Mobilā versija
Brīdinājums +22.0°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
18. maijs, 2017
Drukāt

29 profesijās ārzemniekus varēs nodarbināt ar atvieglotiem nosacījumiem (3)

Foto AFP/Scanpix/LETAFoto AFP/Scanpix/LETA

Ekonomikas ministrija (EM) saskaņošanai nodevusi noteikumu projektu “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus”, kurā ietverts saraksta ar 29 profesijām, kurās varēs nodarbināt ārzemniekus ar atvieglotiem nosacījumiem.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) šo noteikumu projektu vērtēs, kad tas nonāks valdības darba kārtībā, aģentūrai LETA sacīja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM plāno pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, tomēr šādu pasākumu ietekme ir lēna un jūtams efekts būs redzams tikai ilgtermiņā. Tāpēc īstermiņā tiek apsvērti pasākumus, kas ļauj efektīvāk izmantot arī pieejamos ārvalstu darba resursus. Līdz ar to EM uzskata, ka nepieciešams nodrošināt tādus imigrācijas politikas mehānismus, kas kompensētu darbaspēka nepietiekamību Latvijas ekonomikas attīstībai nozīmīgās nozarēs, vienlaikus saglabājot nepieciešamos darba tirgus aizsargmehānismus.

Saskaņošanai nodotais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka tās profesijas, kurām tiks atvieglotas prasības nodarbinātības tiesību iegūšanai, tādejādi paātrinot darba atļauju ārzemniekiem noformēšanas procesu, kā arī palielinot augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā.

Sarakstā ietvertas tādas profesijas kā apstrādes rūpniecības jomas vadītājs, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji, zinātnieki, fiziķi un astronomi, matemātiķi, aktuāri un statistiķi, rūpniecības un ražošanas inženieri, būvinženieri, mehānikas inženieri, citur neklasificēti inženieri, elektroinženieri, elektronikas inženieri, specialitāšu ārsti, finanšu analītiķi, sistēmanalītiķi, programmētāji, tīmekļa lapu un multimediju veidotāji, lietojumprogrammu izstrādātāji, citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi, datu bāzu veidotāji un administratori, sistēmu administratori, datortīklu vecākie speciālisti, citur neklasificēti datu bāzu un tīklu vecākie speciālisti, elektortehnikas speciālisti, inženiermehānikas speciālisti, kuģu vadītāji un loči, gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti, gaisa satiksmes vadības dispečeri, gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti, vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti, kā arī datortīklu un datorsistēmu speciālisti.

EM skaidroja, ka atlasītajās profesijās darbaspēka nepietiekamība var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē. Par pamatu analīzei izmantotas EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, bet kā galvenās pazīmes profesiju atlasei šajā posmā iekļautas, pirmkārt, profesijā vidējā termiņā sagaidāms darbaspēka iztrūkums, otrkārt, attiecīgā profesija ir būtiska nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstībā.

No sākotnējā saraksta tika atlasītas tās profesijas, kur problēmas aizpildīt vakanci ir tiešā veidā saistītas ar darbaspēka trūkumu, nevis zemu atalgojuma līmeni profesijā. Analīzē tika izmantoti Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta dati par vakancēm, darba meklētājiem un vidējo atalgojumu profesijās. Kā viena no pamatpazīmēm profesiju atlasē iekļauta prasība, lai vidējā atalgojuma likme profesijā nebūtu zemāka kā vidējais līmenis attiecīgā profesiju pamatgrupā.

Minētais profesiju saraksts turpmāk tiks aktualizēts pēc nepieciešamības, ņemot vērā situāciju darba tirgū un EM aktualizētās regulārās darba tirgus prognozes.

EM skaidroja, ka regulējuma atvieglošana ir nepieciešama, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Saskaņā ar EM prognozēm, iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020.gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā.

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtajiem datiem, 2017.gada 31.martā Latvijā spēkā bija 4257 darba atļaujas ārvalstniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Uz kādiem idiotismiem ir gatavi mūsu Briseles pielideji !?! Dara visu lai vietējie aizbrauc un tik doma ka ievest visādus suda speciālistus -slaistus .

  2. Šajās profesijās netrūkst darbaspēka, bet gan darba devēji nevēlas palielināt algas esošajam darbaspēkam, tāpēc cer uz baltkrievu, ukraiņu un krievu programmētājiem, kas ļaus samazināt algu līmeni IT nozarē.

  3. Tas ir idiotisms! Atbildēt

    Cik daudz mūsu valstī ir bezdarbnieku? Ko? Kur ir valsts rūpes par saviem pilsoņiem? Kur? Materiālā nevielīdzība jau sen ir izkāpusi no pieņemamības rāmjiem. Un Tagad valstsvara aprūpē šo atsevišķo cilvēku sarausto bagātību, pareizāk sakot, šie bagātnieki tagad izmanto “varu”, lai nebūtu jādalās ar salaupīto. Pretīgi! Redzot šo visu, politiķi vēl uzdrošinās runāt par aizbraukušo mājās saukšanu. Uz kādām mājām? lai vergotu priekš zagļiem un mantraušiem? Lai maksātu nodokli no pensijas tikpat lielu kā “lLatvijas izlaupītājs:, kurš saņem t\ukstošus? Nesauciet sveštautiešus mūsu zemē, bagātību salaupījušie, bet gan dalieties ar tautu un samaksājiet valsti nesamaksātos nodokļus (proprocionalitātes princips)j par jums doto iespēju. Mūsu tauta, valsts ir maza un savest kārtībā to var ātri, bet vai ir vajadzīga šķelšanās pēc bagātības pazīmēm? Vai ir vajadzīgs kauna zīmogs visām tām ģimenēm, kuras ir laupījušas latviešu tautu? Vai ir vajadzīgs , lai šo zīmogu nestu jūsu bērni? Neapmierinātība aug un neviens drošības dienests laupītājiem nepalīdzēs!

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+