Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
11. augusts, 2015
Drukāt

Kā izvairīties no valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās? (22)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši par 35 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. Kāpēc nodokļos samaksāts mazāk, nekā iepriekš plānots, jautāju bijušajiem Latvijas finanšu ministriem.

 

Gundars Bērziņš, bijušais finanšu ministrs (2000. g. – 2002. g.): “Manuprāt, budžetu sastādīja pārāk optimistiski. Vajadzēja ņemt vērā gan Grieķijas krīzi, gan Krievijas sankcijas. Tas noteikti atstāja iespaidu uz finanšu investīcijām un darījumiem. Kopumā nekad nevajadzētu budžeta prognozēm pieiet pārāk optimistiski. Jādzīvo saskaņā ar līdzekļiem. Vajadzības parasti pārsniedz iespējas. Visi konflikti, nestabilitātes maksā naudu. Ir muļķīgi vēl arī bēgļu uzņemšanas dēļ destabilizēt valdību. Tiem protestu rīkotājiem vajadzētu drīzāk teātri spēlēt, nevis šādi iegriezt pašiem sev. Visi ārvalstu investori vēro šos notikumus.

Uzskatu, ka ēnu ekonomikas skaitļi ir pārspīlēti. Tur es īsti traģēdiju neredzu. Ja ekonomika ir attīstīta un valstij klājas labi, tad cilvēki mēģina maksāt nodokļus. Kad veicas sliktāk, parādās domas kaut kur ietaupīt (arī uz nodokļu rēķina). To ir grūti izskaust. Valsts ieņēmumu dienests ne pie kā nav vainīgs. Manuprāt, kaut ko izmainīt ar represijām var tikai minimāli. Tie, kuri nemaksā, kauj tos, kuri maksā. Un no represijām visvairāk tāpat cietīs maksājošie cilvēki. Manā laikā VID nāca ar 12 priekšlikumiem ēnu ekonomikas samazināšanai. Pieņēmām pusotru ideju. Idejas un nodomi ir cēli, bet tas nemainītu nodokļu nemaksāšanu. Runājot par dārgo kases aparātu ieviešanu, jāteic, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Ja domā, ka uzņēmēji krāpjas, tad vienu dienu vajag pakontrolēt. Ja redzams, ka kādu dienu ieņēmumi būtiski atšķiras no citām dienām, tad skaidrs – kaut kas nav tīrs.”

 

Atis Slakteris, bijušais finanšu ministrs 
(2007. g. – 2009. g.): “Nevajadzēja būt tik optimistiskiem, plānojot budžetu. Taču arī pārāk liels pesimisms nav labs. Tas mazais samazinājums atspoguļo apkārtējā tirgū notiekošo. Izaugsme nav tik strauja, kā mums gribētos. Nodokļu ienākumu iztrūkums ekspertiem tomēr jāizvērtē, jo signāls ir nepatīkams, bet nedomāju, ka tas radīs milzīgu satricinājumu. Kontekstā ar Eiropas Savienības sankcijām un Krievijas rīcību kopumā mēs esam salīdzinoši labi turējušies. Domāju, ka ēnu ekonomikas procents ir “politiski sildīts” un pārspīlēts. Esmu uzņēmēju pusē, runājot par dārgo kases aparātu ieviešanas mēģinājumiem. Nevajag radīt ilūziju, ka ar kaut kādiem skarbiem pasākumiem palielināsies ieņēmumi. Tas ir papildu slogs uzņēmējiem. Drīzāk vajag domāt par uzņēmējdarbību veicinošiem mehānismiem. Jāpalīdz apgūt citus tirgus. Atsevišķiem uzņēmējiem Krievijas tirgus ir ļoti nozīmīgs, un tad, kad tajā reģionā atkal viss būs mierīgi, uzņēmēji ies atpakaļ. Diez vai šprotes tādos apjomos sāks pirkt citās valstīs. Budžeta ieņēmumi jāpalielina ar ekonomiku veicinošiem lēmumiem. Tirgus ekonomikā ir cēlumi un kritumi, kas ir normāli. Nav jākrīt izmisumā, kad ir budžeta samazinājums, un visi nav jāuzskata par ģēnijiem, kad budžets palielinās. Ar katriem papildu tēriņiem tuvākajos gados jābūt uzmanīgiem. Aizsardzībai budžets jāpalielina, bet viss cits ir rūpīgi jāizsver.”

 

Aivars Kreituss, bijušais finanšu ministrs 
(1995. g. – 1996. g.): “Tie 35 miljoni nemaz nav tik ļoti traģiski. Varbūt otrajā pusgadā situācija būs labāka. Tomēr kopumā situācija ir drūma. Iemesls ieņēmumu samazinājumam ir cilvēku un uzņēmēju braukšana prom. Nav arī reāla plāna, ko darīt. Jābūt valsts attīstības plānam. Kādreiz piedalījos Nacionālā attīstības plāna izveidē. Vai tagad pēc šā plāna kaut ko skatās? Uztaisīja, atskaitījās ES un nolika plauktā. Nav pietiekamas rīcības arī aplokšņu algu jautājumā. Grūti pieprasīt no uzņēmējiem jaunus un dārgus kases aparātus, ja nebūs nekādas palīdzības to iegādē. Mēs arī pārāk viegli pakļaujamies ES prasībām. Ja mūsējie cenšas nokļūt ES tirgū, viņus brīdina, lai nemaz nemēģina. ES valstis aizsargā un atbalsta paši savus uzņēmējus. Kāpēc mums jāpieņem citi, ja viņi nepieņem mūs? Jābūt ne tikai ražošanas attīstībai, bet arī ražotāju aizsardzībai.

Kopumā domāju, ka nevajadzētu pārāk strīdēties ar Austrumu kaimiņiem. Dzirdēju, ka tranzīta plūsma samazinājusies par 15 – 20%. Tā ir liela nauda, vairāki miljoni. Bet cīnīšanās par citiem tirgiem ir garš process. Ātri atdodam pozīcijas, bet ilgs laiks paiet, kamēr iegūstam jaunas…”

 

UZZIŅA

* 2015. gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,65 miljardi eiro, kas bija par 10 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Vēl pēc mēneša nodokļos neiekasēja 25 miljonus, kopumā septiņos mēnešos iekasējot 4,05 miljardus eiro.

* Valsts Ieņēmumu dienesta norādītie daži iemesli nodokļu ieņēmumu plāna neizpildē: ēnu ekonomika – 25% no IKP, ES un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. sociālie dienesti vispār murgs, finansē ēnu ekonomiku

  2. ................... Atbildēt

    mēs algojam MK, prezidentu VID, knab prokuratūru……
    lai dara savu darbu, nevis uztur naudas izsitējus un neveic reformas
    neekonomiska pārvalde nevar radīt ekonomisku valsti

  3. Jālikvidē NEPLP,jāsamazina ministriju skaitu no 13 līdz 7,kā Šveicē un jāievieš progresīvais ienākuma nodoklis,kā gandrīz visā pasaulē! Ne padomes valsts uzņēmumos,ne PVN namu apsaimniekošanas maksai,šeit nelīdzēs!

  4. Pavisam vienkārši Atbildēt

    Neizvairoties no Eiropas progresīvās nodokļu sistēmas,IIN atbilstošu kapitāla pieauguma nodokli ieskaitot!

  5. Mūsu mazajā valstī uz 2 milj. cilvēku pietiktu ar mazāk ministrijām un iestādēm. Normāli ja pārtaptu dubult mazāk: Veselības un labklājības. Ekonomikas un finansu. Izglītības, sporta un kultūras; Zemkopības un Reģionālā; Aizsardzības un iekšlietu aizsardzības vai arī iekšlietu un Tieslietu. Traki brangi dzīvojam uzturot tik daudz ministriju un arī par lielu Saeimu ar visu aparātu. Tādēl arī nepietiek tur kur tiešām vajag: māmiņām, bērniem, soc. jaut utt.utt.

  6. Pārskatīt tēriņus uzburbušajam valsts aparātam: ministrijās, iestādēs, sevišķi galvgalos – nost ar sekretārēm, ģenerālsekretāriem, palīgiem, piepalīgiem, izpalīgiem, biedriem, vietnieku vietniekiem utt. Nepieciešams neitrāls funkciju audits.

  7. Ja palielināt ieņēmumus ir liela apetīte, tad jāmainās pašiem. Nepieciešami valsts vīri, ne valdības vīri. Lai tādus iegūtu, pašiem vēlētājiem jāizvirza deputātu kandidāti. Tā ir vienīgā burvju rīkstīte, kas pēc garāka perioda spēs valsti atveseļot. Pārējais viss ir pakārtots vecajam teicienam – būs veselība un visas raizes būs pārvaramas.

  8. Atbrīvoties no liekēžiem ministrijās kuru neizdarības dēļ tiek zaudēti Eiropas fondu līdzekļi un vainīgie tiek cauri ar viegliem rokas mājieniem vai pirksta pakratīšanu.

  9. – Pasteidzināt jauna cietuma būvi, un tās gaitu popularizēt vismaz tikpat spilgti un sekmīgi, kā Nacionālā Mākslas muzeja restaurāciju un tās rezultātus, ar atvērto durvju dienām celtnē un video TV.

  10. Izvairīties no ieņēmumu samazināšanās var palielinot ieņēmumus un samazinot nelietderīgos tēriņus.. Elementāri. Vajag nolemt visnotaļ palielināt ieņēmumus un visnotaļ samazināt nelietderīgos izdevumus. Šī uzstādījuma pareizības pierādīšanai jānodibina masveidīgu institūciju piramīda, kas labi atalgotu ierēdņu-ekspertu līmenī daudzus gadus ilgi pētīs, kā to izdarīt. Pa šiem gadiem šī ierēdņu plejāde būs ievērojami samazinājusi budžeta ieņēmumus un krasi palielinājusi nelietderīgos tēriņus. Te tad arī būs skaidri redzams uzstādījuma pierādījums: lai izvairītos no ieņēmumu samazināšanās, jāsamazina ierēdņu skaits un jāatgriežas pie normālas ražošanas.

  11. Varbūt varam samazināt izdevumus? Māksla ir nopelnīt, bet vēl lielāka māksla ir iztērēt.
    1) lai samazinātu Veselības min. vajadzības, negrozīt pulksteņa laikus ( tas ļoti kaitē veselībai);
    neļaut bērniem skolās visus starbrīžus nekustīgi sēdēt ar savu telefonu (ir jau smalkāki nosaukumi) rokās;- tātad veikt profilaktiskus pasākumus, kuri neprasa nekādus finansiālus ieguldījumus
    2) lai samazinātu Izglības min. vajadzības, rādīt TV filmas oriģinālvalodās ar latviskiem subtitriem ( pret šo priekšlikumu savā laikā bija dažādi demagoģiski iebildumi), mazāk vajadzētu stundu svešvalodām
    3) iecelt ministrus, kuri spējīgi domāt par valsti kopumā un par cilvēku, kas tur vēl dzīvo, nevis tikai par savu krēslu un savas pārvaldīšanas ganģi. Piem, Iekšlietu min. kandidāts savā laikā teica, ka viņš gan panāks algu pielikumu policistiem. Bet varbūt vajadzētu vairāk naudas sporta skolām un interešu izglītībai, tad nevajadzētu tik daudz policistu?

  12. 1. Būtu nepieciešama pamatīga likumu un normativu revīzija, jo daudzi tēriņi tiek pamatoti tikai ar to, ka “tā ir rakstīts”, neaplūkojot to lietderību principā. 2. Nav notikusi valsts pārvaldes pamatu pamatu revīzija. 3. Neviens no valsts vaditājiem 25 gadu laikā nav aicinājis sabiedrību sasparoties un pats personiski solījis kontrolēt ik santīmu vai centu.
    Kamēr tie, kas sakās esam “valsts darbinieki” tērēs valsts naudu daudzreiz aplamāk kā savējo tikmēr caurā maisā neviens grašus nebērs! Ja to nesaprot gadsimta ceturksni, nekas nemainīsies. Jādomā, ka daudziem ēku ekonomika ir izdevīga. Starp citu – neviens nav aprēķinājis vai padomājis, kas notiek, ja ēnu ekonomiku likvidē. Ko dara cilvēki, kas tajā darbojas? Kas notiek ar viņu ģimenēm???

  13. Valdis no Purvciema Atbildēt

    Ieviest jaunu budžeta ieņēmumu sadaļu “Iedzīvotāju ziedojumi” (pati metode gan tiek pielietota jau sen bužeta caurumu lāpīšanai…)

  14. Gundars Bērziņš taču pasaka priekšā-jādzīvo saskaņā ar līdzekļiem! Pat pašā bagātākajā Eiropas valstī Šveicē ir tikai septiņas ministrijas! Bet trešajā nabadzīgākajā-trīspadsmit! Kur te loģika?

  15. Ja jau citādi neizdodas Atbildēt

    Ar īpašu likumu apturēt jaunu padomju veidošanu!

  16. Neko prātīgu neizlasīju un laikam arī nesagaidīšu pateicoties Vienotības vājajai spriešanas spējai – Priekšlikumi –
    1. Beigt ķēzīt ( jā rupji ) valsts nodokļu naudu mākoņstūmēju projektos – te IM datrprojets par 3 miljoni un čiks, te pasaules izstāde Milānā par 5 miljoni un čiks, te skolitāju algu reforma un 3 miljoni un nekā nav, te = nu nevaru naudu dot tam, kurš to iztērēs mākoņu stumšanā…
    2. Nekustāmā īpašuma nodoklis no pārdošanas reizēm jau no 1991 gada – pārdod 1 x viens, jau to pardod 2 reizi, cits, pārdod jau 17 reizi pilnīgi cits … To gan negribēs…
    varētu jau turpināt – tik vājas ausis un nesaprašana naudas iekasēšanā un tāda pati tērēšana. paskaties kā budžeta iestādēs tērē naudu decembrī – ar haosu un ka tik iztērētu. Tā tērēt es ģimenes bu’dzetā nevaru atļauties – VAJAG – TĒRĒJU, BET ARĪ PIETAUPU.

  17. Nu, re – Kā izvairīties? pa punktiem pateica priekšā, kas darāms.
    Bet nedarīs taču, jo galvenais šķērslis valsts kopējai attīstībai ir katra valdības locekļa, birokrāta un darba devēja individuālais badīgums.
    Visas attīstītās valstis zina – KĀ, tikai Latvija nevēlas pieņemt šo modeli, jo te visi grib būt kungi un tik saņemt , bet reālajam darba darītājam neviens negrib maksāt. Un nodokļus plēš tikai no reālā darba darītāja.
    Bet darba darītājs arī vairs nav duraks – viņš paceļ cepuri un aizbrauc strādāt tur, kur par viņa darbu tiek adekvāti samaksāts.
    Taču pilnīgi visi darbi paši vēl nedarās, tik daudz robotu vēl nav izgudroti. Un kādam būs jārok, jāar, jāsēj, jāzāģē, jākrauj ķieģelītis pie ķieģelīša, lai māja top.
    Ko niekus!- sabrauks salašņas no visas pasaules, liks šamos pie darba un būs OK? Nebūs OK.
    Ne jau mēs, mazie darba darītāji, aizbraucot, bet jūs – badīgie, mūžīgi izsalkušie kungi, būsiet tie, kas pakāsīsiet valsti un izslēgsiet gaismu lidostā.
    Pakāsīsiet, pieminiet manus vārdus!

  18. “Vienotības” bezgalīgo eksperimentu vietā,sekot pārējo ES valstu piemēram-pāriet uz-progresīvo nodokļu sistēmu,kas ļautu savukārt palielināt līdz iztikas minimumam neapliekamo minimumu,samazināt PVN pārtikai,ieviest obligāto veselības aprūpi un bezmaksas augstāko izglītību valsts augstskolās!

  19. Mums ir Latvijai, ar tik neattīstītu ražošanu, nepiemērota nodokļu sistēma. Tieši PVN visvairāk kavē ražošanas attīstību, jo šo nodokli iekasē pirms ražošanas un realizējot preces vēl pieskaita pie to cenas. Patiesībā šim nodoklim nan pilnīgi nekāda sakara ar preces reālo pievienoto vērtību, kuru radam saimnieciskās darbības rezultātā. Sīkāk par to un par Latvijai piemērotāku nodokļu sistēmu lasiet manā blogā http://www.janis-labrencis.mozello.lv

  20. Tieši otrādi! Mūsu politiķiem Ir nevis jāizvairās,bet beidzot jāievieš arī Latvijā šo visā pasaulē dominējošo,pēc A.Slaktera vārdiem “ļoti kaitīgo un bīstamo”progresīvo ienākuma nodokli! Kā iedzīvotājiem,tā uzņēmumiem! Un jāsamazina kā ministriju skaitu (vismaz līdz 11,kā to tuvākajā nākotnē,jau 2008.gadā solīja mums I.Godmanis),tā arī darbinieku skaitu tajās,kurš laikā no 2004. līdz 2014.gadam ir ievērojami pieaudzis! Piemēram,Finanšu ministrijā no 280 līdz 411,Ekonomikas ministrijā no 189 līdz 211,Zemkopības ministrijā no 210 lļidz 243,IZM no 151 līdz 197,Aizsardzības ministrijā no 191 līdz 225,Tieslietu ministrijā no 156 līdz 250,Veselības ministrijā no 94 līdz 107. Skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra,29.04.2014. Ja jau mēs joprojām ejam Ziemeļvalstu virzienā,turp,kur”jaunie ,stiprie un bagātie pelna un maksā nodokļus,bet vecie,vājie un maznodrošinātie jūtas pasargāti un droši par rītdienu”,kā teica premjers Ivrs Godmanis savā uzrunā tautai 2007.gada 31.decembrī,tad cita varianta nemaz nav! Pat latviešu konversācijas vārdnīcā par nodokļiem ir teikts:”Ienākumu,kas nepārsniedz dzīves uzturēšanai vajadzīgo normu,nevar uzskatīt par aplikšanas objektu”.Bet šodien (pēc divdesmit pieciem gadiem kopš neatkarības atjaunošanas!!) ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums,salīdziņājumā ar pirmskara 167 latiem ir tikai 75 eiro! Turpat varam arī izlasīt,ka”Piemēram,pilsonim ar Ls.100.000 ienākuma daudz vieglā samaksāt Ls.20.000 nodokļa (20%) nekā otram no Ls.2000 ienākuma Ls.40 (2%). Un,kāda sakritība! Gandrīz to pašu secina arī Bertolts Fliks:”Ja cilvēkam,kura mēneša ienākumi ir 200 latu,ir jāmaksā tie paši 26%,kas tam,kurš pelna 10.000 latu,tad tas nav taisnīgi”. Skat.”Būt bagātam Latvijā ir ļoti lēti”,LETA,10.aprīlis 2010.

    • Vairīties izvairīties Atbildēt

      Nu šo ļoti “svaigo”jautājumu jāzdod nevis lasītājiem un zobgaļiem, bet gan mutes bajāriem Godmanim un Flikam un viņu pulciņa biedriem.

  21. samazinat valsts strukturu ieredniecibu,kas ir nevajadzigi uzpusts.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (59)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+