Augulis: jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferencēšanas atkarībā no bērnu skaita 8
Tuvāko gadu laikā ir jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferencēšanas atkarībā no bērnu skaita, jo šis atbalsts samazina nabadzības risku ģimenēm ar bērniem – īpaši daudzbērnu ģimenēm, uzskata labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Piedaloties Saeimā notiekošajā konferencē “Demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes veidošana”, labklājības ministrs vienlaikus atzinis: lai arī naudas atbalsta palielināšana ir svarīga lieta, tai jābūt sasaistē ar pakalpojumu pieejamības un ģimenei labvēlīgas nodokļu politikas jautājumiem, portālu “LA.lv” informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļā.
“Man ļoti negribētos, ka, strādājot pie demogrāfiskās atveseļošanās ceļa kartes, mēs uzsvaru liktu tikai uz materiālo stimulu, kā galveno dzimstību veicinošo faktoru. Manuprāt, tad mēs mānām paši sevi un arī jauno paaudzi, dodot viņiem nepareizu signālu. Tāpat ir aplami uz vēl nedzimušajiem un jau piedzimušajiem bērniem skatīties tikai kā uz nodokļu maksātājiem, kas nākotnē nodrošinās mums pensijas. Mums beidzot ir jāsaprot, kāda vieta ģimenei ir mūsu vērtību hierarhijā,” uzsvēris labklājības ministrs.
Ministrs uzskata, ka ir svarīgi īstenot plašu un sabalansētu ģimenes sociālās aizsardzības politiku, kurā dzimstības veicināšanas mērķi būtu saskaņoti ar bērnu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanas mērķiem. Krīze un ekonomikas atveseļošanās periods Latvijā pierādījis, ka sociālās aizsardzības līdzekļiem ir pozitīva ietekme uz dzimstību un ģimeņu labklājības nodrošināšanu.
Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka Latvijā jau trešo gadu pēc kārtas vērojams dzimstības pieaugums.
Dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2013. gadā bija 10,1 bērns salīdzinājumā ar 9,8 pirms gada. Tomēr, salīdzinot ar tā saukto bēbīšu bumu 1980. gadu beigās, kad Latvijā piedzima ap 42 000 bērnu gadā jeb 16 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, dzimstības rādītājs krietni vien atpaliek. Latvijā joprojām ir negatīvs dabiskais pieaugums, atgādināja ministrs.
“Demogrāfiskā atveseļošanās nav vienas nozares jautājums, jo tas skar arī izglītību, veselību un citas jomas. Patiesībā tas ir vēl plašāks, jo ir valsts nākotnes jautājums un tajā izšķiroši nozīmīgs ir cilvēciskais faktors. Ja diskusiju rezultātā politiķiem, ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem izdotos atrast ekonomisko algoritmu demogrāfijas atveseļošanai, tad uz galveno jautājumu – būt vai nebūt ģimenes pieaugumam – būs jāatbild katram Latvijas iedzīvotājam individuāli,” akcentējis Augulis.
