera presi.

RPP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašvaldības policistiem jāizpilda četras pozīcijas, lai viņi tiku pielaisti pie gala pārbaudījuma kārtošanas, kura rezultāti nosaka atbilstību vai neatbilstību dienesta pienākumu izpildei. Reizi gadā RPP darbiniekiem jāpierāda savas zināšanas pašaizsardzībā un speclīdzekļu pielietošanā, divreiz gadā notiek lietišķā jeb praktiskā šaušana, tāpat reizi gadā jākārto zināšanu tests par likumdošanas jautājumiem un reizi gadā jāveic fiziskās sagatavotības pārbaude. Ja visi šie pārbaudījumi veiksmīgi izturēti, var kārtot gala pārbaudījumu.

RPP darbiniekiem jāvar piepumpēties, veikt vēdera presi, vēl ir atspoles skrējiens, cīņas manekena nešana un kross. RPP ir analizēts, cik labi fiziski sagatavoti ir viņu darbinieki un secināts, ka rādītāji ir krietni augstāki par vidējo jeb noteiktās prasības policisti spēj izpildīt bez īpašām grūtībām.

Ja ar pirmo reizi netiek nokārtots fiziskais pārbaudījums, tad divu mēnešu laikā tiek izsūtīts paziņojums jeb atgādinājums par tā nepieciešamību. RPP vadība ļoti stingri raugoties, lai šie pārbaudījumi tiktu izpildīti. Ja atkārtoti kāds nespēj pierādīt savu varēšanu, viņam darbs jāpamet.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+