Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietā atbildīgie prokurori – Agris Skradailis (no kreisās), Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova.
Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietā atbildīgie prokurori – Agris Skradailis (no kreisās), Kaspars Cakuls un Jekaterina Kušakova.
Foto – Karīna Miezāja

30 neizmantotas iespējas, kā varēja novērst traģēdiju 6

Rīgas tiesu apgabala prokurori Jekaterina Kušakova, Agris Skradailis un Kaspars Cakuls ir pabeiguši savu darbu Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas lietā un nodevuši 80 sējumus Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Vēl nav zināms tiesas sastāvs, kas izspriedīs šo apjomīgo lietu, nav arī zināms, kur notiks tiesa, jo Rīgas tiesu namā Abrenes ielā nav tik lielas zāles, lai tajā varētu ietilpt gan apsūdzētie, gan cietušie, gan arī liecinieki. Tiesas priekšsēdētājas palīdze Jeļena Tretjakova sacīja, ka tiesas kanceleja šonedēļ apstrādā visus lietā iesaistīto personu datus un tikai pēc tam būs zināms tiesnesis, kura rokās šī lieta nonāks.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Bet tikmēr Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojums ir kļuvis par iemeslu kārtējiem partiju ķīviņiem. Nevis būtiskākās tā sadaļas, bet gan spriedelējumi par to, vai ziņojumā ir jāiekļauj morāli un politiski atbildīgo politiķu uzvārdi vai var iztikt bez tiem. Uzvārdu saraksts no sešpadsmit ir sarucis līdz septiņām personām un nu jau aizgājis tik tālu, ka komisijas vadītāja Ringolda Baloža vakar sasauktajā preses konferencē neviens koalīcijas deputāts (izņemot Kārli Krēsliņu no Nacionālās apvienības) nepiedalījās.

“Tauta gaida no mums atbildīgu rīcību, daudzi gaida skaidru nostāju. Ja svītrosim visus, nebalsos opozīcija, izņemot “Saskaņas” deputātus. Savukārt, ja uzvārdus atstāsim, nebalsos koalīcija un arī “Saskaņa”,” pauda R. Balodis.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Valdības uzdevums ir izglītot sabiedrību. Šis uzdevums nav izpildīts, un tā ir politiķu morālā un politiskā atbildība. “Vienotība” un “Saskaņa”, divas pretējas partijas, sadodas rokās, lai slēgtu ārā uzvārdus,” sašutis ir Artuss Kaimiņš (Latvijas Reģionu apvienība), kurš bija uzvārdu iekļaušanas idejas autors. Viņš norādīja, ka Ints Dālderis (“Vienotība”), kurš aktīvi iestājās par uzvārdu izsvītrošanu no gala ziņojuma, būdams komisijas sekretārs, katru mēnesi esot saņēmis 240 eiro pie savas deputāta algas un vienīgais, ko esot par šo piemaksu izdarījis, lūdzis izņemt no ziņojuma uzvārdus.

“Ir tāds Mērfija likums: tas, kurš nestrādā, tam ir plāns, kurš nostrādā,” Kaimiņa sacīto paspilgtināja Balodis.

Savukārt deputāts Krēsliņš uzsvēra, ka Latvijā galvenais mīnuss esot tas, ka mums nav līdzsvara starp tiesībām un atbildību. “Tas bija viens no iemesliem, kāpēc piekritu strādāt šajā komisijā. Kā karavīrs zinu, ka vienmēr komandieriem ir daudz tiesību, bet viņi uzņemas arī atbildību par savu padoto pieļautajām kļūdām. Bijušais valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir pateikuši, ka uzņemas politisko atbildību, jautājums ir par to, vai mēs vēl kādu pieliekam klāt.

Es runāju nevis par pozīciju vai opozīciju, bet gan loģiskumu, un tas ir ļoti vienkāršs. Tas nenozīmē, ja Valsts būvinspekcija nebūtu likvidēta, nenotiktu Zolitūdes traģēdija. Varbūtība, ka nenotiktu, pieaugtu. Bet jāatzīst, ka tas bija kļūdains lēmums un šim lēmumam bija autori. Latvijā bieži sanāk, ka kļūdas ir bārenītes, bet panākumiem ir daudz vecāku. Gribētos, lai kļūdas nepaliktu par bārenītēm, bet tiktu nosaukti uzvārdi personām, kas tās pieļāva,” atzina Krēsliņš.

Deputātu strīdi ir noveduši pie tā, ka ziņojuma atklātās problēmas, ko būtu jāsāk steidzami risināt, palikušas otrā plānā. Neviens vairs nerunā par būvniecības speciālistu izglītības kvalitātes celšanu, par nepieciešamajām pārmaiņām Publisko iepirkumu likumā, par labojumiem Būvniecības likumā… Izmeklēšanas komisija sadarbībā ar celtniecības jomas nevalstiskajām organizācijām, kā arī augstskolu mācībspēkiem ir izpētījusi būvniecības speciālistu sertifikācijas kārtību, kur atklājusi būtiskas nepilnības un trūkumus un izvirzījusi valdībai un Saeimai priekšlikumus to novēršanai. Komisija iedziļinājusies arī būvizstrādājumu problēmās, secinot, ka valsts institūcijas nekontrolē, vai būvizstrādājumi tiek pareizi lietoti. Ja komisijas vairākums nobalsotu par gala ziņojumu, nebeidzami daudz darba būtu gan parlamentam, gan valdībai, lai sakārtotu būvniecības vidi valstī.

Reklāma
Reklāma

Komisijas ziņojuma saturu, ko gatavoja deputāts Balodis kopā ar saviem studentiem, topošajiem juristiem, pozitīvi vērtē gan Ints Dālderis, gan Inguna Rībena (Nacionālā apvienība), kuri ir pret konkrētu politiķu uzvārdu ierakstīšanu gala ziņojumā. Dālderis uzskata, ka komisijai nevajadzētu tēlot tiesu un ka neviens komisijai neesot deleģējis tiesības noteikt atbildīgās personas, tāpēc šāda “ākstīšanās” jābeidzot. Savukārt deputāte Rībena norādīja, ka morāles un tikumības (šā vārda visplašākajā nozīmē) krīzē, kāda vērojama Latvijā, ir iesaistīts ļoti daudz cilvēku, ne tikai traģēdijas laika valdības politiķi. Neapšaubot traģēdijas laikā pie varas esošo politiķu morālo un politisko atbildību, Rībena atzina, ka tās smagums ir jānes arī iepriekšējām valdībām un politiķiem, kas noveda valsti līdz krīzei. Arī pašvaldībām, kas neiebilda pret Valsts būvinspekcijas likvidāciju, celtniekiem, “Maxima” īpašniekiem un galu galā visaptverošai alkatībai un naudas dieva turēšanai pāri visiem citiem dieviem.

I. Rībena: “Iespējams, komisijas darbs ir jāturpina un šajā kopējās atbildības ķēdē jāizskata ļoti daudzu cilvēku morālā atbildība. Nevar aprobežoties tikai ar dažu uzvārdu izraušanu no kopējā konteksta.”

Šonedēļ komisijas priekšsēdētājs Balodis tikšoties ar Nacionālās apvienības līderi Raivi Dzintaru, bet nākamnedēļ – ar ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani, lai glābtu ziņojumu ar koalīcijas partiju spices atbalstu.

Uzziņa

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir deviņi apsūdzētie:

1. Ivars Sergets, ēkas būvinženieris;

2. Andris Gulbis, veikala projekta būvekspertīzes veicējs;

3. Andris Kalinka, veikala projekta arhitekts;

4. Staņislavs Kumpiņš, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs;

5. Mārtiņš Draudiņš, būvuzraugs;

6. Marika Treija, Rīgas pilsētas būvinspekcijas juridiskās nodaļas būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte;

7. Aija Meļņikova, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietniece;

8. Jānis Balodis, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks;

9. Inna Šuvajeva, SIA “Maxima” darbiniece.

Juridiskās personas, attiecībā pret kurām uzsākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai:

1. SIA “HND Grupa”;

2. SIA “Arhitektu firma “KUBS””;

3. SIA “Re&Re”;

4. SIA “CMConsulting”;

5. SIA “MAXIMA Latvija”.

Kopumā kriminālprocesā par cietušajiem atzītas 263 personas.

Kopējais piedzenamo kompensāciju apmērs – 155 miljoni eiro.

Prokurors Agris Skradailis: “Būvniecības procesa laikā pastāvēja vismaz 30 gadījumu, kad bija iespējams šo procesu apturēt un novērst jumta konstrukcijas sagrūšanu. Aizdomājieties par šo skaitli – 30 – un izdariet secinājumus, kādā apmērā ir pieļauti šie pārkāpumi, kādā apmērā izpaudusies nevērība un nolaidība. Reizēm pat nākas uzdot retorisku jautājumu: cik šādiem gadījumiem jāpastāv, lai kāda no iesaistītajām personām ievērotu viņa atbildības sfērā noteikto un pienācīgi izpildītu savus pienākumus, nevis rotaļātos ar cilvēku dzīvībām.”