Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Kā izvairīties no valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās? 22

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši par 35 miljoniem eiro mazāki, nekā plānots. Kāpēc nodokļos samaksāts mazāk, nekā iepriekš plānots, jautāju bijušajiem Latvijas finanšu ministriem.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Gundars Bērziņš, bijušais finanšu ministrs (2000. g. – 2002. g.): “Manuprāt, budžetu sastādīja pārāk optimistiski. Vajadzēja ņemt vērā gan Grieķijas krīzi, gan Krievijas sankcijas. Tas noteikti atstāja iespaidu uz finanšu investīcijām un darījumiem. Kopumā nekad nevajadzētu budžeta prognozēm pieiet pārāk optimistiski. Jādzīvo saskaņā ar līdzekļiem. Vajadzības parasti pārsniedz iespējas. Visi konflikti, nestabilitātes maksā naudu. Ir muļķīgi vēl arī bēgļu uzņemšanas dēļ destabilizēt valdību. Tiem protestu rīkotājiem vajadzētu drīzāk teātri spēlēt, nevis šādi iegriezt pašiem sev. Visi ārvalstu investori vēro šos notikumus.

Uzskatu, ka ēnu ekonomikas skaitļi ir pārspīlēti. Tur es īsti traģēdiju neredzu. Ja ekonomika ir attīstīta un valstij klājas labi, tad cilvēki mēģina maksāt nodokļus. Kad veicas sliktāk, parādās domas kaut kur ietaupīt (arī uz nodokļu rēķina). To ir grūti izskaust. Valsts ieņēmumu dienests ne pie kā nav vainīgs. Manuprāt, kaut ko izmainīt ar represijām var tikai minimāli. Tie, kuri nemaksā, kauj tos, kuri maksā. Un no represijām visvairāk tāpat cietīs maksājošie cilvēki. Manā laikā VID nāca ar 12 priekšlikumiem ēnu ekonomikas samazināšanai. Pieņēmām pusotru ideju. Idejas un nodomi ir cēli, bet tas nemainītu nodokļu nemaksāšanu. Runājot par dārgo kases aparātu ieviešanu, jāteic, ka viss ģeniālais ir vienkāršs. Ja domā, ka uzņēmēji krāpjas, tad vienu dienu vajag pakontrolēt. Ja redzams, ka kādu dienu ieņēmumi būtiski atšķiras no citām dienām, tad skaidrs – kaut kas nav tīrs.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Atis Slakteris, bijušais finanšu ministrs 
(2007. g. – 2009. g.): “Nevajadzēja būt tik optimistiskiem, plānojot budžetu. Taču arī pārāk liels pesimisms nav labs. Tas mazais samazinājums atspoguļo apkārtējā tirgū notiekošo. Izaugsme nav tik strauja, kā mums gribētos. Nodokļu ienākumu iztrūkums ekspertiem tomēr jāizvērtē, jo signāls ir nepatīkams, bet nedomāju, ka tas radīs milzīgu satricinājumu. Kontekstā ar Eiropas Savienības sankcijām un Krievijas rīcību kopumā mēs esam salīdzinoši labi turējušies. Domāju, ka ēnu ekonomikas procents ir “politiski sildīts” un pārspīlēts. Esmu uzņēmēju pusē, runājot par dārgo kases aparātu ieviešanas mēģinājumiem. Nevajag radīt ilūziju, ka ar kaut kādiem skarbiem pasākumiem palielināsies ieņēmumi. Tas ir papildu slogs uzņēmējiem. Drīzāk vajag domāt par uzņēmējdarbību veicinošiem mehānismiem. Jāpalīdz apgūt citus tirgus. Atsevišķiem uzņēmējiem Krievijas tirgus ir ļoti nozīmīgs, un tad, kad tajā reģionā atkal viss būs mierīgi, uzņēmēji ies atpakaļ. Diez vai šprotes tādos apjomos sāks pirkt citās valstīs. Budžeta ieņēmumi jāpalielina ar ekonomiku veicinošiem lēmumiem. Tirgus ekonomikā ir cēlumi un kritumi, kas ir normāli. Nav jākrīt izmisumā, kad ir budžeta samazinājums, un visi nav jāuzskata par ģēnijiem, kad budžets palielinās. Ar katriem papildu tēriņiem tuvākajos gados jābūt uzmanīgiem. Aizsardzībai budžets jāpalielina, bet viss cits ir rūpīgi jāizsver.”

Aivars Kreituss, bijušais finanšu ministrs 
(1995. g. – 1996. g.): “Tie 35 miljoni nemaz nav tik ļoti traģiski. Varbūt otrajā pusgadā situācija būs labāka. Tomēr kopumā situācija ir drūma. Iemesls ieņēmumu samazinājumam ir cilvēku un uzņēmēju braukšana prom. Nav arī reāla plāna, ko darīt. Jābūt valsts attīstības plānam. Kādreiz piedalījos Nacionālā attīstības plāna izveidē. Vai tagad pēc šā plāna kaut ko skatās? Uztaisīja, atskaitījās ES un nolika plauktā. Nav pietiekamas rīcības arī aplokšņu algu jautājumā. Grūti pieprasīt no uzņēmējiem jaunus un dārgus kases aparātus, ja nebūs nekādas palīdzības to iegādē. Mēs arī pārāk viegli pakļaujamies ES prasībām. Ja mūsējie cenšas nokļūt ES tirgū, viņus brīdina, lai nemaz nemēģina. ES valstis aizsargā un atbalsta paši savus uzņēmējus. Kāpēc mums jāpieņem citi, ja viņi nepieņem mūs? Jābūt ne tikai ražošanas attīstībai, bet arī ražotāju aizsardzībai.

Kopumā domāju, ka nevajadzētu pārāk strīdēties ar Austrumu kaimiņiem. Dzirdēju, ka tranzīta plūsma samazinājusies par 15 – 20%. Tā ir liela nauda, vairāki miljoni. Bet cīnīšanās par citiem tirgiem ir garš process. Ātri atdodam pozīcijas, bet ilgs laiks paiet, kamēr iegūstam jaunas…”

UZZIŅA

* 2015. gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,65 miljardi eiro, kas bija par 10 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Vēl pēc mēneša nodokļos neiekasēja 25 miljonus, kopumā septiņos mēnešos iekasējot 4,05 miljardus eiro.

* Valsts Ieņēmumu dienesta norādītie daži iemesli nodokļu ieņēmumu plāna neizpildē: ēnu ekonomika – 25% no IKP, ES un Krievijas savstarpējās ekonomiskās sankcijas.