BALSO! Svarīgākie notikumi Latvijai. 1998 – 2007 2
Savā 30 gadu jubilejā “Latvijas Avīze” vēlas kopā ar lasītājiem atskatīties uz aizvadītajiem trīs gadu desmitiem un izvērtēt, kuri notikumi, procesi ir bijuši īpaši svarīgi jums un Latvijai. Tāpēc aicinām piedalīties īpašā “Latvijas Avīzes” balsojumā “30 svarīgākie notikumi Latvijai”, kurā kopā atlasīsim 30 notikumus, kas, jūsuprāt, būtiski ietekmējuši dzīvi Latvijā. Balsojums notiks pa gadu desmitiem: “Latvijas Avīzes” redakcija katram gadu desmitam atlasījusi savu notikumu sarakstu, no kura jūs varat izvēlēties 1 – 10 notikumus. Katru nedēļu tiek atklāts balsojums par vienu gadu desmitu – pagājšnedēļ par 1988. – 1997. g., šonedēļ – par 1998. – 2007. g., bet nākamajās nedēļās būs iespēja balsot par 2008. – 2017. gada notikumiem.
Balsojuma nosacījumi
Balsojums norisinās no 27. novembra līdz 17. decembrim. Balsojums notiek internetā mājaslapā www.30notikumi.lv vai izgriežot anketu no “Latvijas Avīzes”, vai zvanot uz “LA” redakciju pa tālruni 80007007. Katrs balsotājs var pievienot arī savu notikumu, ja, jūsuprāt, kāds būtisks notikums nav minēts. Balsojuma apkopojums – 30 Latvijai svarīgāko notikumu saraksts – tiks publicēts “Latvijas Avīzes” jubilejas numurā 2018. gada 9. janvārī.
NOBALSO ŠEIT: 30 svarīgākie notikumi Latvijai
Balsot varat, arī nosaucot, jūsuprāt, svarīgākos notikumus pa tālruni 80007007 laikos, kad lasītājus uzklausa “LA” žurnālists. 11. decembra “LA” numurā atklāsim balsojumu par nākamās desmitgades – 2008. – 2017. gada – notikumiem.
1998. – 2007. gads
Pagrieziena punkts attiecībās ar Krieviju
1998. gada 3. martā pie Rīgas domes notika krievu pensionāru nesankcionēts pikets. Grūstīšanās un mēģinājums izkliedēt piketētājus, lai tie netraucē satiksmi, izraisīja asu Krievijas reakciju. Izskanēja nikni pārmetumi, un starpvalstu attiecības saasinājās. Krievija piemēroja ekonomiskās sankcijas pret Latviju. Uzbrukumi Latvijai kļuva par Krievijas politikas ierasto “repertuāru”.
Tautas partijas uznāciens
1998. gada 2. maijā Rēzeknē bijušā premjera Andra Šķēles vadībā tika nodibināta Tautas partija, tā ātri ieguva lielu popularitāti sabiedrībā un uzvarēja 7. Saeimas vēlēšanās. Lai gan partija uzreiz neieguva varu, tā kļuva par politiskā toņa noteicēju nākamajā desmitgadē, lai pēc tam tikpat strauji noietu no skatuves.
Sāpīgā Krievijas ekonomiskā krīze
1998. gada 17. augusts Krievijas valdība paziņoja par maksātnespēju, nākamo sešu mēnešu laikā rubļa kurss kritās par 70% attiecībā pret ASV dolāru. Nopietnus zaudējumus cieta tie Latvijas uzņēmēji, kuru galvenais eksporta tirgus bija Krievija. Tomēr kā pozitīvs ieguvums bija tas, ka šī krīze mazināja lielo ekonomisko atkarību no kaimiņvalsts.
Tautas piemiņas vainags
1999. gada 25. martā apritēja 50 gadi kopš latviešu tautas deportācijām uz Sibīriju. “Lauku Avīze” organizē ziedojumu vākšanu, lai veidotu īpašu Tautas piemiņas vainagu. Atsaucība šai idejai ir tik liela, ka cilvēki to turpina arī piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa, izveidojot garu “ziedu ceļu”.
Pirmā prezidente sieviete
1999. gada 17. jūnijā par Latvijas Valsts prezidenti pirmo reizi Latvijas vēsturē tika ievēlēta sieviete – Vaira Vīķe–Freiberga. Iepriekš plašākai sabiedrībai nezināmā Kanādas profesore ātri kļūst par populāru politiķi un starptautisku līderi. Vaira Vīķe–Freiberga tika ievēlēta par Valsts prezidenti arī uz otro termiņu, līdz ar to viņas prezidentūra ilga no 1999. līdz 2007. gadam.
Terora akts universālveikalā
Līdz šim skaļākais terora akts Latvijas vēsturē notika 2000. gada 17. augustā Rīgā universālveikalā “Centrs” nogrand divi sprādzieni, kuros cieš 35 cilvēki. Viena sieviete vēlāk slimnīcā mira. Vainīgais vēlāk tiek atrasts un tiesāts, taču viņa motīvi paliek neskaidri.
Emocionāla, vēsturiska uzvara pār Krieviju
2000. gada 5. maijā Latvija uzvar Krieviju (3:2) pasaules hokeja čempionātā Sanktpēterburgā, ko daudzi sporta līdzjutēji joprojām atceras kā spēcīgāko emocionālo pārdzīvojumu. Latvijas izlases vārtsargs Artūrs Irbe, pēc spēles saka: “Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai, šai spēlei. Un es būtu gatavs atdot vienkārši pus dzīves… Vienkārši, vienam šādam hokeja mačam.”
Pirmais olimpiskais zelts
2000. gada augustā Olimpiskajās spēlēs Austrālijas pilsētā Sidnejā par neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmo olimpisko čempionu kļuva vingrotājs Igors Vihrovs. Arī citiem Latvijas olimpiešiem šīs spēles ir veiksmīgas, jo soļotājs Aigars Fadejevs tiek pie sudraba 50 km distancē, bet Vsevolods Zeļonijs izcīnīja bronzu džudo.
Repše nāk ar jaunu partiju
2001. gada augustā Latvijas Bankas prezidents Einars Repše paziņo, ka valsts varas korumpētība ir sasniegusi katastrofālus apmērus. Viņš dibināšot jaunu partiju “Jaunais laiks”. Partija pēc gada uzvarēja Saeimas vēlēšanās, un Repše kļuva par premjeru. “Jaunais laiks” tika likvidēts 2011. gadā, kopā ar citām partijām apvienojoties “Vienotībā”.
Uzvara “Eirovīzijā”
2002. gadā 25. maijā Latvija pirmo un pagaidām vienīgo reizi uzvar “Eirovīzijas” dziesmu konkursā – Tallinā triumfē dziedātāja Marija Naumova ar dziesmu “I Wanna”. Pateicoties tam, Latvija nākamajā gadā kļūst par Eirovīzijas mājvietu. Pēc tam nevienam Latvijas mūziķim nav izdevies atkārtot Marijas Naumovas panākumu.
Latvija Eiropas saimē
2003. gada 20. septembrī notiek referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā un vairākums – 66,97% jeb 676 700 balso par. 2004. gadā 1. maijā Latvija kļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Politologs Jānis Peniķis “Latvijas Avīzē” toreiz rakstīja: “Eiropas Savienība ir trokšņains saimniecisko un politisko interešu forums, kur Latvijas pārstāvjiem un valdībai būs jāmācās gudri un pacietīgi aizstāvēt valsts intereses.”
Zem NATO lietussarga
2004. gada 29. martā Latvija kopā ar Bulgāriju, Igauniju, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju tika uzņemta NATO. “Kad NATO dibināja, šo septiņu valstu tautas bija impērijas gūstekņi. [..] šodien ir ar mums kopīgi kā pilntiesīgi un vienlīdzīgi šīs lielās alianses partneri,” jaunās dalībvalstis sveica ASV prezidents Džordžs Bušs. To, ka Latvija NATO ir līdzvērtīgs partneris, apliecina 2006. gada novembrī Rīgā notikušais NATO samits, uz kuru ierodas daudzi pasaules lielvalstu līderi
Latvijas futbola izlases brīnums
2003. gadā Latvijas futbola izlase paveica brīnumu un iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. Latvijas izlase pārsteidza pasauli divu spēļu summā, ar 3:2 pārspējot spēcīgo Turcijas valstsvienību, kas lāva 2004. gada vasarā dodas uz Portugāli. Vienā grupā ar Latviju spēlēja Čehija, Vācija un Nīderlande. Par spīti tam, ka eksperti to dēvēja par “nāves grupu”, Latvijas futbolisti cīnījās godam.
Nepabeigtā krievu skolu reforma
Jau 1998. gada oktobrī Saeima pieņēma Izglītības likumu, kas paredzēja no 2004. gada 1. septembra ieviest visu valsts finansētās vidusskolās izglītību tikai valsts valodā. Tuvojoties šim termiņam, sākas politiskie protesti un provokācijas, kuras rīko dažādas krievu organizācijas, tās atbalsta un no savas puses spiedienu izdara arī Maskava. Saeima nedaudz piekāpjas un nosaka, ka 40% mācību satura tiek pasniegts krieviski. Reforma paliek nepabeigta.
“Jūrmalgeita”
Notikums, kas ieguva nosaukumu “Jūrmalgeita”, ir viens no lielākajiem pirmajiem politiskās korupcijas skandāliem Latvijas vēsturē. Tas ir saistīts ar 20 000 eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam, lai viņš atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru pilsētas mēra amatam. Plašāku sabiedrības uzmanību skandāls ieguva 2006. gada 12. martā, kad LTV raidījumā “De facto” tika publicētas lietā iesaistīto personu telefonsarunas.
Lemberga lieta
Viens no apjomīgākajiem, ilgākajiem un nozīmīgākajiem tiesas procesiem Latvijas vēsturē, kas joprojām nav beidzies. 2006. gada 20. jūlijā Ģenerālprokuratūra Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam uzrādīja apsūdzību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas mantas legalizēšanā un amatpersonai uzlikto ierobežojumu pārkāpšanā. Drīz jau būs desmit gadi, kopš lieta tiek izskatīta tiesā – prokuratūra tiesai to nodeva 2008. gada otrajā pusē.
Cukura nozares gals
2006. gada 16. decembrī Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas vienojās ar cukurbiešu audzētājiem par cukura nozares likvidēšanu. Par likvidēto nozari tika maksātas dāsnas kompensācijas – Latvijas cukurfabriku īpašnieki un cukurbiešu audzētāji saņēma kopā teju 50 miljonus eiro. Fabriku slēgšana notika Eiropas Savienības cukura tirgus reformas ietvaros.
Atceļ obligāto militāro dienestu
No 2007. gada 1. janvāra Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pārtrauc karavīru iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā un pilnībā pāriet uz profesionālo militāro dienestu. Šodien kara gadījumā Latvija varētu rēķināties ar 17,5 tūkst. militāri sagatavotiem karavīriem, tajā skaitā 6,5 tūkst. profesionālā dienesta karavīriem, 8 tūkst. zemessargiem un 3 tūkst. rezerves karavīriem. Tāpat Latvija paļaujas uz NATO sabiedroto atbalstu.
Traģiskais ugunsgrēks Reģos
2007. gada 22. februārī Alsungā, sociālās aprūpes centrā “Reģi” notika ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudēja 26 no 90 aprūpes centra dzīvojošiem iemītniekiem. Tas kļuva par postošāko ugunsgrēku Latvijas vēsturē. Sākās diskusijas par to, kādos apstākļos dzīvo cilvēki ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Diskusijas, vai viņiem jādzīvo lielos centros, turpinās arī tagad. Vienīgais, kas mainījies, liela uzmanība tiek pievērsta ugunsdrošībai pansionātos, tos regulārāk un stingrāk kontrolē.
Atsakās no Abrenes
2007. gada 17. maijā Latvijas Saeima ratificēja Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Tas ir ne vien juridisks, bet arī politisks lēmums, jo, par spīti iebildumiem no sabiedrības, Latvijas vara ar to atsakās no Abrenes kā Latvijas teritorijas daļas. Līgumu Maskavā 27. martā parakstīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjers Mihails Fradkovs.
Drošības likumu grozījumi – politiskās krīzes vēstnesis
2007. gads 7. jūlijā referenduma iemesls bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iebildumi pret Saeimas pieņemtajiem Nacionālās drošības likuma grozījumiem. Radās aizdomas, ka tie plānoti, lai palielinātu oligarhu ietekmi valstī. Saeima gan piekāpās un vēl pirms referenduma laboja likumus, taču politiskā krīze strauji tuvojās – sabiedrībā arvien vairāk pieauga neapmierinātība, ka vara darbojas dažu ietekmīgu cilvēku interesēs.
Pirmais solis TV digitalizācijā
2007. gada 20. septembrī, testa režīmā no Zaķusalas televīzijas torņa pārraidot ciparu virszemes televīzijas signālu, Latvijā sākās pāreja no analogās uz ciparu televīzijas apraidi. Sabiedriskā televīzija uz ciparu apraidi pilnībā gan pārgāja tikai trīs gadus vēlāk – 2010. gada naktī no 31. maija uz 1. jūniju. Sākās jaunas televīzijas kvalitātes ēra, ienāk interaktīvā TV. Ciparu formāts atbrīvoja frekvenču resursus mobilo datu pārraidei.
“Lietussargu revolūcija”
2007. gada oktobris/novembris – “lietussargu revolūcijas” mēnesis. Galvenā prasība – tiesiskums. Protesti sākās pēc KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanas un kulmināciju sasniedza rudenī, kad notiek vairāki lieli piketi pie Saeimas, bet 3. novembrī tautas sapulcē Doma laukumā pulcējas aptuveni 10 000 cilvēku, prasot Saeimas pārvēlēšanu. Premjers Aigars Kalvītis spiests paziņot, ka 5. decembrī atkāpsies no amata.
IZGRIEŽAMĀ ANKETA
Atzīmējiet 1 – 10 notikumus no 1998. līdz 2007. gadam, kuri, jūsuprāt, atstājuši nozīmīgu ietekmi uz dzīvi Latvijā. Tukšajā ailītē varat ierakstīt savu versiju par notikumu, kurš, jūsuprāt, ir svarīgs, bet šeit nav minēts. Izgrieztās anketas sūtiet uz “Latvijas Avīzes” redakciju Rīgā, Dzirnavu ielā 21, LV 1010 ar norādi “Balsojums 30”.
Balsot varat, arī nosaucot, jūsuprāt, svarīgākos notikumus pa tālruni 80007007 laikos, kad lasītājus uzklausa “LA” žurnālists. 11. decembra “LA” numurā atklāsim balsojumu par nākamās desmitgades – 2008. – 2017. gada – notikumiem.
