Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. oktobris, 2012
Drukāt

30 stāvu ferma var nodrošināt ar pārtiku 10 000 cilvēku

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš

Jaunāko izgudrojumu strauja ieviešana lauksaimniecībā ir sarežģīta. Vienas spožas idejas paliek utopijas līmenī, citas izgāžas, un tikai dažas realizējas. Tāpat ir ar vertikālajām siltumnīcām. Kāpēc radīt vertikālas, ja uz zemes ir tik daudz neizmantotu platību? 


 

Pārapdzīvotība 
dzen ražošanu 
stāvus debesīs

Tam idejas autori atrod vairākus pamatojumus. ANO zinātnieki aprēķinājuši, ka Zemes iedzīvotāju skaits 2050. gadā būšot vismaz deviņi miljardi, par trīs miljardiem vairāk nekā šobrīd.

Lai pabarotu šos trīs papildu miljardus, izmantojot tradicionālās lauksaimniecības metodes, vajadzētu 10 miljardus hektāru jaunas lauksaimniecības zemes. Tik daudz brīvas zemes nav un nebūs.

Tāpat prognozē, ka pēc 50 gadiem 80% Zemes iedzīvotāju dzīvošot pilsētās. Rodas strupceļš, no kura radās “vertikālo fermu” ideja, kas nav jauna, jo jau senlaikos pasaulslavenie Babilonas Semiriādas gaisa dārzi pacēlušies spirālveidīgi daudzstāvu augstumā.

 

Šobrīd vertikālās siltumnīcas atradušas savus piekritējus Zviedrijā, un Stokholmā bāzējas firma “Plantagon International AB”, kas ir neapšaubāms pasaules līderis vertikālajā lauksaimniecībā.

 

Daudzi uzskata, ka vertikālās fermas ir saprātīgs kompromiss starp tradicionālo lauksaimniecību un tādiem fantastiskiem projektiem kā mākslīgais mežs Sahāras tuksnesī.

 

Daudzstāvu 
plantagons

Vertikālās siltumnīcas – plantagona – koncepcija ir vienkārša un pievilcīga: nelielā zemes laukumā izvietot pēc iespējas lielāku ražojošu lauksaimniecības platību. Piemēram, uz 1000 m2 izvietot 10 000 m2 lielas dobes, kuras daudzos stāvos spirālveidīgi izkārtotas ap centrālo asi. Šāda siltumnīca veidotu noslēgtu ražojošu sistēmu ar savu mikroklimatu. Noslēgtā telpa palīdzētu pilnīgi nodrošināties pret dažāda veida organiskiem kaitēkļiem.

Ēkā apstrādās un dozēs ienākošo gaisu un ūdeni. Gaisā palielinās ogļskābās gāzes daudzums, kas patiks augiem. Tāpat speciālā slēgtā vidē vieglāk izvairīties no visiem augu kaitēkļiem un slimībām.

 

Tā kā visus milzu siltumnīcas parametrus (temperatūra, mitrums, gaisma) varēs kontrolēt, ražas nogatavošanās procesu viegli plānot. Ražošanā tiks veidots nulles cikls, visi bioloģiskie atkritumi tiks pilnīgi pārstrādāti. Enerģiju palīdzēs iegūt visi mūsdienu progresīvie alternatīvās enerģijas ieguves resursi.

 

Uzskata, ka, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, vertikālās siltumnīcās izdosies arvien efektīvāk samazināt ražas iegūšanai iztērēto enerģiju, ūdeni un pesticīdus.

Siltumnīcu pirmajā stāvā paredzēts izvietot darba telpas, kur darbinieki ievietos barotnē dēstus (siltumnīcās dārzeņu audzēšanai izmanto hidrofobo metodi) un pa liftu tos transportēs augšā. No turienes dēsti lēnām pa konveijeru slīdēs lejup, lai sasniegtu pirmo stāvu tajā laikā, kad ir nogatavojušies. Pirmajā stāvā raža tiks savākta un sadalīta pircējiem. Ražošanas atkritumi tiks utilizēti biogāzē vai biomēslojumā.

 

Plusi un mīnusi

Plantagonu priekšrocība būs ražošana tieši pie patērētāja, iespēja katru dienu pilsētniekiem bez starpniekiem saņemt svaigus dārzeņus. Tā būtiski samazina transporta izdevumus, jo lauksaimniecības produkti vairs nav jātransportē lielu gabalu un, piesārņojot atmosfēru, jātērē degviela. Iespējams, ekskluzīvā inovācija palīdzēs megapolēs atrisināt svaigu dārzeņu trūkumu. Vertikālās lauksaimniecības virziens tikai attīstās, un šobrīd grūti pateikt, kurš virziens izrādīsies perspektīvāks.

Vertikālajām siltumnīcām iespējami daudzi ārējie veidoli. Teorētiski vertikālā siltumnīca var stiepties tik augstu, cik to atļauj modernās celtniecības tehnoloģijas. Tās var būt konstruktīvi savienotas ar daudzstāvu māju, tās dienvidu pusē veidojot vairākas oranžērijas visā mājas augstumā.

 

Šobrīd vistuvāk realizācijai ir lodveida un augstceltnes modelis. To arhitektūra var būt pieskaņota pilsētas arhitektūrai, vai arī plantagons tiks veidots kā kontrasts, zaļa oāze pilsētas urbānajos biezokņos.

 

Jau šobrīd iezīmējas vairāki būtiski jautājumi. Īpaša tipa siltumnīcās vajag īpašas augu sugas, un, iespējams, nāksies parastos augus ģenētiski modificēt. Zinot iedzīvotāju vispārējo negatīvo attieksmi pret ģenētiski modificētiem produktiem, tas būs atbildīgs solis. Tāpat tipveida siltumnīcās, iespējams, tiks izmantoti jaunās paaudzes mikroroboti – tādi, kādus vēl tikai demonstrē fantastikas filmās.

 

Pirmā daudzstāvu 
siltumnīca – 
Linšēpingā

Šogad beidzot tika ielikts pamatakmens pasaulē pirmajai modernajai un reālajai vertikālajai siltumnīcai. Tas notika piektajā lielākajā Zviedrijas pilsētā Linčepingā. Pilsētā ar 145 tūkstošiem iedzīvotāju jau pēc gada un pāris mēnešiem sliesies šāda nākotnes celtne, un vietējie iedzīvotāji varēs nodarboties ar lauksaimniecību, neizbraucot ārpus pilsētas, – stāstīja firmas “Plantagon AB” sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Balfe-Arbmane.

Projekts top, sadarbojoties “Sweco” un “Plantagon AB”, kuri simboliski sāka 17 stāvus augstu plantagona izbūvi. Milzu siltumnīca nodēvēta par plantagonu – vārds, kas atvasināts no ražošanas kompānijas nosaukuma. Plantagons tiek celts netālu no enerģētikas kompānijas “Tehniska Verken”, un milzu siltumnīcā tiks izmantoti šā uzņēmuma CO2 izmeši un citi ražošanas procesa blakusprodukti. “Plantagons AB” plāno nākotnē uzbūvēt pa debesskrāpim siltumnīcai katrā valstī, varbūt arī Latvijā.

 

Uzziņa

* No 2005. gada neliela ferma strādā Tokijas augstceltnes pagrabā.

* Nesen (2011. g.) pirmie produkti no pazemes kompleksa “PlantLab” (Korejas un Nīderlandes projekts) vertikālās saimniecības parādījās Nīderlandes lielveikalu plauktos.

* Vertikālā virszemes trīsstāvu siltumnīca “Vertical farm” 2011. gadā tika uzcelta Dienvidkorejā Suvonas pilsētā. Lai arī neliela, tā bija nākamo plantagonu prototips.

* Pašreizējā tehnoloģijas attīstības līmenī viena 30 stāvu augsta ferma, kas aizņem kvartālu, jau var nodrošināt ar pārtiku 10 000 cilvēku.

* Plantagoni kalpos kā ražošanas izmēģinājumu poligoni, kuros ilgākā laikā var reāli modelēt tālāko slēgto siltumnīcu attīstību.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+