Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. septembris, 2013
Drukāt

30 panākumu receptes medībām piebarošanas vietā

"Medības""Medības"

30 panākumu receptes medībām piebarošanas vietā
Mežacūkas iecirknī! Kā padarīt prognozējamu šo brīžam neaprēķināmo dzīvnieku rīcību? Ar piebarošanu! Jenss Pēteris Burkharts sniedz 30 padomus, lai medības piebarošanas vietās būtu veiksmīgas.

Vai jūs zināt kādu medību iecirkni, kurā dzīvo mežacūkas, kas netiek piebarotas? Tādu ir ļoti maz. Tātad ir vērts apkopot informāciju par šo iecienīto medību metodi. Sāksim ar jaunas piebarošanas vietas iekārtošanu, bet pēc tam pievērsīsimies aprīkojumam, tam, kā izvairīties no kļūdām, kā arī labiekārtošanai un barības izvēlei. Sniegšu arī padomus, ko darīt tad, ja galīgi neveicas.

Padomi piebarošanas vietas ierīkošanai

1. Piebarošanas vietu skaits. Vispirms rūpīgi jāapsver, cik piebarošanas vietas iecirknī ir nepieciešamas. Daļēji ierobežojumi ir noteikti aizsargājamās teritorijās, kā arī “Latvijas valsts mežu” nomas platībās. Labāk, ja iecirknī ir četras labi apmeklētas barošanas vietas, nevis astoņas, kur dzīvnieki praktiski nenāk.

2. Kur nav ieteicams piebarot. Nekādā gadījumā nedrīkst dzīvniekus piebarot tūristu pulcēšanās vietu, automašīnu stāvlaukumu, bērnu rotaļlaukumu un dzīvas satiksmes autoceļu tuvumā. Tur tos traucēs cilvēku klātbūtne un neizbēgamas būs nepatikšanas. Pirms piebarošanas vietas ierīkošanas rūpīgi jāizpēta medību iecirkņa karte.

3. Vietas izvēle. Jau pāris dienas pēc ierīkošanas mežacūkas ieradīsies piebarošanas vietā, kas atrodas dzīvnieku taku krustpunktā. Vai jūsu medību iecirknī ir šādas vietas? Pārdomājiet un visu apsveriet.

4. Apgaismojums piebarošanas vietā. Parasti dzīvnieki šīs vietas apmeklē krēslas stundās vai naktī. Tātad svarīga lieta ir gaisma. Dienā pārbaudiet, cik labi saules gaisma piekļūst izraudzītajai vietai. Tikpat intensīvi te naktī spīdēs mēness. Pirms celtniecības un ierīkošanas darbu sākšanas pasēdiet pilnmēness naktī izraudzītajā vietā saliekamā kancelē.

5. Valdošais vēja virziens barošanas vietā. Tikpat svarīgi kā apgaismojums ir valdošie vēja virzieni. Ja iepriekš ierīkotajā piebarošanas vietā pārsvarā pūš rietumu vējš, ir vērts jaunu vietu izvēlēties rajonā, kur valdošais ir austrumu vējš. Vēja virziena noteikšana: dienā tur aizdedziniet dūmu sveci vai eļļas lampiņu, lai redzētu, kāda virziena vēji vairāk jūtami. Jo īpaši mežā vēja virziens mēdz būt mainīgs.

Piebarošanas vietas aprīkošana

1. Medību tornis piebarošanas vietā. Darbošanās piebarošanas vietā galvenokārt norit pustumsā, bet īpašu pacietību prasa medības uz gaidi. Pacietīga gaidīšana tornī parasti mums saistās ar ilgu sēdēšanu, kas nav apvienojama ar neērtu sēdekli un pārlieku salšanu. Tas nozīmē, ka nepieciešama slēgta kancele. Tomēr nav jau jāceļ sargtornis. Lai cik augsts būtu tornis, pilnībā no vēja izvairīties nav iespējams. Turklāt – jo zemāk sēžam, jo bieži vien labāk ir redzams medījums.

2. Vēja virziena izmaiņas piebarošanas vietā. Ja jau dienā esat parūpējies, lai piebarošanas vietā būtu sagādāts viss nepieciešamais, medības neizjauks arī vēja virziena maiņa. Ja vien tas ir iespējams, izveidojiet alternatīvu labākās piebarošanas vietas tornim. Galveno rietumu vējam pielāgoto kanceli var papildināt ar mazāk ērtām pieslienamajām kāpnēm austrumu virzienā.

3. Šaušanas distance piebarošanas vietā. Šāviena attālumam jābūt nelielam. Diezgan daudzi profesionāļi izvēlas skrošu šāviena attālumu – apmēram 30 metrus.

4. Ierocis medībām piebarošanas vietā. Mūsdienās atšķirības starp pievilināšanas un piebarošanas vietām ir plūstošas. Mežacūkas parādās arī “vilku barotavās”, savukārt jenotsuņi un āpši ierodas pārnadžu piebarošanas vietās. Ideāli piemērots ir ierocis, kas aprīkots ar optiku, kam liela gaismas izšķirtspēja.

5. Taka uz torni. Ir jāparūpējas, lai kanceli varētu klusi sasniegt un tikpat klusi aiziet no tās. Tas nozīmē, ka nāksies ierīkot speciālu taku.

6. Zemes virsma un pamatne. Gaiša zāle/smiltis palīdzēs labāk ieraudzīt, notēmēt un trāpīt medījumam. Ja jāizvēlas starp divām ierīkošanas vietām, ieteicams izraudzīties to, kur ir gaišas smiltis vai gaiša zāle.

7. Barošanas vietas novērošana. Uzskatu, ka katrā piebarošanas vietā vajadzētu būt novērošanas kamerai! Tā kā jebkurā gadījumā piebarošanas vietu nākas bieži apmeklēt, piemēram, lai izliktu barību un citu darbu veikšanai, kameras pārbaudīšanai nav jāvelta daudz lieka laika un dzīvniekiem netiks radīts papildu stress.

Kā izvairīties no kļūdām

1. Kļūdas piebarošanas vietas ierīkošanā. Ko darīt, ja iecirknī jau ir piebarošanas vieta? Tagad ir pienācis īstais brīdis kritiski izvērtēt, cik tā laba. Apciemoju kāda mana medību biedra iecirknī ierīkotu piebarošanas vietu. Te galvenokārt aug skujkoki. Dažviet atrodami pat samērā lieli biezokņi. Kur atradās piebarošanas vietas? Tieši biezokņos. Tā vien gribas uzsaukt – prom no turienes! Ar nepareizi izvietotām piebarošanas vietām un rosīgu ikdienas darbību to tuvumā šis mednieks praktiski bija jau iepriekš iepro­grammējis neveiksmīgas medības, samazinot dzīvnieku daudzumu! Kādēļ tā? Jau viņa priekšgājējs piebaroja dzīvniekus turpat, un lieli medību torņi bija uzcelti, kur ērta piebraukšana ar automašīnu. Paša rokām vien radītas neveiksmes.

2. Iekārtošanas kļūdas. Nepareiza var būt ne tikai vietas izvēle dzīvnieku piebarošanai, bet arī tās iekārtošana. To apliecina divas kartes. Pirmais piebraucamais ceļš ir jau iepriekš bijušais, tradicionālais. Tas ved krustām šķērsām pa visu mežu. Katrs brauciens pa šo ceļu pamazām radīja apstākļus, ka aļņi, staltbrieži un mežacūkas šajā vietā apmetās aizvien retāk. Bija radusies nepieciešamība ierīkot jaunu ceļu (skatīt apakšējo karti). Jaunais ceļš ir daudz saudzīgāks un dzīvniekus traucē mazāk. Tas nozīmē, ka ir vērts mainīt ceļa izvietojumu un vecās mednieku tradīcijas.

3. Piebarošanas vietas kontroles kļūdas. Lūk, nākamais piemērs, nosauksim to par nedēļas nogales “lamatām”: piektdienā beidzot atgriežamies medību iecirknī. Ko darām vispirms? Mēs atkal līkumojam pa mežu, braucam kā traki un radām nemieru. Tādēļ stirnu un staltbriežu bari pamet mūsu iecirkni. Troksnis traucē arī varenajiem mežakuiļiem, tas ir par daudz pat vientuļajiem jaunuļiem. Dzīvnieki dodas meklēt mierīgāku vietu. Šī parādība, kad no meža pazūd liela daļa medījamo dzīvnieku piektdienās, izraisa nopietnas pārdomas ne vienā vien medību iecirkņa īpašniekā. Un tas diemžēl tā notiek daudzviet. Tātad dodieties uz mežu nedēļas nogalē, pārējo laiku ļaujiet dzīvniekiem baudīt mieru. Tad pēc mierīgajām darbdienām iegūsiet ne vienu vien skaistu medījumu. Tikai neaizdzeniet dzīvniekus atkal projām. Tā vietā pēc agrām medībām tornī svētdienas rītā varbūt vienkārši pavērojiet apkārtni.

4. Piebarošanas meistars. Ja ir vēlēšanās medīt jau sagatavotā piebarošanas vietā, bet medību iecirknis atrodas tālu no dzīvesvietas, tad neiztikt bez palīga piebarošanā. Šā cilvēka uzdevums: jau pāris dienas iepriekš izlikt jūsu piebarošanas vietā barību.

Padomi piebarošanas vietas pagaidu pārvietošanai

1. Piebarošanas alternatīva. Jebkuras dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir ļoti vilinošas mežacūkām. No augšas krīt ozolzīles, apakšā vilina auglīga trūdzeme ar sliekām. Te ir viss, kas vajadzīgs. Ieteikums – iet pašiem tur, kur uzturas cūkas. Veiksmīgas būs arī medības uz gaidi mežmalā blakus tīrumam, kur var uzstādīt pārvietojamu torni.

2. Gardumi piebarošanai. Šoreiz galvenais ir dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas. Var ieteikt izvietot slēpni blakus pievilināšanas vietai ar tur izliktām dzīvnieku iekšām. Varbūt varam piebarošanas vietā barības krājumus papildināt ar jau iepriekš sagatavotu dzīvnieku barību? Galu galā mūsdienās ir daudz dažādu iespēju pievilināt medījumu, atliek tikai mazliet padomāt. Bet varbūt jūsu rīcībā ir tādi gardumi kā rieksti vai kaltēti dārzeņi? Noderēs viss. Tikai neķerieties pie zivīm. Zivis vispār nevajadzētu izmantot piebarošanas vietās, jo tā jūs aizbaidīsiet stirnas un briežus, kuri līdz šim apmeklējuši jūsu piebarošanas vietu, kur pieejama dubļainas lāmas, barības un laizāmā sāls kombinācija.

3. Pamatnosacījumi piebarošanas vietā. Nekas tā nepiesaista savvaļas dzīvniekus piebarošanas vietai kā miers un klusums! Sevi lieliski ir apliecinājis princips, ka piebarošanas vietā valda miers, kuru retumis pārtrauc tikai medības. Sadaliet iecirkni zonā, kur notiek intensīvas medības (te piebarošanas vietas nedrīkst ierīkot), un saudzējošu medību zonā.

4. Bietes piebarošanai. Piebarošanas vietās daudz izliek kukurūzu, tomēr izmanto arī bietes. Tas jau drīzāk izskatās pēc dzīvnieku nobarošanas. Bietes pie torņa lielākajai daļai citu meža apmeklētāju izskatās kā ļaunprātība, tādēļ, ticiet man, bez tām var iztikt.

Ko darīt, ja dzīvnieki piebarošanas vietu neapmeklē

Recepte piebarošanai. Ja ražas laikā mežacūkas izvairās no pievilināšanas vietas, sagaidīsim tās ar īpašiem gardumiem.

1. Piebarošanas vietas maiņa. Ražas novākšanas laikā, kā arī rudenī un ziemas sākumā dzīvnieki piebarošanas vietu neapmeklē vispār vai tur ierodas reti. Kukurūzas raža ir daudz lielāks kārums. Tas nozīmē, ka tagad piebarošanas vietu funkcijas ir pārņēmuši ozoli, tādēļ sēdēsim slēpnī šajās vietās! Paņemiet slēpņa sēdekli, izpētiet, kādi ir valdošie vēja virzieni un iekārtojieties pie kāda veca ozola. Barība dzīvnieku pievilināšanai bez maksas birs no augšas.

2. Recepte piebarošanai. Tomēr jūs varat arī šajā laikā pievilināt dzīvniekus citur ar ozolzīlēm; pirms tam tās vairākas dienas mērcējiet sālsūdenī (citi piebarojamo materiālu mērcē ūdenī, kam pievienoti “Maggi” kubiņi), vārdu sakot, lieciet lietā izdomu. Pajautājiet jebkuram makšķerniekam, kā viņš sagatavo mīklu, ko likt uz āķa, – arī šajā gadījumā jūs iegūsiet milzum daudz recepšu. Izmēģiniet jaunas lietas.

3. Sabojāta barība. Ko darīt, ja kukurūza zem pārsega ir sapelējusi? Likvidējiet barotavu, bet pirms tam paskatieties, ko rāda novērošanas kamera. Nekādā gadījumā neatstājiet sabojātu un sapelējušu barību, bet gan visu iztīriet.

4. Piebarošanas vietas uzlabošana. Ieteicams papildināt piebarošanas vietu ar laizāmo sāli. Tas tāpat kā dubļaina lāma vai peļu mājiņa turpinās pievilināt medību dzīvniekus. Šāda kombinācija ir atrodama mūsu labākajās pievilināšanas vietās iecirknī!

5. Piesardzība piebarošanas vietā. Daži varbūt grozīs galvu, tomēr man ir bijuši šādi nebūt ne patīkami piedzīvojumi… Vai piebarošanas vietā ir jāsmēķē? Vai blakus tai ir jāčurā? Vai tieši te ir no mašīnas jāizlaiž suns, kas pacels pakaļkāju pie tuvākā koka? Es esmu pārliecināts, ka mežacūkas tāpat jau ir sapratušas sakarību starp kukurūzu piebarošanas vietā un cilvēku. Tādēļ nav nekādas vajadzības tīšuprāt kaitināt dzīvniekus.

Padomi, kā 
ierīkot/uzturēt piebarošanas 
vietu

1. Barība. Ko izlikt? Skaidrs, ka galvenā barība ir kukurūza. Pamēģiniet piebarošanas vietā izlikt ozolzīles, īpašās barības dzīvniekiem, citus kārumus. Ir vērts eksperimentēt ar dažādu barību.

2. Pārsegs barībai. Vienmēr pārklājiet barību. Ar plašu žestu berot barošanas vietā kukurūzu, jūs pabarosiet tikai putnus. Pārklāšanai noder koka plāksnes, koka stumbrs vai laukakmeņi. Nav reti gadījumi, kad laukakmeņi pamodina mednieku tornī brīdī, kad uz tiem uzkāpj mežacūkas.

3. Piebarošanas vietas uzlabošana. Pārdomājiet, kā vēl jūs varētu padarīt piebarošanas vietu pievilcīgāku dzīvniekiem. Visās mūsu piebarošanas vietās izliekam laizāmo sāli, bet divās vietās esam ierīkojuši pat dubļu peldes. Trīs lietas – barība, sāls un vieta, kur izvārtīties dubļos, – ir kā magnēts savvaļas dzīvniekiem. Nekas nav labāks par šo kombināciju. Katrā piebarošanas vietā viegli un ātri var izlikt laizāmo sāli un koka darvu, kur berzēties. Ja ir iespējams, var uzbūvēt peļu mājiņu vai ieviest kādu citu izgudrojumu. Mežacūkām peles ir gardums, tādēļ mazo dzīvnieciņu klātbūtne ir neatvairāms vilinājums. Pavisam vienkārši sanaglojām trīs eiropaliktņus, starp tiem sabāzām salmus un visu konstrukciju apbārstījām ar kviešu graudiem.

4. Nodarbināšana. Mežacūkas ir kaislīgas racējas. Paņemiet metāla stieni un ieduriet to zemē, lai izveidotu dziļu caurumu. Ar piltuvi ieberiet tur nedaudz barības. Atliek tikai uzlikt vāku, un jūs ar nelielu barības daudzumu uz ilgāku laiku piesaistīsiet mežacūkas barošanas vietai.

5. Gaišāka vieta. Blakus barošanas vietai noliku salmu rulli, ko apbārstīju ar labības graudiem. Cūkas to aktīvi plosīja, cerot tikt pie pelēm un graudiem. Beigās rullis tika saplosīts un salmi izkaisīti pa zemi. Tagad, pateicoties pašu mežacūku pūlēm, zemes virsma piebarošanas vietā ir gaiša.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+