Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
9. janvāris, 2014
Drukāt

Gripa būs. Tikai Bez panikas!

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Arī šosezon, decembrī, janvārī vai martā, a vai B tipa, vieglākā vai smagākā formā, gripa atnāks. “nekad nav bijis citādi,” atzīst infektologs Uga Dumpis. vīrusa īpašais, mainīgais raksturs ļauj tam katru gadu nedaudz pārvērsties un mūs saslimdināt atkal.

Ar ko vajadzētu rēķināties, gaidot infekcijas jauno uznācienu?


Vīruss mainās, tam veidojas jauni apakštipi, tāpēc ik gadu jāizstrādā jauna, pret izmainījušos infekcijas izraisītāju iedarbīga vakcīna. Un jāvakcinējas no jauna.

Kādu variāciju vīrusi cirkulēs, cenšas prognozēt Pasaules Veselības organizācijas eksperti, lai attiecīgos vīrusa celmus iekļautu pretgripas vakcīnā. Parasti vakcīnu izstrādātāji cirkulējošos tipus paredz sekmīgi.

Vai zināms, kas šajā gripas sezonā varētu būt citādi?


Aplēses par to, kurš vai kuri gripas vīrusa paveidi būs dominējošie un var izraisīt epidēmiju, veido, pētot infekcijas izplatību gan putniem, gan arī citos reģionos, kur vīruss sāk cirkulēt agrāk, gan ņemot vērā norises iepriekšējā sezonā.

Gripa ļoti reti sākas kur citur, nevis Tālajos Austrumos. Tā notika 2009. gadā, kad tolaik jaunā, AH1N1 jeb tā dēvētā cūku gripa uzliesmoja Meksikā. Šāds pandēmisks vīruss, pirms pārvar sugu barjeru un skar cilvēku, pārveido-jas un, tā kā ir atšķirīgs, spēj ātri izplatīties – jo vairumam cilvēku imūnsistēma ar tādu nav saskārusies un tāpēc nespēj no tā pasargāt.

Bet tagad tas jau kļuvis mums pazīstamāks.

Tiem, kuri pārslimojuši šā vīrusa apakštipa izraisītu infekciju, – jā. Tomēr jāņem vērā, ka AH1N1 gripa ir nedaudz atšķirīga, ar to īpaši smagi slimo astmas pacienti, arī adipozie jeb cilvēki ar aptaukošanos un grūtnieces.

Ar ko tā atšķiras?


Ar pneimoniju, nespēju paelpot. Agrāk uzskatīja, ka plaušu karsonis kā komplikācija rodas pēc gripas, tagad bieži vien ir primāra gripas pneimonija – tā minēto grupu pacientiem rodas uzreiz, ar to jau nonāk slimnīcaā.

Turklāt aptaukošanos taču Latvijā neuzskata par slimību, tāpat grūtnieces bieži vien neapzinās, kādu risku viņām var izraisīt saslimšana ar gripu. Smagas formas šai gripai tomēr ir retas.

Kā aptaukošanās var ietekmēt gripas norisi?


Analizējot nāves gadījumus, nereti redzams, ka adipozitāte ir bijusi vienīgais riska faktors, citu nav – arī gados jauniem cilvēkiem, bez kādām nopietnām veselības problēmām. Acīmredzot organisma imūnā atbilde, saskaroties ar gripas vīrusu, mainās. Ir zināms imunitātes nomākums un reizē arī nepareiza, saasināta, smaga reakcija, mēģinot iznīcināt savas šūnas un veidojot iekaisumu plaušās. Tāpēc tās burtiski aizķep, cilvēks nespēj paelpot, faktiski nosmok, ja neveic specifisku ārstēšanu.

AH1N1vīruss joprojām cirkulē, bet pērn gripu biežāk izraisīja citi vīrusa paveidi. Uzskatīt, ka šosezon būs kāda jauna, pandēmiska gripa, nav pamata. Saskarsimies ar sezonālu infekciju.

Tātad nav iemesla arī lielam uztraukumam?


Tas nav nekāds mierinājums! Jo arī parastā gripa mēdz būt diezgan barga – kā pagājušajā sezonā, kad to izraisīja vīrusa H3N2 paveids un saslimšana noritēja smagāk nekā pandēmijas gadā, bija vairāk nāves gadījumu.

Kāpēc tā notika?


To nosaka vīrusa daba – cik tas ir virulents jeb spējīgs izraisīt saslimšanu. Pērngada īpatnība bija, ka gripa sākās krietni agrāk un izplatījās ilgāk. Cirkulēja četri vīrusa paveidi, turklāt nevis vienlaikus, bet it kā nomainot cits citu.

Domājams, ka šosezon gripa varētu noritēt maigāk, bet jāatzīst – tāpat man šķita arī pirms gada. Tomēr krist panikā nav iemesla.

Kāpēc gripa parasti sākas Dienvidaustrumāzijā?


Jā, ar šo reģionu viss saistīts – jo tā nav tikai cilvēku slimība, pamatā – putnu. To šajā zonā ir ļoti daudz, cilvēku saskarsme ar putniem cieša, pārapdzīvotība liela un arī dzīves ieradumi atšķirīgi. Šis komplekts ietekmē epidēmiju rašanos, bet ne katru gadu tā notiek.

Ja prognozē, ka gaidāmi tie paši vīrusa tipi, kas gripu izraisīja gadu iepriekš, vai varam cerēt, ka mediķi un vakcīnu izstrādātāji ir zinošāki un esam gatavāki izvairīties no saslimšanas?


Īpaši ne. Tie, kuri slimoja ar gripu pērn, ir ieguvuši vismaz daļēju aizsardzību, viņu imūnsistēmas atmiņā ir pieredze par saskarsmi ar šiem vīrusa paveidiem. Taču, tā kā vīruss strauji mainās, pilnīgas drošības nevar būt. Arī tiem, kuri pērn tika vakcinējušies, tādas nav – gan infekcijas izraisītāja mainīguma dēļ, gan tāpēc, ka vakcīna arī pati par sevi simtprocentīgu aizsardzību negarantē – tās efektivitāte svārstās no kādiem 60 līdz 90 procentiem, turklāt dažādās pacientu grupās var atšķirties. Pērnajā sezonā tā bija negaidīti zema vecu cilvēku vidū.

Kāpēc tieši viņiem?


To noteica konkrētas mutācijas vīrusā. Tomēr vakcīna ir un paliek efektīvākais veids, kā profilaktiski cīnīties pret gripu.

Bet saslimst taču arī tie, kas ir potējušies. 


Jā, tā gadās – jo, iespējams, inficējušies jau pirms vakcīnas ievadīšanas, bet simptomi vēl nav parādījušies vai arī bijuši neizteikti. Iespējams, ka gados veciem cilvēkiem, kam imūnsistēma novājināta, tāpat tiem, kuriem tā nomākta slimības vai veicamās terapijas dēļ, ar vienu vakcīnas devu nepietiek.

Uzskatu, ka noteikti vajadzētu vakcinēties divām sabiedrības grupām. Pirmkārt, tiem, kuri inficējoties var apdraudēt citus – piemēram, mediķiem, pedagogiem un citiem, kas nodarbošanās dēļ ir ciešā saskarsmē ar apkārtējiem. Inficētie izplata vīrusu jau 24 stundas, pirms parādījušās slimības izpausmes, tāpēc nezinot rada risku visiem, ar ko saskaras. Tāpat arī cilvēkiem, kam mājās ir tuvinieki ar smagām hroniskām kaitēm vai citiem riska faktoriem, – jo viņi, pat nebūdami apdraudētāko vidū, var pārnest infekciju mājiniekiem.

Otra grupa ir tie, kuriem pašiem gripa ir ļoti bīstama, jo pieder kādai no riska grupām. Tāpat arī cilvēkiem, kam gripas sezonas laikā paredzama plānveida ārstēšana slimnīcā vai jebkāda operācija. Ja pēcoperācijas periodā saslimst ar gripu, tā ir liela papildu slodze organismam, palielinās komplikāciju risks.

Daudzviet pasaulē pret gripu nevakcinētus pacientus infekcijas izplatības laikā plānveida ārstēšanai slimnīcā nemaz neuzņem, tāpat nav iedomājams, ka ārsts vai medmāsa varētu nepotēties. Pie mums šādas prasības vēl ir nereālas, lai gan – ja pacientam veic sirds operāciju, kas izmaksā kādus desmit tūkstošus latu, bet ārstēšanas iznākumu var apdraudēt tas, ka viņš nav vakcinējies, saslimst ar gripu un dabū komplikācijas, tas būtu loģiski gan pacienta, gan valsts interesēs. Pērn šajā ziņā situāciju izdevās mazliet uzlabot, bet par pašsaprotamu lietu tā vēl nav kļuvusi.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā 2012.–2013. gada gripas sezonas laikā pret šo saslimšanu bija vakcinējušies 0,44 procenti iedzīvotāju, bet riska grupā – 1,8 procenti, kamēr, piemēram, Holandē pret to potēti 75 procenti.

Kāpēc esam tik kūtri?


Manuprāt, galvenais iemesls ir nezināšana un neizpratne par to, ka gripa ir smaga un ļoti lipīga slimība. Laikam šķiet: tā taču mūs piemeklē katru gadu, ir tik parasta. Lai gan zināms, ka gripa spēj nonāvēt, ka tās dēļ mirst arī grūtnieces, kam nekādu citu riska faktoru kā gaidības nav. Slimnīcā strādājot, esmu to pieredzējis.

Otrs faktors ir, ja tā var sacīt, slimošanas kultūra sabiedrībā. Jā, sasirgušam nevajag iet uz darbu – gan lai neinficētu citus, gan lai sekmīgi atveseļotos un saudzētu sevi. Taču tas, ka nevakcinējoties neizmanto iespēju izvairīties no saslimšanas, ka tāpēc vismaz nedēļu nākas kavēt darbu, tiek akceptēts kā pašsaprotams.

Vai iesakāt jau tūlīt doties potēties?


Nē, princips – jo ātrāk, jo labāk – šeit nav spēkā. Pēdējā laika medicīniskajās publikācijās ziņots, ka visaugstākā efektivitāte vakcīnai ir trīs mēnešus pēc tās ievadīšanas. Ideāli būtu vakcinēties, kad kļūs skaidrs, kuri vīrusa apakštipi šosezon aktivējušies. Tomēr tiem, kuriem vajadzētu obligāti vakcinēties, iesaku negaidīt.

Noderīga iespēja


VALSTS VAKCĪNU PRET GRIPU 
50 PROCENTU APMĒRĀ APMAKSĀ PAAUGSTINĀTA RISKA GRUPĀM:

bērniem no 6 līdz 23 mēnešu vecumam;

tiem, kuri vecāki par 65 gadiem;

ar hroniskām plaušu, sirds un asinsvadu, vielmaiņas un nieru slimībām sirgstošajiem;

pacientiem ar imūndeficīta sindromu;

tiem, kuri saņem imūnnomācošu terapiju;

pacientiem līdz 18 gadu vecumam, kuriem ārstējoties ilgstoši jālieto aspirīns;

grūtniecēm.

Lai vakcīnu saņemtu ar atlaidi, nepieciešama ģimenes ārsta izrakstīta recepte līdzīgi kā citu kompensējamo medikamentu iegādei.

“Zinātne atrodas jaunas, universālas gripas vakcīnas meklējumos, kas, iedarbojoties nevis uz mainīgo vīrusa virsmu, bet gan tā serdi, spētu nodrošināt imunitāti visam mūžam, ievadot to tikai vienreiz. Bet, kamēr tādu radīt nav izdevies, ir saprātīgi lietot esošās.”


“Kopš strādāju medicīnā, neatceros nevienu pacientu, kurš būtu miris gripas dēļ, lai gan bijis pret to vakcinēts.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+